From Wikipedia, the free encyclopedia
Palearktika jeb Paleoarktika ir lielākā no astoņām Zemes bioģeogrāfiskajām valstībām jeb apgabaliem. Tā stiepjas caur visu Eirāziju uz ziemeļiem no Himalajiem un Ziemeļāfriku un ietver sevī visu Vecās Pasaules netropisko daļu.[1]
Valstība sastāv no vairākiem ekoreģioniem: Eiro-Sibīrijas reģiona, Vidusjūras baseina, Sahāras un Arābijas tuksnešiem, kā arī Rietumu, Centrālās un Austrumu Āzijas. Palearktikas valstībā ietilpst arī daudzas upes un ezeri, kas veido vairākus saldūdens ekoreģionus.
Termins “Palearktika” pirmo reizi tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā. Pirmais autors bija britu zoologs Filips Skleiters, kurš 1858. gada ziņojumā Linneja biedrībai kā pirmais identificēja sešas pasaules zooloģiskās zonas, kuru pamatā bija kopīga ģeogrāfija un plaša mēroga ģeogrāfiski šķēršļi migrācijai.[2] Alfrēds Volless pieņēma Skleitera shēmu savai grāmatai "Dzīvnieku ģeogrāfiskā izplatība", kas tika publicēta 1876. gadā. Šī shēma saglabājusies arī mūsdienās ar salīdzinoši nelielām izmaiņām, pievienojot vēl divas valstības: Okeāniju un Antarktīdu.
.svg)
Boreālais un mērenais Eiro-Sibīrijas reģions ir Palearktikas lielākais bioģeogrāfiskais reģions, kas pāriet no tundras Krievijas un Skandināvijas ziemeļrietumos uz plašo taigu — boreālo skujkoku mežu, kas ved caur visu Eirāziju. Uz dienvidiem no taigas ir mērenā platlapju un jauktu mežu josla un mērenie skujkoku meži. Šo plašo Eiro-Sibīrijas reģionu raksturo daudzas kopīgas augu un dzīvnieku sugas, un tam ir daudz kopības ar Ziemeļamerikas Nearktikas valstības mērenajiem un boreālajiem reģioniem. Eirāziju un Ziemeļameriku agrāk nereti savienoja sauszemes Beringa tilts mūsdienu Beringa šauruma vietā, un tām ir ļoti līdzīga zīdītāju un putnu fauna, daudzas Eirāzijas sugas ir pārcēlušās uz Ziemeļameriku un mazāk Ziemeļamerikas sugu ir pārcēlušās uz Eirāziju. Daudzi zoologi Palearktiku un Nearktiku uzskata par kopīgu Holarktikas valstību. Palearktikā un Nearktikā ir arī kopīgas augu sugas, kuras botāniķi dēvē par arktoterciālo ģeofloru.
Zemēs, kas robežojas ar Vidusjūru Eiropas dienvidos, Ziemeļāfrikā un Āzijas rietumos, atrodas Vidusjūras baseina ekoreģions, kas veido reģionu ar parasti maigām, lietainām ziemām un karstu, sausu vasaru. Vidusjūras baseina mežu un krūmāju mozaīkā dzīvo ap 13 000 zināmu endēmisku sugu. Vidusjūras baseins ir arī viens no pasaulē visvairāk apdraudētajiem bioģeogrāfiskajiem reģioniem; no reģiona sākotnējās veģetācijas ir palikuši tikai 4%, un cilvēku darbības, tostarp pārlieka noganīšana, mežu izciršana un zemju pārveidošana ganībām, lauksaimniecībai un urbanizācijai, ir degradējušas lielu daļu reģiona. Agrāk šo reģionu pārsvarā klāja meži, taču intensīvā un ilgstošā cilvēku darbība lielu daļu reģiona pārvērtusi sklerofilos cietlapju krūmājos.
Milzīga tuksnešu josla, ieskaitot Atlantijas piekrastes tuksnesi, Sahāras tuksnesi un Arābijas tuksnesi, atdala Palearktikas un Afrotropisko jeb Āfrikas valstību. Pasaules Dabas Fonda shēma ietver šos tuksnešu ekoreģionus Palearktiskajā valstībā; daži citi bioģeogrāfi nosaka tos kā pārejas zonu vai tuksnešus novieto Afrotropiskajā valstībā, bet citi robežu liek tuksneša vidū.
Kaukāza kalni, kas stiepjas starp Melno jūru un Kaspijas jūru, ir izcili daudzveidīgs skujkoku, platlapju un jauktu mežu sajaukums, un tie ietver arī Melnās jūras dienvidu piekrastes (Eiksīnas—Kolhīdas) lapkoku mežu ekoreģiona mērenās joslas lietus mežus.
Vidusāzijā un Irānas plato ir sausi stepju zālāji un tuksneši, kā arī kalnu meži un pļavas reģiona augstajos kalnos un plato. Dienvidāzijā Palearktikas robeža galvenokārt noteikta pēc augstuma kalnos. Himalaju pakāje starp apmēram 2000—2500 metriem veido robežu starp Palearktikas un Indomalajas jeb Orientālo valstību.
Ķīna, Koreja un Japāna ir mitras un klimatā mērenākas nekā blakus esošās Sibīrija un Vidusāzija, un tajās vēl daļēji pastāv biezi mērenās joslas skujkoku, platlapju un jauktie meži, kuri tagad galvenokārt aprobežojas ar kalnu apgabaliem, jo blīvi apdzīvotās zemienes un upju baseini pārveidoti intensīvai izmantošanai lauksaimniecībā un augošajās pilsētās. Ledus laikmeta apledojums Austrumāziju maz ietekmēja, un tajā saglabājās 96 procenti pliocēna koku ģinšu, savukārt Eiropa saglabāja tikai 27 procentus. Ķīnas dienvidu subtropu reģionā un Himalaju dienvidu nogāzēs Palearktikas mērenie meži pāriet Indomalajas valstības subtropu un tropu mežos, radot bagātīgu un daudzveidīgu augu un dzīvnieku sugu sajaukumu. Ķīnas dienvidrietumu kalni ir norādīti arī par bioloģiskās daudzveidības īpašas apdraudētības rajonu. Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas ziemeļos un Ķīnas dienvidos augstās kalnu grēdas veido Palearktikas floras un faunas iespraudumus. Izolētas mazas kalnu salas atrodas līdz dienvidiem līdz Mjanmas centram, vistālāk uz ziemeļiem esošajā Vjetnamas daļā un Taivānas augstākajos kalnos.
Valstībā ietilpst arī vairāki svarīgi saldūdens ekoreģioni, tostarp saimnieciski stipri attīstītās Eiropas upes, Krievijas upes, kas ietek Arktikas jūrās, Baltijas, Melnajā un Kaspijas jūrā, Sibīrijas Baikāla ezers, kurš ir dziļākais ezers uz planētas, un Japānas senais Bivas ezers.
| Palearktikas mērenie platlapju un jauktie meži | |
|---|---|
| Apenīnu lapu koku meži | Itālija |
| Atlantikas jauktie meži | Beļģija, Dānija, Francija, Vācija, Nīderlande |
| Azoru salu mērenie jauktie meži | Portugāle |
| Balkānu jauktie meži | Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Grieķija, Ziemeļmaķedonija, Rumānija, Serbija, Turcija |
| Baltijas jūras jauktie meži | Dānija, Vācija, Polija, Zviedrija |
| Kantabrijas jauktie meži | Portugāle, Spānija |
| Kaspijas Hirkānas jauktie meži | Azerbaidžāna, Irāna |
| Kaukāza jauktie meži | Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija, Krievija, Turcija |
| Ķeltu platlapju meži | Īrija, Lielbritānija |
| Centrālās Anatolijas lapkoku meži | Turcija |
| Vidusķīnas lesa plato jauktie meži | Ķīna |
| Viduseiropas jauktie meži | Austrija, Baltkrievija, Čehija, Vācija, Lietuva, Moldova, Polija |
| Viduskorejas lapu koku meži | Ziemeļkoreja, Dienvidkoreja |
| Čanbaišaņa kalnu jauktie meži | Ķīna, Ziemeļkoreja |
| Čandzjanas līdzenuma mūžzaļie meži | Ķīna |
| Krimas submediterāno mežu komplekss | Krievija, Ukraina |
| Daba kalnu mūžzaļie meži | Ķīna |
| Dināru kalnu jauktie meži | Albānija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Itālija, Melnkalne, Serbija, Slovēnija |
| Austrumeiropas meža stepe | Bulgārija, Moldova, Rumānija, Krievija, Ukraina |
| Austrumu Anatolijas lapkoku meži | Turcija |
| Anglijas zemienes dižskābaržu meži | Apvienotā Karaliste |
| Eiksīnas—Kolhīdas lapkoku meži | Bulgārija, Gruzija, Turcija |
| Hokaido lapkoku meži | Japāna |
| Huanhe līdzenuma jauktie meži | Ķīna |
| Madeiras mūžzaļie meži | Portugāle |
| Mandžūrijas jauktie meži | Ķīna, Ziemeļkoreja, Krievija, Dienvidkoreja |
| Nihonkai mūžzaļie meži | Japāna |
| Nihonkai kalnu lapkoku meži | Japāna |
| Ziemeļatlantijas mitrie jauktie meži | Īrija, Lielbritānija |
| Ķīnas ziemeļaustrumu līdzenuma lapu koku meži | Ķīna |
| Panonijas jauktie meži | Austrija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Čehija, Ungārija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ukraina |
| Po baseina jauktie meži | Itālija |
| Pireneju skujkoku un jauktie meži | Andora, Francija, Spānija |
| Cjiņlinas kalnu lapkoku meži | Ķīna |
| Rodopu kalnu jauktie meži | Bulgārija, Grieķija, Ziemeļmaķedonija, Serbija |
| Sarmātijas jauktie meži | Baltkrievija, Dānija, Igaunija, Somija, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Krievija, Zviedrija |
| Sičuaņas baseina mūžzaļie platlapju meži | Ķīna |
| Dienvidsahalīnas un Kuriļu salu jauktie meži | Krievija |
| Dienvidkorejas mūžzaļie meži | Dienvidkoreja |
| Taiheiyo mūžzaļie meži | Japāna |
| Taiheijo kalnu lapkoku meži | Japāna |
| Tarimas baseina lapkoku meži un stepe | Ķīna |
| Usūri platlapju un jauktie meži | Krievija |
| Rietumsibīrijas platlapju un jauktie meži | Krievija |
| Rietumeiropas platlapju meži | Austrija, Čehija, Francija, Vācija, Šveice |
| Zāgrosa meža stepe | Irāna, Irāka, Turcija |
| Palearktikas mērenie skujkoku meži | |
|---|---|
| Alpu skujkoku un jauktie meži | Austrija, Francija, Vācija, Itālija, Slovēnija, Šveice |
| Altaja kalnu meži un meža stepe | Ķīna, Kazahstāna, Mongolija, Krievija |
| Kaledonijas skujkoku meži | Apvienotā Karaliste |
| Karpatu skujkoku meži | Čehijas Republika, Polija, Rumānija, Slovākija, Ukraina |
| Lielā Hingana skujkoku meži | Ķīna, Krievija |
| Austrumafganistānas kalnu skujkoku meži | Afganistāna, Pakistāna |
| Elburza grēdas mežastepe | Irāna |
| Helaņšana kalnu skujkoku meži | Ķīna |
| Henduana kalnu subalpīnie skujkoku meži | Ķīna |
| Hokaido kalnu skujkoku meži | Japāna |
| Honsjū kalnu skujkoku meži | Japāna |
| Hangaja kalnu skujkoku meži | Mongolija |
| Vidusjūras skujkoku un jauktie meži | Alžīrija, Maroka, Spānija, Tunisija |
| Ziemeļrietumu Himalaju subalpīnie skujkoku meži | Ķīna, Indija, Butāna |
| Ziemeļu Anatolijas skujkoku un lapu koku meži | Turcija |
| Nudzjanlankana grēdas alpīnie skujkoku un jauktie meži | Ķīna |
| Cjiļaņa kalnu skujkoku meži | Ķīna |
| Cjionlai—Miņšana skujkoku meži | Ķīna |
| Sajānu skujkoku meži | Mongolija, Krievija |
| Skandināvijas piekrastes skujkoku meži | Norvēģija |
| Tjanšana skujkoku meži | Ķīna, Kazahstāna, Kirgizstāna |
| Palearktikas boreālie meži/taiga | |
|---|---|
| Austrumsibīrijas taiga | Krievija |
| Islandes boreālie bērzu meži un alpīnā tundra | Islande |
| Kamčatkas–Kuriļu pļavas un skrajmeži | Krievija |
| Kamčatkas–Kuriļu taiga | Krievija |
| Ziemeļaustrumu Sibīrijas taiga | Krievija |
| Ohotskas–Mandžūrijas taiga | Krievija |
| Sahalīnas taiga | Krievija |
| Skandināvijas un Krievijas taiga | Somija, Norvēģija, Krievija, Zviedrija |
| Aizbaikāla skujkoku meži | Mongolija, Krievija |
| Urālu tundra un taiga | Krievija |
| Rietumsibīrijas taiga | Krievija |
| Palearktikas mērenās joslas zālāji, savannas un krūmāji | |
|---|---|
| Alajas–Rietumu Tjanšana stepe | Kazahstāna, Tadžikistāna, Uzbekistāna |
| Altaja stepe un pustuksnesis | Kazahstāna |
| Centrālās Anatolijas stepe | Turcija |
| Daurijas meža stepe | Ķīna, Mongolija, Krievija |
| Austrumu Anatolijas kalnu stepe | Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija, Irāna, Turcija |
| Eminas ielejas stepe | Ķīna, Kazahstāna |
| Farēru salu boreālie zālāji | Farēru salas, Dānija |
| Gisāras–Alajas meži | Kirgizstāna, Tadžikistāna, Uzbekistāna |
| Kazahu mežastepe | Kazahstāna, Krievija |
| Kazahu stepe | Kazahstāna, Krievija |
| Kazahstānas augstiene | Kazahstāna |
| Mongoļu–Mandžūrijas zālājs | Ķīna, Mongolija, Krievija |
| Pontijas stepe | Kazahstāna, Moldova, Rumānija, Krievija, Ukraina, Bulgārija |
| Sajānu starpkalnu stepe | Krievija |
| Selengas–Orhonas mežastepe | Mongolija, Krievija |
| Dienvidsibīrijas mežastepe | Krievija |
| Tuvo Austrumu stepe | Irāka, Jordānija, Sīrija |
| Tjanšana piekājes sausā stepe | Ķīna, Kazahstāna, Kirgizstāna |
| Palearktikas applūstošie zālāji un savannas | |
|---|---|
| Amūras pļavu stepe | Ķīna, Krievija |
| Bohai jūras sāļās pļavas | Ķīna |
| Neņcjanas upes pļavas | Ķīna |
| Nīlas deltas pārplūstošā savanna | Ēģipte |
| Sahāras halofīti | Alžīrija, Ēģipte, Mauritānija, Tunisija, Rietumsahāra |
| Tigras–Eifratas aluviālie sāļie purvi | Irāka, Irāna |
| Usūri pļavas un mežu pļavas | Ķīna, Krievija |
| Dzeltenās jūras sāļās pļavas | Ķīna |
| Palearktikas kalnu zālāji un krūmāji | |
|---|---|
| Altaja alpīnās pļavas un tundra | Ķīna, Kazahstāna, Mongolija, Krievija |
| Centrālās Tibetas plato alpīnā stepe | Ķīna |
| Austrumu Himalaju alpīnie krūmāji un pļavas | Butāna, Mjanma, Ķīna, Indija, Nepāla |
| Goratas–Hazaradžatas alpīnās pļavas | Afganistāna |
| Hindukuša alpīnās pļavas | Afganistāna |
| Karakoramas–Rietumtibetas plato alpīnā stepe | Afganistāna, Ķīna, Indija, Pakistāna |
| Hangaja kalnu alpīnās pļavas | Mongolija |
| Kopetdaga meži un mežastepe | Irāna, Turkmenistāna |
| Kūhrūdas un Austrumirānas kalnu meži | Irāna |
| Vidusjūras Augstā Atlasa kadiķu stepe | Maroka |
| Ziemeļtibetas plato–Kuņluņa kalnu alpīnais tuksnesis | Ķīna |
| Himalaju ziemeļrietumu alpīnie krūmāji un pļavas | Ķīna, Indija, Pakistāna |
| Ordosas plato stepe | Ķīna |
| Pamira alpīnais tuksnesis un tundra | Afganistāna, Ķīna, Kirgizstāna, Tadžikistāna |
| Cjiļana kalnu subalpīnās pļavas | Ķīna |
| Sajānu alpīnās pļavas un tundra | Mongolija, Krievija |
| Tibetas dienvidaustrumu krūmāji un pļavas | Ķīna |
| Sulaimana grēdas alpīnās pļavas | Afganistāna, Pakistāna |
| Tjanšana kalnu stepe un pļavas | Ķīna, Kazahstāna, Kirgizstāna |
| Tibetas plato alpīnie krūmāji un pļavas | Ķīna |
| Himalaju rietumu alpīnie krūmāji un pļavas | Indija, Nepāla |
| Jarlundzanpo sausā stepe | Ķīna |
| Palearktikas tundra | |
|---|---|
| Arktikas tuksnesis | Krievija, Svalbāra (Norvēģija) |
| Bēringa tundra | Krievija |
| Cherskijas–Kolimas kalnu tundra | Krievija |
| Čukču pussalas tundra | Krievija |
| Kamčatkas kalnu tundra un meža tundra | Krievija |
| Kolas pussalas tundra | Norvēģija, Krievija |
| Ziemeļaustrumu Sibīrijas piekrastes tundra | Krievija |
| Ziemeļrietumu Krievijas–Novajazemļas tundra | Krievija |
| Jaunsibīrijas salu arktiskais tuksnesis | Krievija |
| Skandināvijas kalnu bērzu meži un pļavas | Somija, Norvēģija, Zviedrija |
| Taimiras–Vidussibīrijas tundra | Krievija |
| Trans-Baikal Bald Mountain tundra | Krievija |
| Vrangela salas arktiskais tuksnesis | Krievija |
| Jamalagidanskajas tundra | Krievija |
| Palearctikas Vidusjūras meži un krūmāji | |
|---|---|
| Egejas jūras un Rietumturcijas sklerofilu un jauktie meži | Grieķija, Ziemeļmaķedonija, Turcija |
| Anatolijas skujkoku un lapkoku jauktie meži | Turcija |
| Kanāriju salu sausie meži | Spānija |
| Korsikas kalnu platlapju un jauktie meži | Francija |
| Krētas Vidusjūras meži | Grieķija |
| Kipras Vidusjūras meži | Kipra |
| Vidusjūras austrumu skujkoku–sklerofilu–platlapju meži | Izraēla, Jordānija, Libāna, Sīrija, Turcija |
| Ibērijas skujkoku meži | Spānija |
| Ibērijas sklerofilu un jauktie meži | Portugāle, Spānija |
| Ilīrijas lapkoku meži | Albānija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Grieķija, Itālija, Slovēnija |
| Itālijas sklerofilu un jauktie meži | Francija, Itālija |
| Vidusjūras akāciju—argāniju sausie meži un sukulentu biezokņi | Maroka, Kanāriju salas (Spānija) |
| Vidusjūras sausie meži un stepes | Alžīrija, Ēģipte, Lībija, Maroka, Tunisija |
| Vidusjūras meži | Alžīrija, Lībija, Maroka, Tunisija |
| Spānijas un Dienvidfrancijas Vidusjūras meži | Francija, Monako, Spānija |
| Ziemeļrietumu Ibērijas kalnu meži | Portugāle, Spānija |
| Pinda kalnu jauktie meži | Albānija, Grieķija, Ziemeļmaķedonija |
| Dienvidapenīnu jauktie kalnu meži | Itālija |
| Ibērijas dienvidaustrumu krūmāji un meži | Spānija |
| Dienvidu Anatolijas kalnu skujkoku un lapkoku meži | Izraēla, Jordānija, Libāna, Sīrija, Turcija |
| Ibērijas dienvidrietumu Vidusjūras sklerofilu un jauktie meži | Portugāle, Spānija |
| Tirēnu un Adrijas jūras sklerofilu un jauktie meži | Horvātija, Francija, Itālija, Malta |
| Palearktikas tuksneši un kseriskie krūmāji | |
|---|---|
| Afganistānas kalnu pustuksneši | Afganistāna |
| Alašaņas plato pustuksnesis | Ķīna, Mongolija |
| Arābijas tuksnesis | Ēģipte, Izraēla, Irāka, Jordānija, Kuveita, Palestīna, Saūda Arābija, Jemena |
| Atlantijas okeāna piekrastes tuksnesis | Mauritānija, Rietumsahāra |
| Azerbaidžānas krūmu tuksneši un stepe | Azerbaidžāna, Gruzija, Irāna |
| Badgīzas un Karabilas pustuksnesis | Afganistāna, Irāna, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna |
| Beludžistānas kseriskie meži | Afganistāna, Pakistāna |
| Kaspijas zemienes tuksnesis | Irāna, Kazahstāna, Krievija, Turkmenistāna |
| Centrālās Afganistānas kalnu kseriskie meži | Afganistāna |
| Vidusāzijas ziemeļu tuksnesis | Kazahstāna, Uzbekistāna |
| Vidusāzijas upmalu meži | Kazahstāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna |
| Vidusāzijas dienvidu tuksnesis | Kazahstāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna |
| Viduspersijas tuksneša baseins | Afganistāna, Irāna |
| Austrumgobi tuksneša stepe | Ķīna, Mongolija |
| Gobi ezeru ielejas tuksneša stepe | Mongolija |
| Lielo ezeru baseina tuksneša stepe | Mongolija, Krievija |
| Džungārijas baseina pustuksnesis | Ķīna, Mongolija |
| Kazahstānas tuksnesis | Kazahstāna |
| Kopetdaga pustuksnesis | Irāna, Turkmenistāna |
| Mezopotāmijas krūmāju tuksnesis | Irāka, Irāna, Izraēla, Jordānija, Sīrija |
| Ziemeļsahāras stepe un meži | Alžīrija, Ēģipte, Lībija, Mauritānija, Maroka, Tunisija, Rietumsahāra |
| Paropamisusas kseriskie meži | Afganistāna |
| Persijas līča tuksnesis un pustuksnesis | Bahreina, Kuveita, Omāna, Katara, Saūda Arābija, Apvienotie Arābu Emirāti |
| Caidamas baseina pustuksnesis | Ķīna |
| Sarkanās jūras piekrastes tuksnesis | Ēģipte, Sudāna |
| Sarkanās jūras Nubo–Sindas tropiskais tuksnesis un pustuksnesis | Ēģipte, Jordānija, Omāna, Saūda Arābija, Jemena |
| Registānas–Pakistānas ziemeļu smilšu tuksnesis | Afganistāna, Irāna, Pakistāna |
| Sahāras tuksnesis | Alžīrija, Čada, Ēģipte, Lībija, Mali, Nigēra, Sudāna, Rietumsahāra |
| Dienvidirānas Nubo–Sindas tuksnesis un pustuksnesis | Irāna, Irāka, Pakistāna |
| Dienvidsahāras stepe un meži | Alžīrija, Čada, Mali, Mauritānija, Nigēra, Sudāna |
| Taklamakanas tuksnesis | Ķīna |
| Tibesti–Džebeluveinata kalnu joslas meži | Čada, Ēģipte, Lībija, Sudāna |
| Rietumsahāras kalnu kseriskie meži | Alžīrija, Mali, Mauritānija, Nigēra |
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
