From Wikipedia, the free encyclopedia
Džambatista Viko jeb Džovanni Batista Viko (itāļu: Giambattista Vico, Giovanni Battista Vico, dzimis 1668. gada 23. jūnijā, miris 1744. gada 23. janvārī) bija itāliešu filozofs, retoriķis, vēsturnieks un jurists, modernās vēstures filozofijas iedibinātājs.[1]
| ||||||||||||||||||
|
Džambatista Viko dzimis Neapolē (tolaik Spānijas impērijas sastāvā) grāmatu tirgotāja un ratu darinātāja meitas ģimenē. Viko pasniedza retoriku Neapoles universitātē, vēlāk Neapoles karalis Karloss III iecēla viņu par karalisko historiogrāfu.
Viko meistardarbs ir "Principi jaunai zinātnei" (itāļu: Principi di una scienza nuova, 1725), kurā viņš izvirza vēstures cikliskuma teoriju - saskaņā ar to sabiedrība, valsts, tiesības un reliģija attīstās pa apli, izejot trīs attīstības posmus: dievu laikmetu, varoņu laikmetu un cilvēku laikmetu. Viko kritizējis moderno racionālismu (Dekartu) un slavējis klasisko senās Romas filozofiju. Pētīts, ka Vīko meistardarbs ietekmējis īru rakstnieka Džeimss Džoisa romānu Finegana vāķēšana.[2]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.