Sējas muiža
From Wikipedia, the free encyclopedia
Sējas muiža (agrāk vācu: Zögenhof) bija muiža Krimuldas pagastā (tagadējā Saulkrastu novadā), Livonijas Rīgas arhibīskapijas un Krievijas Impērijas Vidzemes guberņas Rīgas apriņķī.
| Sējas muiža | |
|---|---|
.jpg) Sējas muiža starp 1910-1920 gadu. | |
 | |
| Vispārīga informācija | |
| Statuss | drupas |
| Pilsēta | Sēja (ciems) |
| Koordinātas | 57°11′54,5″N 24°35′28,8″E |
| Pabeigta | 1766, pārbūvēta 1883—1885 |
Muižu, kuru agrāk sauca par Ennenberg, 1577. gadā iegādājās Johans Cēge (Zöge).[1][2][3][4] Sējas muižas latviskais nosaukums cēlies no iepriekšējā saimnieka uzvārda, kurš bija zināms kā Andrejs Seija.[5] Pašreizējā izpostītā muižas ēka tika uzcelta 1766. gadā. No 1751. gada līdz Latvijas agrārajai reformai 1920. gados muiža piederēja Duntenu dzimtai, kas bija saistīta ar pazīstamo Minhauzenu dzimtu. Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens vairākus gadus pavadīja Livonijā un 1744. gadā apprecējās ar barona fon Duntena meitu Jakobīni fon Duntenu.[6] 1883.—1885. gadā muiža tika pārbūvēta, to papildināja ar neogotikas rotājumiem un padarīja par pieticīgu savrupmāju.
Tā kā grāfam bija rezidences arī Duntē (Ruthern), Mūrmuižā (Muremoise), Skultē un Vācijā, viņa prombūtnes laikā galvenais muižā bijis muižkungs Johans Švēhs,[7] Tors, vēlāk muižkungs Apsītis un vagars Eduards Siliņš.[8][9][10]
Muiža, kas attēlota 1790. gadu kartēs, atradās blakus ezeram, kas vēlāk tika nosusināts un kartēs pēc 1905. gada vairs nebija redzams.
Pēc tam, kad Latvijas valsts agrārās reformas rezultātā 1920. gadā konfiscēja muižu fon Duntenu ģimenei, zemes īpašums tika sadalīts mazākās daļās un muižas ēkā izveidoja klubu. Padomju Latvijās laikā no 1963. līdz 1968. gadam muižas ēkā bija kolhoza "Komunārs" klubs un kantoris, kā arī bibliotēka. 1990. gadu sākumā muižā vēl darbojās kolhoza "Boļševiks" 2. iecirkņa kantoris.[11] Pašlaik ēka ir stipri nolaista un atrodas drupu stāvoklī.
Blakus muižas ēkas drupām ir arī Sējas ozols, muižkungu māja, klēts un 1903. gadā celts ūdenstornis.[12]
Sējas muižā bija 22 istabas, to starpā lielā zāle, rozā zāle un zilā zāle, saimnieces istaba, sulaiņu istaba, zābaku istaba, kurā laboja un gatavoja apavus, un citas telpas. Ēdamzālē uz griestiem rotājumi saturēja zilu fonu, uz kura attēlotas bezdelīgas lidojumā.[8][13]
Sējas muižas apkārtnē, Murjāņu senkapos, atrastas paliekas no senas akmens šķirstu kapu kultūras.[14] Tie ir līdzīgi citiem baltu uzkalniņkapiem Gaujas lejteces apgabalā, kurus sauca par par "batariņiem". Kapu uzkalniņi pa vienam vai nelielās grupās saglabājušies Gaujas upes krastu mežu rajonā no Krimuldas līdz vietai, kur Gauja ieplūst piejūras zemienē pie Vīlētāju mājam. Senkapi bija arī plašākā reģionā, bet visticamāk, izvēršoties zemkopībai, daudzās vietās senatnē tikuši nopostīti. Šī veida uzkalniņkapos 19. gadsimtā izrakumus veikuši baltvācu arheologi, un literatūrā tos aprakstījuši kā Jaunāsmuižas (Neuhof) vai Sējas muižas (Zögenhof) senkapus. Uzkalniņu diametrs parasti ir 10–16 m, augstums 0,5-2,0 metri. Uzkalniņu smilšu uzbērumā akmeņu nav, bet pamatā parasti atrod akmeņu riņķi un dažreiz arī rietumu-austrumu virzienā vērstas akmeņu konstrukcijas.[15]
.jpg)
Sējas muižas ēka 2002. gadā
Sējas muižas ēka 2016. gadā
Sējas muižas ūdenstornis
_2002-05-25_-_panoramio.jpg)
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
