Ennisile

Ennisile bija līvu ciems, kas identificēts ar vēlāko Sējas muižu mūsdienu Saulkrastu novada Sējas pagastā. Minēts Rīgas arhibīskapa Nikolaja fon Nauena 1248. gadā izdotajā dokumentā kā viens no piecpadsmit Krimuldas draudzes līvu ciematiem.^[1][2]

Ennisile
Ennisile
Koordinātas: 57°12′00″N 24°35′42″E

Tiek pieņemts, ka tas ir nosaukts Turaidas pilsnovada līvu vecākā Anno vārdā un ir jau 1207. gadā Indriķa hronikā minētais Anno ciems (villa Annonis). Hronists rakstīja, ka šā gada decembrī

"lietuvji, izlaupījuši visu apkārtējo novadu, nakti sapulcējās Anno ciemā. Agri no rīta viņi atstāja zemi, aizvezdami līdzi sievietes, bērnus un lielu laupījumu."

Kaujā pie Aizkraukles pret apvienoto vācu, latgaļu un līvu karaspēku lietuvieši cieta sakāvi, un uzvarētāji

"atbrīvoja no važām jaunkristīto [Krimuldas novada ciematu] sievas un bērnus, kā arī visus gūstekņus".^[3][4]

1550. gada "Rīgas arhibīskapijas Lībiešu gala jeb Turaidas puses vaku grāmatā"^[5] Ennisiles vietā minēta Hannis vaka, 17. gadsimtā Hennenbergas jeb Cēges muiža (Ennenberg eller Zögen Hoff, 1682/83), vēlāk — Enneskalns un Sēja.^[1]

Literatūra

• Die Grenzen des lettischen Volkstammes und der lettischen Sprache in der Gegenwart und im 13. Jahrhundert (1892)^[6], Bielenstein, August, 1826-1907

Atsauces

1. Turaida 13.—16. gadsimta dokumentos. Turaidas muzejrezervāts, 2014. Apgāds "Zinātne". Sastādītāja Vija Stikāne. ISBN 978-9984-879-66-6
2. «Anno (12./13.gs.)». old.historia.lv. Skatīts: 2023-02-19.
3. Indriķa hronika. Rīga "Zinātne" 1993. Komentāri, 27. lpp.
4. «Indriķa hronika. XI (tulkojums latviešu valodā) (101.-113.lpp.)». historia.lv. Skatīts: 2023-02-20.
5. vācu: Wackenbuch auf der Treidischen Seiten im Erzstift Riga
6. August Bielenstein. «Die Grenzen des lettischen Volkstammes und der lettischen Sprache in der Gegenwart und im 13. Jahrhundert». gramatas.lndb.lv, 1892. Skatīts: 2023-02-23.