Javas degunradzis
From Wikipedia, the free encyclopedia
From Wikipedia, the free encyclopedia
Javas degunradzis (Rhinoceros sondaicus) ir viena no piecām vēl joprojām dzīvojošajām degunradžu dzimtas (Rhinocerotidae) sugām. Kādreiz Javas degunradzis bija plaši sastopams dzīvnieks. To varēja redzēt gan Indonēzijas salās, gan Dienvidaustrumāzijas kontinenta daļā, tas bija sastopams Indijā un Ķīnā.[1]
| Javas degunradzis Rhinoceros sondaicus (Desmarest, 1822) | |
|---|---|
 Javas degunradža foto 1900. gadā | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Nepārnadži (Perissodactyla) |
| Dzimta | Degunradži (Rhinocerotidae) |
| Ģints | Degunradžu ģints (Rhinoceros) |
| Suga | Javas degunradzis (R. sondaicus) |
| Izplatība | |
 Oranžā krāsā iekrāsota teritorija, kur savulaik dzīvoja šie dzīvnieki. Sarkanā krāsā vietas, kur tie dzīvo mūsdienās. | |
| Iedalījums | |
|
Javas deunradzi iedala trīs pasugās:
| |
 Javas degunradzis Vikikrātuvē | |
Mūsdienās šī degunradžu suga ir ļoti apdraudēta. Ir zināmas divas degunradžu populācijas savvaļā un neviena zoodārzā. Iespējams, ka Javas degunradzis ir visretāk sastopamais zīdītājs pasaulē. Indonēzijā dzīvo vairs tikai 40 līdz 50 īpatņi, savukārt 2007. gadā Vjetnamā bija tikai 8 šīs sugas indivīdi.[2] Degunradži dzīvo aizsargātās teritorijās: Ujung Kulo Nacionālajā parkā Indonēzijā un Kat Tjen Nacionālajā parkā Vjetnamā, bet degunradžus joprojām apdraud cilvēks, slimības un tuvradniecība. Vislielākās briesmas degunradzim draud no cilvēka, jo tas tiek medīts vērtīgā raga dēļ. Rags tiek lietots Ķīnas tradicionālajā medicīnā. Viens kilograms raga melnajā tirgū maksā 30 000 ASV dolāru.[3] Lielu postu degunradžu populācijai nodarīja Vjetnamas karš 1960. gados.[4]
Javas degunradzis ir tuvs radinieks Indijas degunradzim (Rhinoceros unicornis), un abas sugas pieder pie vienas ģints - Rhinocerotini. Abām sugām ir līdzīgs ādas krokojums, kas atgādinā bruņumašīnu. Javas degunradzis augumā ir mazāks par Indijas degunradzi, un izmērā ir līdzīgāks melnajam degunradzim (Diceros bicornis). Javas degunradzis ir 3,10 -3,20 m garš, augstums skaustā tam ir 1,4 - 1,7 m, svars 900-2300 kg. Javas degunradzim ir viens rags, kas ir mazāks kā citiem degunradžiem, tas parasti ir īsāks par 25 cm, apmēram 20 cm.[5] Degunradzis savu ragu cīņai pamatā nelieto, tas biežāk tiek lietots, lai raktu dubļus, lai aizķertu augus, kurus grib noraut uz leju un apēst, un lai pašķirtu sev ceļu biezi saaugušajos džungļos.
Tāpat kā citiem degunradžiem, Javas degunradzim ir gara un nosmailināta augšlūpa, kas palīdz labāk saķert augus. Tā apkašējie priekšzobi ir gari un asi. Kad Javas degunradzis cīnās, tas parasti lieto zobus. Degunradzim ir ļoti spēcīgi dzerokļi, ar kuriem tiek sagremota pat visrupjākā barība. Degunradzim ir slikta redze, bet ļoti laba dzirde un oža. Javas degunradzim nav apspalvojuma. Tā āda ir pelēkbrūna, kas veido vairākas krokas: uz kakla, pleciem un muguras. Ādai ir mozaīkas veida raksts, kas labi paslēpj degunradzi biezoknī. Kakla ādas kroka tam ir mazāka nekā Indijas degunradzim.
Javas degunradzis savvaļā parasti dzīvo 30-45 gadus. Tas apdzīvo ieleju tropiskos lietus mežus un mitrās un aplūdušās pļavas. Javas degunradzis ir vientuļnieks, izņemot pārošanās sezonu un mātītes ar mazuļiem. Degunradžu grupas var veidoties vietās, kur ir pieejami minerālsāļi, un peldes vietās. Degunradži ļoti mīl vārtīties dubļos, jo tā viņi atdzesējas karstajās dienās, kā arī pasargā sevi no kukaiņu kodumiem. Degunradži nelabprāt rok savas dubļu bedres, tiem labāk patīk citu dzīvnieku izraktās dubļu vannas vai dabīgās slīkšņas. Bet degunradzis aktīvi bedri paplašina līdz vajadzīgajam izmēram.
Katram degunradzim ir sava teritorija. Mātītēm teritorija ir mazāka nekā tēviņiem. Mātītēm tā ir 3-14 km², tēviņiem 12-20 km².[6] Mātītēm teritorijas mēdz arī pārklāties, tēviņiem tas notiek retāk. Zinātniekiem nav datu par to, vai Javas degunradži cīnās par savu teritoriju. Tēviņi savu teritoriju iezīmē ar fekāliju kaudzītēm un urīnu, kā arī zemē tiek atstātas nagu ieskrāpētas zīmes vai savērpti, samīcīti, jauni kociņi. Javas degunradži ļoti reti lieto balsi.
Javas degunradzis ir zālēdājs un savā diētā lieto dažādus augus, īpaši jaunos dzinumus, smalkos krūmu zarus, jaunās lapas un kritušos augļus. Lielākā daļa degunradža iemīļoto augu aug saulainos klajumos, vietās, kur neaug lieli koki. Degunradži mēdz nogāzt zemē jaunus kociņus un noēst to lapas un augļus. Katru dienu degunradzis apēd kādus 50 kg dažādas veģetācijas. Tam diētā noteikti ir nepieciešama sāls. Ja teritorijā, kurā dzīvo degunradži nav pieejama sāls, tad tie dzer jūras ūdeni.
Mātītes dzimumbriedumu sasniedz 3-4 gadu vecumā, tēviņi 6 gadu vecumā. Grūsnības periods ilgst 16-19 mēnešus. Mazuļi dzimst katru 4. vai 5. gadu, un tie dzīvo kopā ar māti 2 gadus.
1787. gadā Javas salā tika nošauti divi degunradži, kuru galvaskausus aizsūtīja flāmu dabas pētniekam Petrusam Kamperam. Petruss Kampers nomira 1789. gadā, pirms paspēja publicēt savus pētījumus, izdalot Javas degunradzi kā patstāvīgu sugu. Sumtaras salā 1822. gadā tika nošauts vēl viens Javas degunradzis, un tā kauli tika nosūtīti franču dabas pētniekam Žoržam Kuvje, kas izdalīja Javas degunradzi kā patstāvīgu sugu. Javas degunradzis bija pēdējā suga, kura tika identificēta satrp esošajiem degunradžiem.
Vārds Rhinoceros, kas attiecas arī uz Indijas degunradzi (Indian Rhinoceros) cēlies no grieķu valodas: "rhino" nozīmē "deguns", "ceros" nozīmē "rags".
Javas degunradzim ir trīs pasugas:
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
