Purva ķauķis
From Wikipedia, the free encyclopedia
From Wikipedia, the free encyclopedia
Purva ķauķis (Acrocephalus palustris) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns. Ligzdo Eiropā un Āzijas rietumos, ziemo galvenokārt Āfrikas dienvidaustrumos.[1] Ģeogrāfisko variāciju nav.[2] Purva ķauķis starp citiem ķauķiem izceļas kā meistarīgs citu putnu dziesmu atdarinātājs.[3]
| Purva ķauķis Acrocephalus palustris (Bechstein, 1798) | |
|---|---|
.jpg) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Kāpelētājķauķu dzimta (Acrocephalidae) |
| Ģints | Kāpelētājķauķi (Acrocephalus) |
| Suga | Purva ķauķis (Acrocephalus palustris) |
 Purva ķauķis Vikikrātuvē | |
Purva ķauķis ligzdo Eiropas centrālajā daļā. Areāla ziemeļu robeža sasniedz Francijas ziemeļus, Dāniju, Norvēģijas un Zviedrijas dienvidus, Somijas vidieni un Urālu centrālo daļa. Austrumu un dienvidaustrumu virzienā turpinās pāri Rietumsibīrijai līdz Obas upei, Kazahstānas ziemeļrietumiem, Volgas deltai, Krievijas Eiropas daļas dienvidiem, Kaukāzam un tālāk uz dienvidiem līdz Turcijas austrumu daļai un Irānas ziemeļiem. Savukārt areāla dienvidu mala Eiropā ir neregulāra, iesniedzoties Šveicē, Itālijas ziemeļos, fragmentāri arī Balkānos, Grieķijā un pat Turcijas ziemeļrietumos. Ziemo Āfrikas dienvidaustrumos.[4]
Purva ķauķis Latvijā ir parasts un izplatīts ligzdotājs.[4] Ligzdo apmēram 70 000—120 000 pāru. Sastopams dažādās pļavās, kur aug atsevišķi krūmu puduri, jo purva ķauķis ligzdu parasti būvē krūmos. Nereti ligzdo arī meliorācijas grāvju malās, kuras aizaug ar krūmiem, un ezeru krastos, ja tie robežojas ar pļavām.[5]
Lai raksturotu lauksaimniecības platību vides kvalitāti, tiek izmantoti dažādu lauku putnu populāciju indeksi. Purva ķauķis, lai arī Eiropas indeksa veidošanā netiek izmantots, Latvijas indeksā ir iekļauts, jo ir tipiska Latvijas lauku ainavas suga.[6]
_(1).jpg)
Purva ķauķis ir otrs lielākais kāpelētājķauķis Latvijā (lielākais niedru strazds).[5] Kopumā tas ir vidēji garš, pasmags putniņš ar salīdzinoši gariem spārniem.[7] Ķermeņa garums 13—15 cm, spārnu plētums 18—21 cm, svars 10—13 g.[5][7][8]
Apspalvojums vienmērīgs, bez svītrojuma. Uz muguras krāsa variē no koši olīvbrūnas līdz bāli pelēkbrūnai, apakšpuse dzeltenīgi bāla vai krēmbalta, pazode koši balta, sāni un krūtis ar vieglu, brūnganu tonējumu. Virs acs bāla, samērā īsa uzacs. Lidspalvas košākas kā ķermeņa apspalvojums. Kājas gaiši brūnas. Abi dzimumi izskatās līdzīgi.[7][8][9]
Lai arī purva ķauķis ir nedaudz lielāks par ezeru ķauķi, tomēr to ir grūti no tā atšķirt. Dabā drošākā pazīme ir balss, bet turot putnu rokās jāskatās primāro lidspalvu projekcija.[5]
Purva ķauķis vislabprātāk uzturas mitrās vietās ar blīvi augošiem, gariem augiem, piemēram, nātrēm, vīgriezēm un kazenēm, uzturas arī krūmos un kokos, kukurūzas un citu kultūraugu tīrumos, kurus ieskauj zemi krūmi, piemēram, mežrozītes. Sastopami arī grāvju krūmos, mežmalās, aizaugušās, krūmainās pļavās, brikšņainās dīķmalās, purvainās un aplūdušās vietās, kur aug niedres un krūmi, un pat aizaugušos dārzos.[1][7] Purva ķauķis ir ļoti aktīvs un kustīgs putniņš.[9]
Purva ķauķa dziesma ir ļoti daudzveidīga un sarežģīta. Tajā daudz biežāk nekā pārējo ķauķu dziesmās dzirdami trāpīgi citu putnu balsu atdarinājumi. Savā dziesmā tas iepin ne tikai vairāk kā 100 Eiropā dzīvojošu sugu skaņas, bet arī vismaz tikpat daudz Āfrikas putnu sugu balsu.[3] Turklāt pārsteidzošs fakts ir tas, ka purva ķauķim kā sugai patiesībā nav savas dziesmas, jo tie atdarina tikai citu putnu dziesmas.[10]
Purva ķauķis galvenokārt barojas ar kukaiņiem un zirnekļiem, nelielā daudzumā ar gliemežiem un vasaaras beigās un rudenī arī ar ogām.[1] Barību meklē uz augiem un krūmos, reizēm koku apakšējos zaros. Parasti apkārtni novēro, sēžot uz kāda nokaltuša auga, retumis pārmeklē vietu, virs tās plivinoties, bet vēl retāk paceļas gaisā, lai kukaini noķertu lidojumā.[7][9]
Ligzdošanas sezona ilgst no maija līdz jūlijam. Parasti veido monogāmus pārus uz vienu sezonu. Ne vienmēr atgriežas ligzdot uz vienu un to pašu vietu. Ligzdošanas laikā purva ķauķi ir teritoriāli, lai gan ļoti bieži ligzdas grupējas netālu viena no otras vaļīgās kolonijās. Toties ārpus vairošanās sezonas tie kļūst izteikti vienpatņi, kas aktīvi aizstāv savu teritoriju.[11]
Ligzdai raksturīga dziļa, cilindriska forma, kas vīta no nātru stiebriem, lapām un citiem augiem. No iekšpuses izklāta ar smalkākiem zāļu stiebriņiem, augu pūkām un matiem. Vijums savienots ar 2—5 vertikāliem augu stiebriem. Ligzda visbiežāk atrodas blīvi augošos augos 30—70 cm augstumā no zemes, kā arī zemos vai vidēji augstos krūmos, un to būvē tikai mātīte.[1][8]
Sezonā parasti viens perējums. Dējumā 3—6 gaišas olas ar raibumiņiem.[1][8][9] Inkubācijas periods ilgst 12—14 dienas, perē un par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni izlido 10—14 dienu vecumā.[7][9][11]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
