ķīmiskais elements From Wikipedia, the free encyclopedia
Silīcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Si un atomskaitli 14. Silīcijs dabā brīvā veidā ir sastopams ļoti reti (ieslēgumu veidā iežos), bet lielos daudzumos ir sastopams oksīda SiO2 veidā, kā arī alumosilikātos. Brīvā veidā silīcijs var būt pelēka kristāliskā viela (kristāliskā modifikācija), vai arī brūns pulveris (amorfā modifikācija). Savienojumos silīcijs parasti ir četrvērtīgs, lai gan eksistē arī ļoti nestabili divvērtīgā silīcija savienojumi. Oksidēšanas pakāpe parasti ir +4, iespējama arī -4 (silicīdos). Silīcijs var veidot savienojumus ar ūdeņradi (tāpat kā ogleklis), taču tie ir ievērojami nestabilāki un reaģētspējīgāki nekā analogie oglekļa savienojumi. Šādus silīcijūdeņražus sauc par silāniem. Tīru silīciju galvenokārt lieto par pusvadītāju. No tīra, monokristāliska silīcija izgatavo arī AFM zondes un citus mikroelektromehānisko sistēmu komponentus. Silīciju saturošus organiskos polimērus (silikonu) lieto spraugu noblīvēšanai mitrās vietās un citiem mērķiem. Silīciju pievieno arī dzelzs sakausējumiem, lai palielinātu to elektrisko pretestību. Brīvā veidā silīciju parasti iegūst, reducējot no silīcija dioksīda ar magniju.
| Silīcijs | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||
  Attīrīta silīcija gabaliņš un silīcija monokristāls mikroshēmu ražošanai | |||||||
| Oksidēšanas pakāpes | +4, −4 | ||||||
| Elektronegativitāte | 1,90 | ||||||
| Blīvums | kristāliskajai formai 2330 kg/m3 | ||||||
| Kušanas temperatūra | 1687 K (1414 °C) | ||||||
| Viršanas temperatūra | 3173 K (3265 °C) | ||||||
| Īpatnējā pretestība | (20 °C) 1000 Ω·m | ||||||
| Skaņas ātrums | (20 °C) 8433 m/s | ||||||
| Van der Vālsa rādiuss | 0,21 nm | ||||||
Silīcijs ir septītais izplatītākais elements Visumā[1] un otrs izplatītākais ķīmiskais elements Zemes garozā[1] (25,7% no Zemes garozas masas)[2] aiz skābekļa. Dabiskais silīcijs sastāv no trim stabiliem izotopiem — silīcija-28 (92,230% no kopējā daudzuma dabā), silīcija-29 (4,683%) un silīcija-30 (3,087%).[3]
Silīciju 1824. gadā pirmo reizi brīvā veidā izdalīja zviedru ķīmiķis Jenss Jākobs Bercēliuss.[2]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
