1948. gads

1948. gads citos kalendāros
Gregora kalendārs	1948; MCMXLVIII
Ab urbe condita	2701
Armēņu kalendārs	1397; ԹՎ ՌՅՂԷ
Asīriešu kalendārs	6698
Bahāju kalendārs	104—105
Bengāliešu kalendārs	1355
Berberu kalendārs	2898
Budistu kalendārs	2492
Birmiešu kalendārs	1310
Bizantiešu kalendārs	7456—7457
Ķīniešu kalendārs	丁亥年 (Uguns cūka); 4644 vai 4584; — līdz —; 戊子年 (Zemes žurka); 4645 vai 4585
Koptu kalendārs	1664—1665
Etiopu kalendārs	1940—1941
Ebreju kalendārs	5708—5709
Hindu kalendāri
- Vikram Samvat	2004—2005
- Shaka Samvat	1870—1871
- Kali Juga	5049—5050
Holocēna kalendārs	11948
Igbo kalendārs	948—949
Irānas kalendārs	1326—1327
Islāma kalendārs	1367—1368
Jūlija kalendārs	Gregora kalendārs mīnus 13 dienas
Korejas kalendārs	4281
	Šī kaste: skatīt; diskusija; labot;

Tūkstošgades:	1. tūkstošgade; 2. tūkstošgade; 3. tūkstošgade;
Gadsimti:	19. gadsimts; 20. gadsimts; 21. gadsimts;
Desmitgades:	1930 – 1939; 1940 – 1949; 1950 – 1959;
Gadi:	1945; 1946; 1947; 1948; 1949; 1950; 1951;

1948. gads (MCMXLVIII) bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās ceturtdienā.

Ātrie fakti

Aizvērt

Ātrie fakti

Aizvērt

Ātrie fakti

Aizvērt

Notikumi

Janvāris

4. janvāris — Birma atguva neatkarību no Apvienotās Karalistes.
30. janvāris — Indijas pacifistu un līderi Mahātmu Gandiju nogalināja hinduistu ekstrēmists.

Februāris

4. februāris — Ceilona (vēlāk pārdēvēta par Šrilanku) ieguva neatkarību no Apvienotās Karalistes, bet palika par Nāciju Sadraudzības locekli.
13. februāris — dibināts 1. FC Köln, profesionāls Vācijas futbola klubs no Ķelnes

Marts

7. marts — Grieķija no Itālijas oficiāli atguva suverenitāti pār Dodekaneses salu.
12. marts—24. aprīlis — Kostarikā notika pilsoņu karš.

Aprīlis

1. aprīlis:
- Fēru Salas ieguva autonomiju Dānijas sastāvā.
- Īrijas Brīvvalsts tika izveidota par Īrijas Republiku.
3. aprīlis — ASV prezidents Harijs Trumens parakstīja Māršala plānu, piešķirot 5 miljardu USD 16 valstīm.
7. aprīlis — ANO dibināja Pasaules Veselības organizāciju (PVO).
30. aprīlis — dibināta Amerikas valstu organizācijas (OAS).

Maijs

1. maijs — dibināta Korejas Tautas Demokrātiskā Republika.
14. maijs — Izraēlā deklarēta neatkarība.
15. maijs — Ēģipte, Transjordāna, Libāna, Sīrija, Irāka un Saūda Arābija sāka uzbrukumu Izraēlai.
16. maijs — Haims Veicmans ievēlēts par pirmo Izraēlas prezidentu.
21.—22. maijs — pirmoreiz pasniegtas BAFTA kino balvas.

Jūnijs

8. jūnijs — Čeļabinskā-40 (tagad Ozjorska) iedarbināts pirmais PSRS rūpnieciskais kodolreaktors.
14. jūnijs — par Čehoslovākijas prezidentu tika iecelts Klements Gotvalds.
26. jūnijs — rietumvalstis sāka Rietumberlīnes apgādi pa gaisu pēc tam, kad PSRS sāka blokādi.

Septembris

5. septembris — par Francijas premjerministru tika iecelts Robērs Šūmanis.

Novembris

2. novembris — notika ASV prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja Harijs Trumens.

Decembris

1. decembris — izveidota Ķīnas Tautas banka.

Nezināms datums

Japānā radies treka riteņbraukšanas sacensību veids — keirins.

Dzimuši

7. janvāris:
- Hanss Joahims Borcims (Hans-Joachim Borzym), vācu airētājs
- Ičiro Midzuki (水木一郎, Mizuki Ichirou), japāņu dziedātājs, komponists, aktieris un dzejnieks
9. janvāris — Susana Dosamantesa (Susana Dosamantes), Meksikas aktrise (mirusi 2022. gadā)
14. janvāris — Karls Vezerss (Carl Weathers), amerikāņu aktieris, režisors un amerikāņu futbola spēlētājs (miris 2024. gadā)
16. janvāris:
- Anatolijs Solovjovs (Анатолий Соловьев), Latvijas krievu izcelsmes kosmonauts
- Džons Kārpenters (John Carpenter), ASV kinorežisors
4. februāris:
- Rāms Varans Jādavs (राम वरण यादव; Ram Baran Yadav), Nepālas prezidents
- Eliss Kūpers (Alice Cooper), ASV rokmūziķis
5. februāris:
- Svens Jērans Ēriksons (Sven-Göran Eriksson), zviedru futbolists un treneris (miris 2024. gadā)
- Toms Vilkinsons (Tom Wilkinson), angļu aktieris (miris 2023. gadā)
17. marts — Viljams Gibsons (William Gibson), ASV zinātniskās fantastikas rakstnieks
20. marts — Bobijs Ors (Bobby Orr), Kanādas hokejists
22. marts — Endrū Loids Vebers (Andrew Lloyd Webber), britu komponists
30. marts — Edijs Džordans (Eddie Jordan), Īrijas autobraucējs, "Jordan Grand Prix" dibinātājs
31. marts — Els Gors (Al Gore), ASV viceprezidents
3. aprīlis — Jāps de Hops Shefers (Jaap de Hoop Scheffer), Nīderlandes politiķis, NATO ģenerālsekretārs
4. maijs — Džordžs Tupou V (Siaosi Tupou V/George Tupou V), Tongas karalis (miris 2012. gadā)
31. maijs:
- Svetlana Aļeksijeviča (Светлана Алексиевич), baltkrievu rakstniece
- Džons Bonems (John Bonham), angļu bundzinieks (miris 1980. gadā)
12. jūnijs — Ištvāns Šāndorfi (Sándorfi István), ungāru gleznotājs (miris 2007. gadā)
19. jūnijs — Niks Dreiks (Nick Drake), angļu dziedātājs un komponists (miris 1974. gadā)
30. jūlijs — Žans Reno (Jean Reno), franču aktieris
11. augusts — Jans Palahs (Jan Palach), čehu students (miris 1969. gadā)
20. augusts — Roberts Plānts (Robert Plant), angļu mūziķis
23. augusts — Jurijs Jehanurovs (Юрій Єхануров), Ukrainas politiķis
24. augusts — Žans Mišels Žārs (Jean-Michel Jarre), franču mūziķis
20. septembris — Džordžs R. R. Mārtins (George R. R. Martin), ASV rakstnieks un scenārists
26. septembris — Olīvija Ņūtona-Džona (Olivia Newton-John), angļu Austrālijas dziedātāja (mirusi 2022. gadā)
8. novembris — Deils Gārdners (Dale Gardner), ASV kosmonauts (miris 2014. gadā)
14. novembris — Čārlzs III (Charles III), Apvienotās Karalistes karalis
28. novembris — Agņeška Holanda (Agnieszka Holland), poļu kinorežisore

Miruši

1. janvāris — Augusts Lēbers (August Loeber), vācbaltiešu jurists (dzimis 1865. gadā)
8. janvāris — Kurts Šviterss (Kurt Schwitters), vācu dzejnieks un mākslinieks (dzimis 1887. gadā)
13. janvāris — Solomons Mihoelss (שלמה מיכאָעלס, Соломон Михоэлс), Latvijā dzimis padomju ebreju aktieris un režisors (dzimis 1890. gadā)
30. janvāris:
- Mohandāss Karamčands Gandijs (Mohandas Karamchand Gandhi) Indijas brīvības cīnītājs (dzimis 1869. gadā)
- Orvils Raits (Orville Wright), ASV aviācijas pionieris (dzimis 1871. gadā)
8. februāris — Gustavs Šufts (Gustav Schuft), grieķu sporta vingrotājs (dzimis 1876. gadā)
11. februāris — Sergejs Eizenšteins (Сергей Эйзенштейн), krievu kinorežisors (dzimis 1898. gadā)
2. marts — Eldžernons Modslijs (Algernon Maudslay), britu burātājs (dzimis 1873. gadā)
4. marts — Antonēns Arto (Antonin Artaud), franču rakstnieks (dzimis 1896. gadā)
24. marts — Nikolajs Berdjajevs (Никола́й Бердя́ев), krievu filozofs (dzimis 1874. gadā)
14. aprīlis — Žans Šastanjē (Jean Chastanié), franču vieglatlēts, vidējo distanču skrējējs (dzimis 1875. gadā)
25. maijs — Vitolds Pileckis (Witold Pilecki), poļu virsnieks (dzimis 1901. gadā)
2. jūnijs — Kārlis Gebharts (Karl Gebhardt), vācu ārsts, kara noziedznieks (dzimis 1897. gadā)
15. jūlijs — Džons Peršings (John Pershing), amerikāņu karavīrs (dzimis 1860. gadā)
23. jūlijs — Deivids Vorks Grifits (David Wark Griffith), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1875. gadā)
5. augusts — Montagu Tollers (Montagu Toller), britu kriketa spēlētājs (dzimis 1871. gadā)
3. septembris — Edvards Benešs (Edvard Beneš), Čehoslovākijas prezidents (dzimis 1884. gadā)
9. septembris — Lajošs Bīro (Lajos Bíró), ungāru rakstnieks, dramaturgs un scenārists (dzimis 1880. gadā)
10. septembris — Ferdinands I (Фердинанд I), Bulgārijas cars (dzimis 1861. gadā)
11. septembris — Mohameds Ali Džinna (محمد علی جناح), Pakistānas politiķis (dzimis 1876. gadā)
30. septembris — Edīte Rūzvelta (Edith Roosevelt), ASV pirmā lēdija (dzimusi 1861. gadā)
24. oktobris — Francs Lehārs (Lehár Ferenc), ungāru un austriešu komponists (dzimis 1870. gadā)
1. decembris — Anrī Azbruks (Henri Hazebrouck), franču airētājs (dzimis 1877. gadā)
18. decembris — Čārlzs Benets (Charles Bennett), britu vieglatlēts (dzimis 1870. gadā)

Tūkstošgades:	1. tūkstošgade 2. tūkstošgade 3. tūkstošgade
Gadsimti:	19. gadsimts 20. gadsimts 21. gadsimts
Desmitgades:	1930 – 1939 1940 – 1949 1950 – 1959
Gadi:	1945 1946 1947 1948 1949 1950 1951