From Wikipedia, the free encyclopedia
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
Japa (angļu: Yap) vai Vaaba (japiešu: Waqab) ir salu grupa Klusajā okeānā, Karolīnu salu arhipelāga rietumu daļā.[1] Ietilpst Mikronēzijas Federatīvo Valstu Japas pavalstī, kur veido pavalsts teritorijas un iedzīvotāju lielāko daļu. Lielākā apdzīvotā vieta ir pavalsts galvaspilsēta Kolonja. Administratīvi salas sadalītas 10 municipalitātēs.
| Japa | |
|---|---|
|
Yap Waqab | |
_with_stone_money_made_in_Palau_NOAA.jpg) Tradicionāla sabiedriskā ēka Japas salā un rāi akmeņi | |
  Japa  Japa | |
| Ģeogrāfija | |
| Koordinātas | 9°32′N 138°07′E |
| Arhipelāgs | Karolīnu salas |
| Salu skaits | 14 |
| Platība | 100,16 km² |
| Garums | 29 km |
| Platums | 12 km |
| Augstākais kalns |
Kavuls 170 m |
| Administrācija | |
 Mikronēzija | |
| Štats | Japa |
| Lielākā pilsēta | Kolonja |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 7371 (2010) |
| Blīvums | 73,6/km² |
 Japa Vikikrātuvē | |
Japa ir koraļļu rifu ieskauta salu grupa; lagūnas platība ir ap 26 km². Salu grupā ietilpst četras galvenās salas — Marbā (Japa) (56,15 km²), Hahiltomila (28,82 km²), Māpa (10,64 km²) un Rumuna (4,30 km²), kā arī 10 mazākas neapdzīvotas saliņas. Trīs lielākās salas savienotas ar autoceļu tiltiem. Agrāk Marbā un Hahiltomila bija viena sala, bet 1901. gadā tika izrakts tā sauktais Vācu kanāls, kas salu sadalīja divās.
Galvenās salas ir vulkāniskas izcelsmes, bet mazākās — koraļļu salas. Reljefs galvenokārt paugurains, augstākais kalns ir Kavuls (170 m vjl) Marbā salā. Valda tropu klimats.
Salu iedzīvotāju lielākā daļa ir mikronēziešu tauta japieši, kā arī karolīnieši un citas mikronēziešu tautas.
Japu kolonizēja austronēzieši no Malajas arhipelāga salām. Ap 950. gadu japieši izveidoja Japas jūrasbraucēju impēriju, kas pārvaldīja Karolīnu arhipelāga salas uz austrumiem līdz pat Čūkas salām. Japiešiem bija attīstīta kultūra, no kuras elementiem zināmākais ir rāi akmeņi — savdabīgas gigantiskas akmens monētas.
Eiropiešiem Japu 1525. gadā atklāja portugāļi. No 16. līdz 19. gadsimtam Japa formāli bija Spānijas kolonija, bet 1885. gadā tā pārgāja Vācijas pārvaldībā. 1914. gadā salas okupēja Japāna, kas 1919. gadā ieguva uz salām Nāciju Līgas mandātu. 1944. gadā Japa kopā ar pārējo Mikronēziju nonāca ASV pārvaldībā, bet no 1986. gada neatkarīgās Mikronēzijas sastāvā.
