Zagreba
From Wikipedia, the free encyclopedia
Zagreba (horvātu: Zagreb, izrunā: /zǎːɡrɛb/) ir Horvātijas galvaspilsēta, kas atrodas valsts ziemeļu daļā, Medvednicas kalna dienvidu nogāzē pie Savas upes. Pilsēta atrodas 122 metrus virs jūras līmeņa. Zagreba ir galvenais Horvātijas politiskais un ekonomiskais centrs. Zagrebas administratīvajās robežās pēc 2011. gada datiem dzīvo 792 875 iedzīvotāji, bet tās aglomerācijā dzīvo vairāk kā 1,288 miljoni iedzīvotāju. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir Horvātijas lielākā pilsēta un 24. lielākā Eiropas Savienības pilsēta.
| Zagreba | |||
|---|---|---|---|
| galvaspilsēta | |||
| Zagreb | |||
 Bana Jelačiča laukums | |||
| |||
  Zagreba | |||
| Koordinātas: 45°49′N 15°59′E | |||
| Valsts |
 Horvātija | ||
| Dibināta | 1242. gadā | ||
| Platība | |||
| • galvaspilsēta | 171 km2 | ||
| Augstums | 158 m | ||
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |||
| • galvaspilsēta | 767 131 | ||
| • blīvums | 4 015/km² | ||
| • urbānā teritorija | 792 875 | ||
| • aglomerācija | 1 288 000 | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Pasta indekss | HR-10000 | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Zagreba Vikikrātuvē | |||
1094. gadā Ungārijas karalis Lāslo I Kaptola pakalnā, mūsdienu pilsētas centrā, nodibināja bīskapiju, bet blakus Griča kalnā radās neliela apmetne. 1242. gadā to nopostīja mongoļi—tatāri. Lai stimulētu apmetnes atjaunošanu, ungāru karalis Bēla IV piešķīra Zagrebai pilsētas tiesības. Zagreba bija lielu gadatirgu vieta. 14. un 15. gadsimtā divas kopienas (pilsēta Griča kalnā un bīskapa rezidence Kaptolā) bieži konfliktēja, līdz 17. gadsimtā apvienojās vienā kopienā.
1669. gadā jezuīti nodibināja akadēmiju (šis gads tiek uzskatīts par Zagrebas Universitātes dibināšanas gadu).
1776. gadā Zagreba kļuva par Horvātijas galvaspilsētu (pirms tam galvaspilsēta bija Varaždina).
1991. gada 25. jūnijā Zagrebā Horvātijas parlaments pasludināja Horvātijas valsts neatkarību.
2011. gadā Zagrebā dzīvoja 687 tūkstoši iedzīvotāju. Pēc šī rādītāja tā ir Horvātijas lielākā pilsēta. Zagrebas aglomerācijā dzīvo aptuveni 1,3 miljoni iedzīvotāju. Aptuveni 92% no iedzīvotājiem ir horvāti. Lielākās minoritātes ir serbi (2,4%), musulmaņi (1,0%), albāņi (0,8%) un bosnieši (0,8%).
Cilvēki
Zagrebā ir dzimuši šādi ievērojami cilvēki:
- Jovans Karamata (1902–1967) — matemātiķis;
- Janica Kosteliča (1982) — kalnu slēpotāja;
- Miroslavs Krleža (1893–1981) — rakstnieks.
2008. gadā pilsētā tika atklāta daudzfunkcionālā halle Arena Zagreb, kurā notiek virkne dažādu sporta pasākumu.
Nozīmīgākie sporta klubi, kas bāzējas Zagrebā, ir šādi:
- GNK Dinamo Zagreb (futbols)
- NK Zagreb (futbols)
- KHL Medveščak (hokejs)
- RK Croatia Osiguranje Zagreb (handbols)
- KK Cibona (basketbols)
- KK Zagreb (basketbols)
- KK Cedevita Zagreb (basketbols)
- Hrvatski akademski vaterpolski klub Mladost (ūdenspolo)
Zagrebai ir šādas sadraudzības pilsētas (iekavās norādīts gads, kad tās ir kļuvušas par sadraudzības pilsētām):
Amdāvāda, Indija (1962);
Boloņa, Itālija (1963);
Mainca, Vācija (1967);
Sanktpēterburga, Krievija (1968);
Trumse, Norvēģija (1971);
Buenosairesa, Argentīna (1972);
Kioto, Japāna (1972);
Lisabona, Portugāle (1977);
Pitsburga, Amerikas Savienotās Valstis (1980);
Šanhaja, Ķīna (1980);
Budapešta, Ungārija (1994);
Vīne, Austrija (1994);
Lapasa, Bolīvija (2000);
Sarajeva, Bosnija un Hercegovina (2001);
Ļubļana, Slovēnija (2001);
Londona, Apvienotā Karaliste (2009);
Prizrena, Kosova (2010).
 | Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Zagreba" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
