Skotijas jūra

Skotijas jūra (angļu: Scotia Sea, spāņu: Mar del Scotia), arī Dienvidantiļu jūra (spāņu: mar de las Antillas del Sur),^[1] ir malas jūra, kuras ziemeļu un centrālā daļa atrodas Atlantijas okeānā, bet dienvidu daļa — Dienvidu okeānā, starp Dienvidameriku un Antarktīdu. Jūru dienvidrietumu—ziemeļaustrumu virzienā šķērso Antarktiskā konverģence.

Skotijas jūra
Skotijas jūra
Koordinātas	57°S 40°W
Okeāns	Atlantijas okeāns
Platība	900 000 km2
Vid. dziļums	4500 m
Maks. dziļums	5576 m
Sāļums	34‰
Ūdens temperatūra	–1—6 °C
Valstis un teritorijas	Argentīna  Dienviddžordžija un Dienvidsendviču Salas  Folklenda Salas
Skotijas jūra Vikikrātuvē

Vispārējs raksturojums

Jūra atrodas tuvu polārajam lokam. Skotijas jūru uzskata par jūru ar vislielāko vidējo dziļumu — tas pārsniedz 5000 m. Ūdens virsējā slāņa temperatūra no −1 °C līdz 6 °C, sāļums ap 34‰.

Ziemeļu daļā mērenās joslas ūdeņi, centrālajā daļā — Rietumvēju straume, kas apvij visu Zemi. Dienvidu daļā ieplūst aukstie Vedela jūras ūdeņi. Virs jūras valda rietumu vēji, bieži vētras.

Robežas

Skotijas jūru ierobežo zemūdens Skotijas grēda, kuras virsūdens daļa ir salu grupas. Ziemeļos atrodas Šega klintis un Dienviddžordžija, austrumos — Dienvidsendviču salas, dienvidos — Dienvidorkneju salas un Dienvidšetlendas salas. Rietumos atrodas Ugunszeme un Dreika šaurums, kas atdala Dienvidameriku un Antarktīdu, savienojot Atlantijas okeānu ar Kluso okeānu.

Nosaukums

Nosaukums dots aptuveni 1932. gadā par godu Viljama Speirsa Brūsa vadītās skotu antarktiskās ekspedīcijas (1902—1904) kuģim Scotia.

Atsauces

1. «Skošas jūra». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 645. lpp.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Skotijas jūra.