From Wikipedia, the free encyclopedia
Rio Geivins Ferdinands (angļu: Rio Gavin Ferdinand; dzimis 1978. gada 7. novembrī) ir bijušais profesionālais angļu futbolists, spēlēja centra aizsarga pozīcijā, bijis Anglijas futbola izlases dalībnieks. Tagad viņš ir TNT Sports televīzijas eksperts. Viņš ir viens no visu laiku visvairāk apbalvotajiem angļu futbolistiem, un daudzi viņu uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem Anglijas futbolistiem.[2][3][4]
.jpg) Ferdinands 2015. gadā | |||
| Personas dati | |||
|---|---|---|---|
| Pilns vārds | Rio Geivins Ferdinands | ||
| Dzimis | 1978. gada 7. novembrī | ||
| Dzimšanas vieta |  Londona, Anglija | ||
| Augums | 189[1] cm | ||
| Sporta veids | futbols | ||
| Pozīcija | centra aizsargs | ||
| Jauniešu klubi | |||
| 1992–1995 | West Ham United | ||
| Profesionālie klubi | |||
| Sezonas | Klubs | Sp† | (v)† |
| 1995–2000 | West Ham United | 127 | (2) |
| 1996–1997 | → Bournemouth | 10 | (0) |
| 2000–2002 | Leeds United | 54 | (2) |
| 2002–2014 | Manchester United | 312 | (7) |
| 2014–2015 | Queens Park Rangers | 11 | (0) |
| Nacionālā izlase | |||
| 1996–1997 | Anglija U18 | 7 | (0) |
| 1997–2000 | Anglija U21 | 5 | (0) |
| 1997–2011 | Anglija | 81 | (3) |
| † Spēles (gūti vārti) tikai līgas spēlēs profesionālos klubos | |||
Visu profesionāļa karjeru aizvadījis dažādu Anglijas klubu sastāvos. Uz Manchester United viņš pārgāja 2002. gada jūlijā par 30 miljoniem sterliņu mārciņām. Pirmajā sezonā ar klubu viņš izcīnīja Premjerlīgas čempiona titulu. Pēc tam tika pieķerts dopinga lietošanā un tika diskvalificēts no sacensībām uz astoņiem mēnešiem, tādējādi viņš izlaida lielu daļu Premjerlīgas sezonas un 2004. gada Eiropas čempionātu. Pēc diskvalifikācijas izciešanas viņš sevi apliecināja kā pirmās komandas spēlētāju. Pēc atgriešanās viņš ir izcīnījis vēl četrus Premjerlīgas čempiontitulus (2006–07, 2007–08, 2008–09, 2010–11), 2007.—2008. gada sezonā uzvarēja arī Čempionu līgā.
Anglijas izlases sastāvā piedalījies trijos FIFA Pasaules kausa finālturnīros (1998, 2002, 2006). 2010. gadā bijis izlases kapteinis. Viņš paziņoja par profesionālā futbola karjeras beigšanu 2015. gada 30. maijā.
2017. gada septembrī Ferdinands paziņoja par nodomu kļūt par profesionālu bokseri, daļēji, lai palīdzētu viņam tikt galā ar sievas nāvi.[5] Viņa brālis Antons, arī centra aizsargs, pēdējo reizi spēlēja St Mirren komandā. Bijušais Anglijas izlases uzbrucējs Less Ferdinands un bijušais Dagenham & Redbridge pussargs Keins Ferdinands ir viņa brālēni.
Rio Geivins Ferdinands dzimis 1978. gada 7. novembrī un uzauga Pekhemā, Londonā.[6] Viņš ir īru mātes Dženisas Lavenderas un sentlūsiešu tēva Džuliana Ferdinanda dēls.[7][8] Ferdinands uzauga Pekhemā, milzīgā ģimenē, viņa māte bija viena no sešiem bērniem, un viņa tēvs ieradās Lielbritānijā kopā ar desmit citiem ģimenes locekļiem.[9] Abi vecāki strādāja, lai uzturētu ģimeni, viņa māte par bērnu aprūpētāju un tēvs par drēbnieku. Viņa vecāki nekad neapprecējās, un viņi izšķīrās, kad viņam bija 14 gadi. Viņa tēvs palika tuvumā, pārcēlās uz netālu īpašumu un veda bērnus uz futbola treniņiem un vietējiem parkiem.[7][10] 10 gadu vecumā viņš tika uzaicināts trenēties Queens Park Rangers akadēmijā.[7]
Ferdinanda izcilās futbola spējas bija acīmredzamas pat bērnībā: kad viņam bija 11 gadu, jauniešu treneris Deivids Gudvins atzīmēja: "Es tevi saukšu par Pelē, dēls, man patīk, kā tu spēlē."[10] Ferdinands regulāri spēlēja jauniešu komandās, un "Eltham Town" viņš spēlēja kā uzbrūkošais pussargs, taču komandas skauti redzēja, ka jaunajam spēlētājam ir fiziskais potenciāls, lai tā vietā būtu centra aizsargs. Komandas sacentās par jaunā futbolista pakalpojumiem, un jaunības gados viņš trenējās ar Charlton Athletic, Chelsea, Millwall un "Queens Park Rangers". Ferdinands vienmēr bija ziņkārīgs par dažādām vietām un pat devās uz ziemeļiem, uz Middlesbrough treniņu laukumu, lielu daļu savas skolas brīvdienas pavadot vienistabas apartamentā, lai tikai tur atrastos.[10]
Beigās tomēr Londonas komanda West Ham United bija viņa futbola mājvieta, un viņš pievienojās tās jaunatnes sistēmai 1992. gadā.[7] Savu pirmo jauniešu apmācības līgumu viņš parakstīja 1994. gada janvārī, un akadēmijā spēlēja kopā ar tādiem spēlētājiem kā Frenks Lempards.[10][11] 16 gadu vecumā viņš pievienojās Anglijas jaunatnes izlasei, startējot savas vecuma grupas UEFA Eiropas čempionātā, iegūstot pirmo starptautisko sacensību pieredzi.[10]
Ferdinands progresēja jauniešu komandu rindās, nopelnot profesionālu līgumu un vietu pirmās komandas sastāvā.[10] 1996. gada 5. maijā viņš debitēja pieaugušo komandā, nākot uz maiņu, aizstājot Toniju Kotī, komandas pēdējā tās sezonas spēlē, savā laukumā nospēlējot neizšķirti 1:1 pret Sheffield Wednesday.[10][12] 1997. gada vasarā Manchester United interesējās par Ferdinandu, taču viņa vietā iegādājās Heningu Bergu pēc tam, kad "West Ham" noraidīja jebkādu pārdošanu.[13]
1997.–1998. gada sezonā Ferdinands ieguva komandas gada labākā spēlētāja balvu 19 gadu vecumā.[14]
1996. gada novembrī Ferdinands īrē pievienojās AFC Bournemouth. Viņš debitēja 9. novembrī, spēlējot neizšķirti 1:1 izbraukumā pret Blackpool. Pirms atgriešanās "West Ham" 1997. gada janvārī, viņš aizvadīja 10 spēles "Bournemouth".[15]
Ferdinands pievienojās Premjerlīgas klubam Leeds United 2000. gada novembrī par 18 miljoniem mārciņu, kas toreiz bija Lielbritānijas transfēru rekords, kā arī kļuva par pasaulē dārgāko aizsargu.[14] Neskatoties uz neērto karjeras sākumu Elland Road, sākot ar 3:1 sakāvi pret Leicester City savā debijas reizē,[16] Ferdinands labi iejutās un kļuva par UEFA Čempionu līgas pusfināla posmā iekļuvušās "Leeds" komandas neatņemamu sastāvdaļu, ceturtdaļfinālā ar galvu gūstot vārtus pret Spānijas Deportivo La Coruña.[17]
Nākamajā sezonā, 2001. gada augustā, viņš kļuva par kluba kapteini pēc Lukasa Radebes aizstāšanas un aizvadīja iespaidīgu otro kampaņu, neskatoties uz to, ka "Leeds" nespēja iekļūt labāko trijniekā. 2002. gada FIFA Pasaules kausa laikā sāka klīst baumas, ka klubam ir nopietnas finansiālas problēmas un ka jaunais menedžeris Terijs Venabls būs spiests šķirties no sava zvaigžņu aizsarga par ievērojamu naudas summu. Vēlāk, tajā pašā vasarā pēc Ferdinanda iespaidīgā Pasaules kausa Anglijas izlasē, "Leeds" pieņēma piedāvājumu 29,3 miljonu sterliņu mārciņu apmērā, ar iespējamu summas pieaugumu līdz 33,3 miljoniem mārciņu, sava bīstamā finansiālā stāvokļa dēļ.[18] Gadus vēlāk, Rio atzina, ka gandrīz sešas stundas sēdēja "Leeds" priekšsēdētāja Pītera Ridsdeila birojā, lai piespiestu veikt transfēru.[19]
2002. gada 22. jūlijā Ferdinands pievienojās citai Premjerlīgas komandai Mančestras "United", noslēdzot piecu gadu līgumu, kļūstot par tobrīd dārgāko britu futbolistu vēsturē un otro reizi par pasaulē dārgāko aizsargu. Šo titulu viņš zaudēja 2001. gadā Lilianam Tirāmam. Ferdinands savā pirmajā sezonā klubā izcīnīja Premjerlīgas titulu ar Mančestras "United". Viņš ieguva uzvarētāja medaļu 2006. gada Līgas kausā un bija finālists 2003. gada Līgas kausa un 2005. gada Anglijas FA kausa izcīņā.[20]
2003. gada septembrī viņš neapmeklēja narkotiku pārbaudi, kas bija paredzēta komandas "Carrington" treniņu laukumā.[21] Ferdinands pēc treniņa bija aizgājis, lai dotos iepirkties, bet, kad viņš atcerējās un mēģināja atgriezties, bija par vēlu.[22] Vēlāk viņš pārbaudi izgāja[23] un arī piedāvāja veikt matu folikulu pārbaudi,[24] bet Futbola asociācija noraidīja piedāvājumu.[25] Futbola asociācijas (FA) Disciplinārā komiteja, kuru vadīja Berijs Braits, piesprieda astoņu mēnešu diskvalifikāciju no 2004. gada janvāra klubu un starptautiskā līmenī, un £ 50 000 naudassodu, kas nozīmēja, ka viņam bija jāizlaiž atlikušo sezonu un daļu no nākamās, kā arī visu Euro 2004.[26] "United" pārsūdzēja šo spriedumu un mēģināja vilkt paralēles ar Mančestras "City" spēlētāja Kristiana Neguaī lietu, kuram tika uzlikts naudas sods 2000 mārciņu apmērā par pārbaudes kavēšanu.[27] Galu galā, sākotnējais spriedums tika atstāts spēkā.[28] Septembrī tika paziņots, ka viņš atgriezīsies pret Liverpool;[29] Alekss Fergusons uzslavēja viņa "pārliecību un nosvērtību", kad "United" uzvarēja mačā ar 2:1.[30]
Cīņā pret Charlton Athletic 2005. gada maijā, "United" atbalstītāji izsvilpa Ferdinandu, jo viņš atteicās parakstīt jaunu līgumu.[31][32] Jūlijā Ferdinands joprojām nebija parakstījis jaunu līgumu un saskārās ar Fergusona spiedienu to parakstīt,[33] atņemot viņam vicekapteiņa amatu.[34] Ferdinands tika izsvilpts vairākās pirmssezonas draudzības spēlēs jūlijā un augustā,[35][36] līdz beidzot parakstīja jaunu līgumu uz četriem gadiem.[37] Ferdinands vēlāk pārdomāja šo sāgu, sakot, kā viņš to izmantoja kā motivāciju mainīt "United" atbalstītāju uzskatus no negatīviem uz pozitīviem.[38]
14. decembrī spēlē pret Wigan Athletic, Ferdinands guva savus pirmos vārtus "United" labā, ceļā uz uzvaru ar 4:0.[39] Pēc tam, vēlāk tajā pašā mēnesī, viņš guva vārtus pret West Bromwich Albion.[40] 2006. gada 22. janvārī Ferdinands Old Trafford stadionā pēdējā minūtē guva uzvaras vārtus pret "Liverpool".[41] Nākamās sezonas attiecīgajā mačā, 22. oktobrī, Ferdinands vēlreiz guva vārtus, uzvarot ar 2:0.[42]
Pēc iespaidīgā snieguma līgā, Rio Ferdinands tika iekļauts 2006.–2007. gada sezonas "Anglijas futbola Premjerlīgas sezonas komandā" kopā ar septiņiem viņa Mančestras "United" komandas biedriem.[43]
Ferdinands 2007.–2008. gada sezonu sāka labi, viņš bija daļa no "United" aizsardzības, kas nospēlēja sešas "sausās spēles" pēc kārtas Premjerlīgā, pirms 2007. gada 20. oktobrī ielaida ātrus vārtus pret Aston Villa komandu, Villa Park laukumā.[44] Arī šajā spēlē Ferdinands guva savus pirmos vārtus sezonā, kas bija "United" trešie vārti šajā spēlē. Tikai trīs dienas vēlāk Ferdinands guva savus pirmos vārtus Eirokausos "United" rindās, atklājot rezultātu pret Kijivas "Dinamo", ar lielisku sitienu ar galvu. "United" dominēja spēlē un uzvarēja ar 4:2.[45]
2008. gada 12. janvārī Ferdinands guva retus vārtus Premjerlīgā, "Old Trafford" laukumā ar 6:0 sagraujot Ņūkāslas "United". FA kausa ceturtdaļfināla spēlē pret Portsmouth, 2008. gada 8. martā, kad Mančestras "United" dominēja, Ferdinands aizvadīja retu spēli, kurā spēlēja kā vārtsargs pēc tam, kad Edvīns van der Sārs pameta laukumu ar cirkšņa savainojumu un aizvietojošais vārtsargs Tomašs Kuščaks tika noraidīts. Neskatoties uz lēcienu pareizajā virzienā, viņš nespēja atvairīt Sallija Muntari soda sitienu, un Mančestras "United" tika izslēgti no FA kausa izcīņas.[46] 2008. gada 6. aprīlī pret Middlesbrough, Ferdinands izstājās no spēles pēdas savainojuma dēļ. Bija šaubas, vai viņš stāsies pretī A.S. Roma UEFA Čempionu līgas ceturtdaļfināla atbildes spēlē 2008. gada 9. aprīlī. Viņš spēlēja visas 90 minūtes, lai gan puslaikā saņēma trīs šuves.[47]
Pēc "United" zaudējuma ar 2:1 pret Chelsea Premjerlīgā, 2008. gada aprīlī, Ferdinands lamājās uz "Chelsea" uzraugiem un mēģināja spert tunelī pret sienu, bet tā vietā iespēra sieviešu uzraudzei Treisijai Vrejai. Ferdinands apgalvoja, ka tikai "nobraucis" viņai ar kāju.[48] Viņš teica, ka ir atvainojies un nosūtījis uzraudzei ziedus. Tomēr Vreja medijiem parādīja zilumu uz kājas, un viņas vīrs apgalvoja, ka Ferdinands nav atvainojies vai sūtījis ziedus.[49]
2008. gada 18. aprīlī tika paziņots, ka kopā ar Maiklu Keriku un Vesu Braunu, Ferdinands ir piekritis parakstīt jaunu piecu gadu līgumu, kura vērtība ir aptuveni 130 000 mārciņu nedēļā, līdz 2013. gadam.[50] 2008. gada 21. maijā Ferdinands bija "Manchester United" kapteinis, uzvarot Čempionu līgas finālā pret "Chelsea".[51] Viņš pieņēma trofeju kopā ar Raienu Gigsu, jo Gigss tajā sezonā bija kapteinis lielākajā daļā spēļu, kad Gerijs Nevils nebija savainojuma dēļ.
Intervijā BBC Radio 5 Live viņš kritizēja FIFA pieeju rasisma apkarošanai futbolā, norādot, ka netiek darīts pietiekami, lai sodītu tos, kas vainīgi homofobiskā vai rasistiskā vardarbībā mačos. Attiecībā uz ņirgāšanos pret Emīlu Heskiju Anglijas uzvarā pret Horvātiju Zagrebā ar 4:1, Ferdinands atzīmēja:
"Horvātijai tika uzlikts naudas sods dažu tūkstošu mārciņu apmērā. Ko tas dos? Tas neatturēs cilvēkus no rasistiskas vai homofobiskas vardarbības... Ja tādas lietas turpinās, jums ir jāatņem punkti viņiem. Tad spēlētāji sapratīs, ka komanda tiks sodīta."[52]
2009.–2010. gada sezonā Ferdinandam bija savainojums, vairāku muguras un ceļgalu traumu dēļ viņš bija spiests izlaist vairākus mēnešus. Viņš atgriezās laukumā 2010. gada 28. janvārī, taču tika diskvalificēts uz četrām spēlēm, jo tika atzīts par vainīgu nesportiskā uzvedībā par sitienu ar elkoni Hull City futbolistam Kreigam Faganam.[53][54]
2010. gada vasarā gūtā ceļgala savainojuma dēļ, kas liedza viņam piedalīties Anglijas izlases Pasaules kausa izcīņā, viņš izlaida visu pirmssezonu, "Community Shield" un pirmās četras 2010.–2011. gada Premjerlīgas sezonas spēles. Viņš atgriezās pamatsastāvā Čempionu līgas grupu turnīra atklāšanas spēlē pret Rangers, 14. septembrī. Viņš bija komandas kapteinis un visas 90 minūtes nospēlēja bezvārtu neizšķirtā. Sezonas atklāšanas spēli viņš sāka 2011. gada augustā, 2011. gada "FA Community Shield", kur "United" puslaikā ar 2:0 zaudēja pašu pilsētas konkurentiem, "Manchester City". Ferdinands tika nomainīts 45. minūtē, kopā ar partneri aizsadzībā, Nemanju Vidiču, un viņu vietā stājās attiecīgi Džonijs Evanss un Fils Džounss. "United" uzvarēja spēlē ar 3:2 un Ferdinands ieguva savu ceturto "Community Shield" medaļu karjerā. Ferdinands sāka sezonas atklāšanas Premjerlīgas maču pret "West Bromwich Albion", spēli, kurā "United" uzvarēja ar 2:1, taču pēc 75 nospēlētām minūtēm viņš guva "hamstring" savainojumu. Pēc mača Alekss Fergusons apstiprināja, ka Ferdinands nebūs laukumā sešas nedēļas. Tomēr, Ferdinands atveseļojās daudz ātrāk, nekā sākotnēji tika diagnosticēts, un pēc divām nedēļām atgriezās, lai ieņemtu vietu uz soliņa "Old Trafford" stadionā, kad "United" ar 8:2 sagrāva Arsenal, lai gan viņš spēlē nepiedalījās.[55] Ferdinands atgriezās darbībā laukumā, spēlējot neizšķirti 1:1 pret Stoke City, Britannia stadionā.
2012. gada 9. decembrī Ferdinandam tika iemests ar monētu no mājinieku publikas, un viņš tika ievainots, "United" komandas derbija laikā, izbraukumā uzvarot ar 3:2 "Manchester City".[56]
2013. gada 5. martā Ferdinands, būdams neapmierināts ar tiesneša Džinejta Čakira lēmumu noraidīt Nani, Čempionu līgas zaudējumā pret Madrides "Real" "Old Trafford" stadionā ar 2:1, pēc spēles sarkastiski aplaudēja tiesnesim "sejā". Viņš par notikušo izvairījās no jebkāda UEFA soda.[57]
2013. gada 12. maijā Ferdinands guva Aleksa Fergusona ēras pēdējos un uzvaras vārtus "Old Trafford" stadionā, uzvarot ar 2:1 Swansea City. Pēc stūra sitiena bumba nonāca pie Ferdinanda, kuru viņš iesita vārtos, nostiprinot uzvaru. 2013. gada 23. maijā tika paziņots, ka Ferdinands ir nodrošinājis jaunu viena gada līgumu, kas paredz viņam palikt klubā līdz 2013.–2014. gada sezonas beigām.[58] Pēc līguma termiņa beigām viņam netika piedāvāts to pagarināt, un viņš piekrita pamest "Manchester United" 2014. gada 12. maijā. Vēstulē savā oficiālajā tīmekļa vietnē viņš sacīja: "Es jūtos labi un esmu vesels, gatavs jaunam izaicinājumam un ar nepacietību gaidu visu, kas nākotnē mani sagaida."[59]
2014. gada 17. jūlijā Ferdinands noslēdza viena gada līgumu ar tikko uz Premjerlīgu paaugstināto klubu Queens Park Rangers.[60] Viņš atgriezās "Old Trafford" laukumā pirmo reizi kopš Mančestras "United" pamešanas 2014. gada 14. septembrī, lai tiktos pret savu bijušo klubu Premjerlīgā, kurā viņa komanda zaudēja ar 4:0.[61]
2014. gada oktobrī Ferdinands intervijā raidījumam The Jonathan Ross Show apstiprināja, ka pēc sezonas beigām noslēgs spēlētāja karjeru, sakot: "Es nebaidos no karjeras beigšanas, es to gaidu ar nepacietību, es ceru uz labām lietām turpmāk”.[62] 2015. gada maijā, pēc izkrišanas, "Queens Park Rangers" paziņoja par Ferdinanda atbrīvošanu vasarā.[63] Savā vienīgajā sezonā šajā klubā, viņš "QPR" rindās aizvadīja tikai 12 spēles.[64]
2015. gada 30. maijā Ferdinands, trīs dienas pēc aiziešanas no "QPR", paziņoja par karjeras beigšanu profesionālajā futbolā.[65][66]
Ferdinands Anglijas izlasē spēlēja 81 reizi, padarot viņu par otru visvairāk spēļu skaita ziņā aizvadījušo melnādaino spēlētāju aiz Ešlija Kola, ar 107.[67] Lai gan Ferdinands tika iekļauts četrās Anglijas Pasaules kausa izcīņas izlasēs pēc kārtas (kaut arī 1998. gadā nespēlēja un 2010. gadā izlaida savainojuma dēļ), viņš nekad netika uz Eiropas čempionātu, dēļ aizlieguma, nokavējot narkotiku pārbaudi, kā arī Anglijas nespējas kvalificēties UEFA Euro 2008.
Ferdinands Anglijas izlases labā guva trīs vārtus,[68] pirmos 2002. gada Pasaules kausa izcīņas spēlē pret Dāniju (lai gan daži avoti šos vārtus uzskata par Tomasa Serensena vārtiem savos vārtos).[69] Otrie bija Anglijas izlases Euro 2008 kvalifikācijas spēlē pret Krieviju, 2007. gada 12. septembrī Vemblija stadionā. Trešos viņš guva 2008. gada 11. oktobrī, 2010. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē, savā laukumā pret Kazahstānu. Anglija uzvarēja ar 5:1.[70]
19 gadu un 8 dienu vecumā Ferdinands, 1997. gada 15. novembrī, draudzības spēlē pret Kamerūnu, aizvadīja savu pirmo spēli Anglijas izlasē, nākot uz maiņu, padarot viņu par tobrīd jaunāko aizsargu, kurš spēlējis Anglijas izlasē (rekords, ko 2006. gadā pārspēja Maika Ričardss). Ferdinands septembrī būtu varējis debitēt vēl agrāk, ja viņam nebūtu izvirzītas apsūdzības par braukšanu dzērumā, gatavojoties Anglijas 1998. gada Pasaules kausa kvalifikācijas spēlei pret Moldovu. Ferdinands tika iekļauts izlasē tajai spēlei un, iespējams, būtu bijis sākumsastāvā, tomēr publiskās sēras par Princesi Diānu, kuras šoferis tika turēts aizdomās par braukšanu dzērumā, neatstāja Glenam Hodlam neko citu, kā tikai neiekļaut pusaudzi komandā.[71] Pēc iespaidīgās 1997.–1998. gada sezonas, viņš tika izvēlēts 1998. gada FIFA Pasaules kausa izlasē kā rezerves aizsargs. Tomēr, viņš netika izvēlēts Kevina Kīgana 22 cilvēku izlasē dalībai UEFA Euro 2000.[72][73]
Pēc 18 miljonu mārciņu vērtās pārejas uz Leeds United, Ferdinandu draudzības spēlē pret Itāliju izlases starta sastāvā iekļāva pagaidu treneris Pīters Teilors[74] un ātri kļuva par pirmās izvēles spēlētāju Svena Jērana Ēriksona vadībā. Viņš tika izvēlēts kā viens no diviem pirmās izvēles Anglijas izlases centra aizsargiem 2002. un 2006. gada FIFA Pasaules kausa izcīņām, valkājot kreklu ar 5. numuru.
Džons Terijs (ar kuru Ferdinands vēlāk sadarbojās centrālajā aizsardzībā) Anglijas izlases rindās nomainīja Ferdinandu uz visu viņa astoņu mēnešu diskvalifikāciju, līdz viņa atgriešanās brīdim, 2004. gada 9. oktobrī, Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē pret Velsu. Ferdinands Anglijas izlasē aizvadīja desmit Pasaules kausa finālturnīra spēles, aizvadot "sausās spēles" 2002. gadā pret Argentīnu, Nigēriju un Dāniju, bet 2006. gadā – pret Paragvaju, Trinidādu un Tobāgo, Ekvadoru un Portugāli.[75]
2008. gada 25. martā tika paziņots, ka Ferdinands nēsās kapteiņa apsēju Fabio Kapello otrajā spēlē pie izlases "stūres",[76] apsteidzot Džonu Teriju, Stīvenu Džerardu vai Deividu Bekhemu, kurš, pēc dažu domām, tika iecelts par kapteini, lai atzīmētu savu 100. spēli valsts izlasē. Futbola asociācijas paziņojums liecina, ka lēmums nosaukt Ferdinandu par kapteini bija daļa no Kapello plāniem mainīt kapteiņa amatu, pirms oficiālā kapteiņa nosaukšanas septembra Pasaules kausa kvalifikācijas spēlēm. Tomēr, 19. augustā Ferdinands zaudēja kapteiņa vietu Terijam, bet Fabio Kapello viņu iecēla par vicekapteini.[77]
Kļūda Anglijas un Ukrainas spēlē Dnipropetrovskā 2009. gada 10. oktobrī, kuras rezultātā tika noraidīts Roberts Grīns, lika dažiem apšaubīt viņa iekļaušanu izlasē. Spēļu prakses trūkums viņa klubā un vairākas kļūdas, kādas viņam bija pirmajās futbolista dienās, izraisīja kritiku par viņa iekļaušanu no vairākiem aspektiem.[78]
2010. gada 5. februārī Ferdinands Anglijas izlases kapteiņa amatā nomainīja Džonu Teriju.[79]
Lai gan muguras un cirkšņa savainojumu dēļ viņš izlaida lielu daļu no 2009.–2010. gada sezonas, Ferdinands tika izvēlēts par Anglijas izlases kapteini 2010. gada Pasaules kausa izcīņā. Tomēr, viņš guva ceļgala saišu savainojumu komandas pirmajā treniņā Dienvidāfrikā, 4. jūnijā, un pēc tam izstājās no turnīra.[80] 2011. gada 19. martā, pirms Anglijas Euro 2012 kvalifikācijas spēles pret Velsu, Kapello paziņoja, ka Džons Terijs tiks atjaunots pastāvīgā Anglijas izlases kapteiņa amatā un Ferdinands atgriezīsies vicekapteiņa amatā.[81]
Ferdinands netika iekļauts Roja Hodžsona izlasē dalībai Euro 2012, izraisot milzīgas spekulācijas, lai izvairītos no iespējamā konflikta ar Džonu Teriju, kurš bija iekļauts komandā, gaidāmās Terija tiesas prāvas dēļ, par Ferdinanda brāļa Antona rasistisku apvainošanu.[82] Papildu strīdi radās pēc tam, kad Gerijs Keihils tika izslēgts no turnīra, jo Ferdinanda vietā tika izsaukts 22 gadus vecais Martins Kellijs, kurš spēlēja tikai divas minūtes starptautiskā futbola spēlē. Tas noveda pie tā, ka Ferdinanda pārstāvis Džeimijs Moralī apsūdzēja Hodžsonu "cieņas trūkuma izrādīšanā".[83]
2012. gada 3. oktobrī Daily Mirror ziņoja, ka Rojs Hodžsons Londonas metro līdzpasažieriem atklājis, ka Ferdinands vairs nepildīs pienākumus Anglijas izlasē, neskatoties uz Džona Terija karjeras noslēgšanu izlasē.[84] Vēlāk Hodžsons atvainojās par šiem komentāriem un noliedza, ka liedz Ferdinandam atkal spēlēt Anglijas izlasē.[85]
2013. gada 14. martā Ferdinands pirmo reizi tika atsaukts uz Anglijas izlasi Hodžsona vadībā, Anglijas 2014. gada Pasaules kausa kvalifikācijas spēlēm pret Sanmarīno un Melnkalni, lai gan pēc tam Ferdinands 18. martā izstājās no izlases “veselības bažu” dēļ. Ferdinands sacīja, ka ir "neapmierināts" par izstāšanos, taču sacīja, ka tas ir "pareizais lēmums". Tomēr, Rojs Hodžsons apliecināja Ferdinandam, ka viņam joprojām ir starptautiska nākotne, neskatoties uz izstāšanos.[86][87]
2013. gada maijā Ferdinands paziņoja par aiziešanu no starptautiskā futbola, sakot, ka "ir īstais laiks atbrīvot vietu jaunajiem spēlētājiem un pievērsties klubu karjerai".[88][89]
Ferdinands tika uzskatīts par netipisku Anglijas futbola aizsardzības "produktu", pateicoties viņa vairāk elegantam, graciozam un "kontinentālam", nevis fiziskajam aizsardzības spēles stilam;[90][91][92][93] jo īpaši viņš tika izcelts ar savām unikālajām tehniskajām spējām, prasmēm, līdzsvaru un pārliecību par bumbu, neskatoties uz viņa augumu, kā arī viņa nosvērtību bumbas kontrolē.[94][95][96][91][97][98] Tāpēc, viņa mobilitātes un spēles ar bumbu spēju dēļ, viņš karjeras laikā bieži tika salikts pārī ar fiziskāku centra aizsargu, piemēram, Nemanju Vidiču Mančestras "United" vai Džonu Teriju Anglijas izlasē.[91][97][99][100] Pateicoties savām prasmēm ar bumbu, viņš jaunībā laiku pa laikam izpelnījās kritiku no ekspertiem un galvenajiem treneriem par nevajadzīgu risku un kļūdu pieļaušanu, lai gan, pieaugot vecumam un pieredzei, viņš uzlaboja šo spēles aspektu.[93][101]
Pasaules līmeņa aizsargs, kurš savā karjeras "virsotnē" tika uzskatīts par vienu no labākajiem uzbrukuma apturētājiem pasaulē,[91][102] Ferdinands tiek uzskatīts par vienu no savas paaudzes labākajiem aizsargiem, kā arī par vienu no Anglijas, Mančestras "United" un Premjerlīgas visu laiku labākajiem centra aizsargiem.[90][95][100][103][104][105] Savos labākajos gados viņš tika slavēts arī par viņa tempu, darba apjomu un izklupieniem,[91][93][96] papildus viņa pozicionēšanās prasmēm, konsekvencei, intelektam un spējai "lasīt" spēli.[90][106][107][108][109][110] Viņš bija arī atlētisks un fiziski spēcīgs aizsargs, kurš labi spēlēja "gaisā",[90][111][112][113] lai gan dažkārt viņš tika kritizēts plašsaziņas līdzekļos par viņa spēli "gaisā", kā arī par spēju nosargāt "augstās" bumbas un standartsituācijas, jo īpaši jaunībā.[101][114] Papildus aizsardzības prasmēm, viņam bija arī nozīmīgas līdera īpašības.[96][115] Tomēr, neskatoties uz viņa spējām, viņa vēlāko karjeru iezīmēja savainojumi, kuru dēļ viņš zaudēja tempu, kāds viņam bija raksturīgs karjeras sākumā, kas iepriekš ļāva viņam kompensēt jaunības gados piedzīvotos neregulāros koncentrēšanās trūkumus; viņam ik pa laikam bija grūtības pret ātrākiem pretiniekiem, pieaugot vecumam.[91][105][113][116]
2017. gada septembrī Ferdinands paziņoja, ka uzsāk karjeru, lai kļūtu par profesionālu bokseri. Viņa iziešanu ringā sponsorēja derību kompānija Betfair, kas palīdzēja viņam mēģināt kvalificēties licencei, pirms viņš sāka trenēties un piedalīties sacensībās. Ferdinands paziņoja, ka "Es nodarbojos ar šo [boksu], jo tas ir izaicinājums, esmu izcīnījis titulus un tagad tiecos pēc jostas."[117] 2018. gada maijā tika paziņots, ka Ferdinandam ir atteikta profesionālā boksa licence.[118] Pēc atteikuma Ferdinands paziņoja, ka "pakar cimdus".[119]
2013. gada 20. oktobrī Ferdinands un Rojs Hodžsons tika iecelti Futbola asociācijas komisijā, lai uzlabotu valsts spēles stāvokli.[120]
Ferdinands uzauga Pekhemā, Londonā.[121] Viņam ir vairāki brāļi un māsas: viens brālis un trīs māsas no tēva puses un brālis un māsa no mātes atkārtotām laulībām.[7] Viņa brālis Antons Ferdinands arī spēlēja kā aizsargs, bet viņa brālēni ir Less Ferdinands un Keins Ferdinands.[121] Lai gan viņš lielāko daļu savas karjeras pavadīja Mančestras "United", viņš uzauga, atbalstot sāncensi "Liverpool".[122]
2006. gadā Mančestrā Ferdinanda draudzene Rebeka Elisone dzemdēja viņu pirmo dēlu.[123] Pārim bija vēl divi bērni.[124]
Elisone un Ferdinands apprecējās 2009. gadā. Elisone nomira no krūts vēža 2015. gada 2. maijā, 34 gadu vecumā.[125][126]
2019. gada 27. septembrī Ferdinands otro reizi apprecējās ar Keitu Raitu. Ceremonijā piedalījās viņa bērni, kā arī pārējie pāra tuvākie ģimenes locekļi.[127] 2020. gada jūnijā Ferdinands un Raita paziņoja, ka ir sava pirmā kopīgā bērna gaidībās,[128] bērns, zēns, piedzima 2020. gada 18. decembrī.
Ferdinands 2009. gada decembrī izveidoja labdarības fondu Live the Dream Foundation, lai nodrošinātu bērniem izglītības un darba iespējas.[129]
2016. gada Apvienotās Karalistes referendumā par dalību Eiropas Savienībā, viņš balsoja par palikšanu.[130]
2000. gadā Ferdinands īsi parādījās seksuāla rakstura videoklipā, kas tika filmēts Ajia Napas kūrortā, Kiprā, kopā ar citiem angļu futbolistiem Kīronu Daieru un Frenku Lempardu. Channel 4 pārraidīja īsu klipu savas 2004. gada dokumentālās filmas Sex, Footballers and Videotape, apgalvojot, ka tas tika izmantots, lai "atgādinātu skatītājam, ka tas ir balstīts uz reālo dzīvi".[131]
2002. gadā, viņu paziņas, Mārtina Kinga izvarošanas prāvas laikā, Ferdinands un bijušais "Leeds" kolēģis Maikls Dūberijs noliedza apgalvojumus, ka Dūberijs būtu uzmācies sievietei un Ferdinands būtu viņai draudējis Līdsas naktsklubā Hi-Fi 22. janvāra naktī, kā arī turpmākās apsūdzības par kautiņiem un reibumu. Policija iztaujāja abus vīriešus, taču 2003. gada aprīlī prokuratūra paziņoja, ka viņiem netiks izvirzītas apsūdzības.[132] Kings tika atzīts par vainīgu nepiedienīgā uzbrukumā un izvarošanas mēģinājumā.[133]
2014. gada oktobrī Futbola asociācija apsūdzēja Ferdinandu par aizskarošu izteikumu lietošanu Twitter, pēc tam, kad kritiķa māti dēvēja par "sket", kas ir jamaikiešu slenga vārds, kas apzīmē izlaidīgu sievieti.[134] Ferdinandam par pārkāpumu tika uzlikts naudas sods 25 000 mārciņu apmērā un trīs spēļu aizliegums.[135]
2015. gada martā tika paziņots, ka Ferdinands būs tiešsaistes kazino Casino Floor jaunā seja. Paziņojums izraisīja spēcīgu kritiku vietnē "Twitter" no vairākiem Ferdinanda sekotājiem,[136] kurš ierosināja, ka jauniešu paraugam nevajadzētu atbalstīt azartspēles, jo īpaši, ņemot vērā daudzu viņa vienaudžu labi dokumentēto cīņu ar azartspēļu problēmām.[137]
1997. gada septembrī Ferdinands tika notiesāts par braukšanu dzērumā un viņam tika piemērots viena gada transportlīdzekļa vadīšanas aizliegums. Viņam tika veikta izelpas pārbaude braucot no rīta, pēc izklaidēm, un tika konstatēts, ka viņš par vienu punktu pārsniedz limitu.[138] Rezultātā, Anglijas izlases treneris Glens Hodls izslēdza Ferdinandu no izlases, lai 10. septembrī Pasaules kausa izcīņas kvalifikācijas spēlē tiktos ar Moldovu, kas nozīmēja, ka Ferdinands zaudēja iespēju 18 gadu un 10 mēnešu vecumā kļūt par jaunāko Anglijas izlases spēlētāju kopš Dankana Edvardsa.[138][139]
2003. gada martā Ferdinandam tika piešķirts vēl viens sešu mēnešu aizliegums vadīt transportlīdzekli, kā arī viņš tika sodīts ar £2500 soda naudu un sešiem soda punktiem par braukšanu ar vidējo ātrumu 92 jūdzes stundā (148 km/h).[140]
2020. gada augustā Ferdinandam tika aizliegts vadīt transportlīdzekli uz sešiem mēnešiem, jo viņš atzina, ka ir pārsniegis ātrumu. Tiek ziņots, ka Ferdinands braucis ar ātrumu 85 jūdzes stundā. Viņam tika piespriests samaksāt naudas sodu un izdevumus kopumā £822 apmērā.[141]
2022. gadā viņš tika iecelts Britu Impērijas ordeņa virsnieka kārtā (Officer of the Order of the British Empire (OBE)) par pakalpojumiem futbola asociācijai un labdarībai,[142] 2022. gadā izveidojot "Rio Ferdinanda fondu" — labdarības organizāciju, kas strādā ar jauniešiem un palīdz kopienas attīstībai.[143]
Duran Duran dziesma "Rio" ir izmantota futbola dziedājumos gan par, gan pret Ferdinandu; 2002. gadā līdzjutējs Saimons Le Bons ("Duran Duran" vadošais solists) apsolīja atkārtoti ierakstīt vienu no futbola dziesmām, ja Anglijas izlase (ar Ferdinandu) uzvarēs Pasaules kausa ceturtdaļfinālā pret Brazīliju.[144]
Ferdinandu sponsorēja sporta apģērbu uzņēmums Nike, un viņš parādījās "Nike" reklāmās. Globālajā "Nike" reklāmas kampaņā, gatavojoties 2002. gada Pasaules kausa izcīņai Korejā un Japānā, viņš filmējās "Secret Tournament" reklāmā (ar zīmolu "Scorpion KO"), kuras režisors bija Terijs Giljams, parādoties kopā ar tādiem futbolistiem kā Tjerī Anrī, Ronaldu, Frančesko Toti, Ronaldiņu, Luišs Figu, Fabio Kanavaro un Hidetoši Nakata, ar bijušo spēlētāju Eriku Kantonā kā turnīra "tiesnesi".[145][146]
2005. gadā Ferdinands kopā ar veco skolas draugu izveidoja ierakstu kompāniju "White Chalk Music".[147] Līdz šim ar izdevniecību sadarbojušies divi mākslinieki: "Melody Johnston" un "Nia Jai". Pēdējais 2010. gada 6. oktobrī izdeva albumu, kurā ir Ferdinanda repošana.[148]
2006. gada jūnijā, pirms 2006. gada FIFA Pasaules kausa, Ferdinands prezentēja TV šovu Rio's World Cup Wind-Ups, kurā viņš izteica virkni praktisku joku par saviem Anglijas komandas biedriem. To pārraidīja uzreiz pēc Anglijas futbola čempionāta atklāšanas spēles pret Paragvaju.[149]
Pirmo reizi kino pasaulē viņš ienāca 2008. gada beigās, finansējot un kļūstot par izpildproducentu Aleksa de Rakofa filmai Dead Man Running. Filmā piedalās Denijs Daiers un 50 Cent gangsteru tematikas sižetā. Ferdinands filmu producēja kopā ar Anglijas komandas biedru Ešliju Kolu.[150]
2008. gadā Ferdinands filmēja dokumentālo filmu par Pekhemu, lai pārliecinātu jauniešus atturēties no noziedzīgas dzīves.[151]
2009. gada 16. janvārī tika paziņots, ka viņš sadarbosies ar izdevniecību "Made Up Media", lai izdotu digitālo žurnālu.[152] Saistībā ar to, Ferdinands bija Observer Sport Monthly februāra izdevuma viesredaktors, sniedzot intervijas ar cilvēkiem, sākot no Gordona Brauna līdz Useinam Boltam.[153] Žurnāla, ar nosaukumu "#5 Magazine" pirmais numurs tika izdots tā paša gada aprīlī.[154]
2015. gadā viņš pievienojās "BT Sport" (tagad "TNT Sports") kā eksperts par Premjerlīgas, FA kausa, UEFA Čempionu līgas un UEFA Eiropas līgas atspoguļošanu.[155]
2017. gada martā Ferdinands BBC One dokumentālajā filmā Rio Ferdinand: Being Mum and Dad apsprieda stratēģijas, kā pārvarēt smagus zaudējumus.[156]
2022. gada novembrī iznākušās trīsdaļīgās dokumentālās filmas “Rio Ferdinand’s Tipping Point”, Ferdinands bija uzmanības centrā, kurā tika pētīta rase, seksualitāte un garīgā veselība futbola kopienās.[157]
| Klubs | Sezona | Līga | FA kauss | Līgas kauss | Eiropa | Cits | Kopā | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Divīzija | Spēles | Vārti | Spēles | Vārti | Spēles | Vārti | Spēles | Vārti | Spēles | Vārti | Spēles | Vārti | ||
| West Ham United | 1995–96 | Premier League | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | — | — | 1 | 0 | ||
| 1996–97 | Premier League | 15 | 2 | 1 | 0 | 1 | 0 | — | — | 17 | 2 | |||
| 1997–98 | Premier League | 35 | 0 | 6 | 0 | 5 | 0 | — | — | 46 | 0 | |||
| 1998–99 | Premier League | 31 | 0 | 1 | 0 | 1 | 0 | — | — | 33 | 0 | |||
| 1999–2000 | Premier League | 33 | 0 | 1 | 0 | 4 | 0 | 3[lower-alpha 1] | 0 | 6[lower-alpha 2] | 0 | 46 | 0 | |
| 2000–01 | Premier League | 12 | 0 | — | 2 | 0 | — | — | 14 | 0 | ||||
| Kopā | 127 | 2 | 9 | 0 | 13 | 0 | 3 | 0 | 6 | 0 | 158 | 2 | ||
| AFC Bournemouth (īre) | 1996–97 | Second Division | 10 | 0 | — | — | — | 1[lower-alpha 3] | 0 | 11 | 0 | |||
| Leeds United | 2000–01 | Premier League | 23 | 2 | 2 | 0 | — | 7[lower-alpha 4] | 1 | — | 32 | 3 | ||
| 2001–02 | Premier League | 31 | 0 | 1 | 0 | 2 | 0 | 7[lower-alpha 1] | 0 | — | 41 | 0 | ||
| Kopā | 54 | 2 | 3 | 0 | 2 | 0 | 14 | 1 | 0 | 0 | 73 | 3 | ||
| Manchester United | 2002–03 | Premier League | 28 | 0 | 3 | 0 | 4 | 0 | 11[lower-alpha 4] | 0 | — | 46 | 0 | |
| 2003–04 | Premier League | 20 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 6[lower-alpha 4] | 0 | 1[lower-alpha 5] | 0 | 27 | 0 | |
| 2004–05 | Premier League | 31 | 0 | 5 | 0 | 1 | 0 | 5[lower-alpha 4] | 0 | 0 | 0 | 42 | 0 | |
| 2005–06 | Premier League | 37 | 3 | 2 | 0 | 5 | 0 | 8[lower-alpha 4] | 0 | — | 52 | 3 | ||
| 2006–07 | Premier League | 33 | 1 | 7 | 0 | 0 | 0 | 9[lower-alpha 4] | 0 | — | 49 | 1 | ||
| 2007–08 | Premier League | 35 | 2 | 4 | 0 | 0 | 0 | 11[lower-alpha 4] | 1 | 1[lower-alpha 5] | 0 | 51 | 3 | |
| 2008–09 | Premier League | 24 | 0 | 3 | 0 | 1 | 0 | 11[lower-alpha 4] | 0 | 4[lower-alpha 6] | 0 | 43 | 0 | |
| 2009–10 | Premier League | 13 | 0 | 0 | 0 | 1 | 0 | 6[lower-alpha 4] | 0 | 1[lower-alpha 5] | 0 | 21 | 0 | |
| 2010–11 | Premier League | 19 | 0 | 2 | 0 | 1 | 0 | 7[lower-alpha 4] | 0 | 0 | 0 | 29 | 0 | |
| 2011–12 | Premier League | 30 | 0 | 1 | 0 | 0 | 0 | 6[lower-alpha 7] | 0 | 1[lower-alpha 5] | 0 | 38 | 0 | |
| 2012–13 | Premier League | 28 | 1 | 2 | 0 | 0 | 0 | 4[lower-alpha 4] | 0 | — | 34 | 1 | ||
| 2013–14 | Premier League | 14 | 0 | 1 | 0 | 1 | 0 | 7[lower-alpha 4] | 0 | 0 | 0 | 23 | 0 | |
| Kopā | 312 | 7 | 30 | 0 | 14 | 0 | 91 | 1 | 8 | 0 | 455 | 8 | ||
| Queens Park Rangers | 2014–15 | Premier League | 11 | 0 | 1 | 0 | 0 | 0 | — | — | 12 | 0 | ||
| Karjerā kopā | 514 | 11 | 43 | 0 | 29 | 0 | 108 | 2 | 15 | 0 | 709 | 13 | ||
| Izlase | Gads | Spēles | Vārti |
|---|---|---|---|
| Anglija |
1997 | 1 | 0 |
| 1998 | 4 | 0 | |
| 1999 | 3 | 0 | |
| 2000 | 2 | 0 | |
| 2001 | 9 | 0 | |
| 2002 | 9 | 1 | |
| 2003 | 5 | 0 | |
| 2004 | 3 | 0 | |
| 2005 | 8 | 0 | |
| 2006 | 12 | 0 | |
| 2007 | 8 | 1 | |
| 2008 | 8 | 1 | |
| 2009 | 4 | 0 | |
| 2010 | 4 | 0 | |
| 2011 | 1 | 0 | |
| Kopā | 81 | 3 | |
| Nr. | Datums | Stadions | Pretinieks | Vārti | Rezultāts | Turnīrs |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1 | 2002. gada 15. jūnijs | Niigata Stadium, Ņiigata, Japāna |  Dānija |
1–0 | 3–0 | 2002. gada FIFA Pasaules kauss |
| 2 | 2007. gada 12. septembris | Vemblija stadions, Londona, Anglija |  Krievija |
3–0 | 3–0 | UEFA Euro 2008 kvalifikācija |
| 3 | 2008. gada 11. oktobris | Vemblija stadions, Londona, Anglija |  Kazahstāna |
1–0 | 5–1 | 2010 FIFA World Cup kvalifikācija |
West Ham United
Manchester United
Individuālie
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
