Indas ielejas civilizācija

Indas ielejas civilizācija, arī Harapas civilizācija, bija Senās Indijas bronzas laikmeta civilizācija, kas attīstījās Indas upes baseinā un Arābijas jūras piekrastē no aptuveni 3300. līdz 1300. gadam p.m.ē., uzplaukumu sasniedzot no 2600. līdz 1900. gadam p.m.ē. Tā beidza pastāvēt pēc āriešu atnākšanas 2. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras.

Indas ielejas civilizācijas atrašanās vieta.

Līdzās Senajai Ēģiptei un Mezopotāmijai bija viena no trim vissenākajām pasaules civilizācijām.

• 
  Mohendžo-Daro pilsētas paliekas
• 
  Harapas pilsētas paliekas
• 
  Lothalas pilsētas paliekas
• 
  Dholaviras pilsētas paliekas
• 
  Ceremoniju trauks
• 
  Terakotas keramika no Harapas
• 
  Kuģa modelis
• 
  Dejotājs
• 
  Dejotāja

Lokalizācija

Indas ielejas civilizācijas nozīmīgākie centri bija Harapa, Mehrgarha, Mohendžo-Daro un Lothala.

• 
  Tīdzniecības ceļš ar Senās Divupes civilizāciju
• 
  Agrīnā fāze (3300-2600 p.m.ē.)
• 
  Brieduma fāze (2600-1900 p.m.ē.)
• 
  Noslēguma fāze (1900-1300 p.m.ē.)
• 
  Zīmogi
• 
  Rati

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Indas ielejas civilizācija.
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)