putnu suga From Wikipedia, the free encyclopedia
Lielais ķīris (Chroicocephalus ridibundus) ir neliels kaiju dzimtas (Laridae) jūrasputns. Ģeogrāfisko variāciju nav.[1] Vēl nesenā pagātnē lielais ķīris tika klasificēts kaiju ģintī (Larus), bet, 21. gadsimtā attīstoties ģenētiskajiem pētījumiem, tas līdz ar vairākām citām kaiju sugām izdalīts ķīru ģintī (Chroicocephalus). Zinātniskais nosaukums Larus ridibundus oficiāli mainīts uz Chroicocephalus ridibundus 2013. gada oktobrī.[2]
| Lielais ķīris Chroicocephalus ridibundus (Linnaeus, 1766) | |
|---|---|
 Lielais ķīris vasaras apspalvojumā | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Tārtiņveidīgie (Charadriiformes) |
| Dzimta | Kaiju dzimta (Laridae) |
| Ģints | Ķīri (Chroicocephalus) |
| Suga | Lielais ķīris (Chroicocephalus ridibundus) |
| Sinonīmi | |
| |
 Lielais ķīris Vikikrātuvē | |
.JPG)
Lielais ķīris sastopams lielākajā daļā Eiropas un Āzijas, no Rietumeiropas līdz Usūrijai un Kamčatkai. Nelielas populācijas mājo arī Grenlandē un Ziemeļamerikā, Kanādas un ASV ziemeļaustrumu piekrastē.[2][3] Lielākā daļa populācijas ir gājputni, kas ziemot dodas uz dienvidiem, bet Eiropas un Āzijas maigāka klimata reģiona populācijas ir nometnieki. Eiropas populācijas ziemo Vidusjūras reģionā Rietumeiropā un Āfrikā, arī gar Atlantijas okeāna piekrasti Eiropā un Āfrikā, vietām iekšzemē.[4] Āzijas populācijas ziemo Arābijas pussalas un Indijas subkontinenta Indijas okeāna piekrstēs, kā arī Austrumāzijas un Dienvidaustrumāzijas Klusā okeāna piekrastē.[4]
Lielais ķīris Latvijā piemērotās vietās ir parasts ligzdotājs. Vairums ligzdojošo koloniju var novērot ezeros ar peldošas veģetācijas ceriem vai zivju dīķos. Dažu pēdējo[jāprecizē] gadu laikā lielo ķīru ligzdojošo pāru skaits strauji samazinājies.[2] Jau vairākus gadus pēc kārtas tas kopā ar zīriņiem kā ligzdošanas vietu ir iecienījuši Preses nama jumtu Rīgā, Daugavas kreisajā krastā. Lielais ķīris ir arī ļoti parasts ceļošanas laikā, nelielā skaitā regulāri ziemo gar visu Latvijas piekrasti. Tomēr ziemojošo putnu skaits ir lielāks dienvidrietumos un gar Rīgas līča piekrasti, nereti arī Daugavas lejtecē un Rīgas apkārtnē.[2]
Neskatoties uz savu nosaukumu latviešu valodā, lielais ķīris (Latvijā mājo arī mazais ķīris) ir neliela auguma kaija, kuras ķermeņa garums ir 37—44 cm, spārnu plētums 94—110 cm, svars 220—350 g.[5] Pieaugušas kaijas apspalvojums lielajam ķīrim izaug divu gadu vecumā. Vasarā tam ir šokolādes brūna galva, kas no attāluma var izskatīties melna. Tam ir gaiši pelēka mugura un spārni, kuriem lidojumā var redzēt balto spārna priekšējo malu (kontūru), kas sākas pie pleca, un melnos spārnu lidspalvu galiņus. Kakls, krūtis, vēders un aste ir balti, bet knābis un kājas sarkanas. Ap tumši brūnajām acīm tam ir sarkani, neapspalvotas ādas gredzeni.[5] Ziemas laikā lielais ķīris zaudē brūno galvas apspalvojumu — galva kļūst balta un par brūno apspalvojumu vairs liecina tikai divi nelieli, tumši raibumi, kas atgādina "austiņas".
Jauno putnu apspalvojums pirmajā gadā ir raibumoti pelēkbrūns ar baltu vēderu, kā arī uz astes ir melna šķērsjosla. Pirmās ziemas laikā apspalvojumā gandrīz pilnībā izzūd brūnie toņi, kas vairs saglabājas tikai uz spārniem. Otrā gada laikā jaunie putni pamazām kļūst līdzīgi pieaugušajiem.[5]
Kā lielākā daļa kaiju, lielais ķīris ziemas laikā kļūst draudzīgs un sabiedrisks. Bars kopīgi barojas un nakšņo. Lielais ķīris pamatā uzturas piekrastēs un parasti nelido tālu atklātā jūrā, kur to var novērot ļoti reti.
Lielais ķīris ir visēdājs un barojas ar jebko, ko var atrast. Pamatā tas barojas ar bezmugurkaulniekiem, kukaiņiem, tārpiem, zivīm, sēklām un maitu. Tas ir drosmīgs putns, kas nebaidās ne nozagt barību citiem putniem, ne no cilvēka tuvuma un labprāt ļaujas cilvēku piebarošanai. Lielajam ķīrim piemīt arī kleptoparazītisms.[5] Ķīris neatteiksies parakāties pa pilsētas atkritumiem vai "pamedīt" bezmugurkaulniekus nopļautos labības laukos. Lielais ķīris ir ļoti trokšņains, skaļš un "kašķīgs" putns — šo iespaidu vēl pastiprina fakts, ka šie putni parasti uzturas lielos baros.
Lielais ķīris ligzdo kolonijās saldūdens vai viegli sāļu ūdentilpņu krastos,[5] plašos niedrājos, purvos, ezeru saliņās. Pirmie ligzdošanas teritorijā ierodas tēviņi un katrs ieņem ligzdas vietu. Tad kolonijā ierodas mātītes un izvēlas sev partneri. Lai izpatiktu mātītei, tēviņš tai atrij barību. Pēc pāra izveidošanās ligzdas teritorija, kas ir vairāki kvadrātmetri, tiek agresīvi aizsargāta no pārējiem kolonijā.[5] Kolonijās var būt daži pāri vai vairāki tūkstoši. Pieaugušajiem putniem ir tendence atgriezties dzimtajās kolonijās.[5] Ligzdai ir kausveida forma un tā tiek būvēta uz zemes. Būvniecībai tiek izmantoti dažādi augi. Dējumā parasti ir 1—3 brūnas olas ar tumšāk brūniem raibumiem. Inkubācijas periods ilgst 22—26 dienas. Uzreiz pēc izšķilšanās mazuļiem ir sarkanbrūnas dūnas ar raibumiem uz muguras un tie spēj pamest ligzdu. Vecāki tos baro ar zivīm un citu olbaltumvielām bagātu barību, to atrijot.
Līdzīgi kā citām kaijām lielajam ķīrim ir garš mūžs. Vecākais zināmais putns savvaļā nodzīvojis līdz 32,9 gadiem.[6]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
