Kārlis Miesnieks
From Wikipedia, the free encyclopedia
From Wikipedia, the free encyclopedia
Kārlis Miesnieks (1887. gada 31. janvāris — 1977. gada 25. oktobris) bija latviešu gleznotājs, izcils latviešu reālistiskās glezniecības skolas pārstāvis, mākslinieku biedrības "Sadarbs" biedrs. Rakstnieka Jonāsa Miesnieka brālis.[1]
| Kārlis Miesnieks | |
|---|---|
 Kārlis Miesnieks | |
| Dzimis |
1887. gada 31. janvārī Jaunpiebalgas pagasts, Cēsu apriņķis, Krievijas Impērija (tagad  Latvija) |
| Miris |
1977. gada 25. oktobrī (90 gadu vecumā) Rīga, Latvijas PSR (tagad Latvija) |
| Tautība | latvietis |
| Nozares | glezniecība, grafika |
| Apbalvojumi |
Kultūras fonda prēmija (1922, 1926, 1931) IV šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (1935) Latvijas PSR Tautas mākslinieks (1955). |
Kārlis Miesnieks dzimis Jaunpiebalgas pagasta Vecviņķos zemnieku ģimenē 1887. gada 31. janvārī.
Piedalījies 1905.g. revolūcijas notikumos[2]. Strādājis par zīmēšanas skolotāju daudzās skolās — Nītaures pagastskolā, Jaunpiebalgas Mārtiņa pagastskolā (1907—1910).
Glezniecību apguvis Jūlija Madernieka studijā (1910), Pēterburgas Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā (1911) un mācījies Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolā, kur beidzis teātra dekorāciju klasi (1915)[3].
Latvijā atgriezās 1918.gadā. Strādājis par zīmēšanas skolotāju Jaunpiebalgas draudzes skolā (1918—1919) un Mazsalacas vidusskolā, Rīgas Olava komercskolā (1920).
Bijis Latvijas Kultūras veicināšanas biedrības mākslas studijas vadītājs (1920—1924)[4]. Kopā ar mākslinieku Ludolfu Libertu vadījis savu mākslas studiju (1924—1929)[4], bijis Latvijas Mākslas akadēmijas zīmēšanas pedagogs (1922—1953) un profesors no 1947. gada. Darbojies Neatkarīgo mākslinieku vienībā (1920—1924)[5], un mākslinieku biedrībā "Sadarbs" (1924—1940)[6]. Latvijas PSR Mākslinieku savienības biedrs no 1944. gada. 1955. gadā saņēma Latvijas PSR Tautas mākslinieka goda nosaukumu.
Miris 1977. gada 25. oktobrī Rīgā.
Gleznojis klusās dabas, ainavas, sadzīves ainas un portretus.[7] Ievērojamu vietu mākslinieka radošajā dzīvē ieņēmuši arī zīmējumi,[8]darbojies karikatūrā.[9] Portretos dominē psigoloģiskais aspekts, ainavas žanra darbos jūtama cilvēka darba klātbūtne, svarīga lauku dzīves tēlošana. Daiļrades sākumposmā gleznoti un zīmēti tuvinieku portreti un pašportreti, ka arī virkne ainavu. Cilvēku figūras tēlotas plastiskās pozās, asos raksturos. Pēc ceļojuma uz Parīzi radītie darbi izceļas ar lielāku krāsu intensitāti. 1920. gadu otrajā pusē pievērsies dabas studijām, gleznojot žanriskas ainavas un lauku dzīves norises dabā. Vēlākos gados daiļradē dominē ainava un portrets, bet sadzīviskā žanra darbi parādās reti. Šo gadu radītajos portretos efektīgus žestus un pozas nomaina svinīgāks ārējais veidojums, palielinoties apkārtējās vides un aksesuāru nozīmei.[10]
Izstādēs piedalās kopš 1920. gada. Personalizstādes Rīgā (1959, 1967, 1971, 1977), Madonā (1959), Cēsīs (1959), Ventspilī (1960), Liepājā (1960), Jēkabpilī (1960), Pļaviņu HES (1960), Kandavā (1961), Tukumā (1961, 1976), Bauskā (1961), Jaunpiebalgā (1968; kopā ar Jāni Strazdiņu un Kārli Baltgaili).[11] Piemiņas izstāde tika sarīkota Rīgā (1987).[7]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
