From Wikipedia, the free encyclopedia
Jesaja Berlins (angļu: Sir Isaiah Berlin; 1909. gada 6. jūnijs — 1997. gada 5. novembris) bija Latvijas ebreju izcelsmes Lielbritānijas filozofs un ideju vēsturnieks.
| ||||||||||||||||||
|
Dzimis turīgā Rīgas koktirgotāja Mendeļa Berlina un viņa sievas Marijas ģimenē. Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1916. gadā Berlinu ģimene devās bēgļu gaitās uz Petrogradu, kur 8 gadus vecais Jesaja 1917. gadā piedzīvoja Krievijas revolūciju.
Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām 1920. gadā Berlinu ģimene atgriezās Rīgā, bet jau 1921. gadā pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi Anglijā. Jesaja beidza Svētā Pāvila skolu un ieguva stipendiju Corpus Christi koledžā Oksfordā, kur studēja klasisko literatūru, valodas un filozofiju. Tūlīt pēc koledžas absolvēšanas Berlins kļuva par filozofijas pasniedzēju New College, bet pēc neilga laika izturēja iestājeksāmenus prestižajā All Souls koledžā Oksfordā. Berlins pievērsās ne tikai zinātniskajam darbam, bet arī aktīvi iesaistījās sabiedriskajā un politiskajā valsts dzīvē. 1930. gados gados viņš spēcīgi ietekmējis Oksfordas filozofiskās domas veidošanos, cieši sadarbojoties ar tā laika draugiem un līdzgaitniekiem — filozofiem Alfredu Aijeru un Džonu Ostinu.
Otrā pasaules kara laikā no 1940. līdz 1945. gadam Berlins sagatavoja iknedēļas politiskos preses aprakstus un ziņojumus Britu Informācijas dienestā un Britu vēstniecībā Ņujorkā. 1946. gadā viņš strādāja Apvienotās Karalistes vēsniecībā PSRS, kur sastapās ar izciliem tā laika krievu rakstniekiem un mākslas darbiniekiem, t. sk. Sergeju Eizenšteinu, Borisu Pasternaku, Korneju Čukovski un Annu Ahmatovu. Vēlāk atgriezās Oksfordā, un 1950. gadā tika ievēlēts All Souls koledžas Zinātniskajā biedrībā, kas ļāva pilnībā sevi veltīt vēsturiskiem, politiskiem un literāriem pētījumiem. 1956. gadā apprecējās ar Alīnu Holbani. 1957. gadā viņš kļuva par Oksfordas All Souls augstskolas sociālās un politiskās teorijas profesoru. 1967. gadā Berlins palīdzēja dibināt Oksfordas Volfsona koledžu un kļuva par tās pirmo prezidentu. No 1974. līdz 1978. gadam ieņēma Britu Akadēmijas prezidenta amatu.
Krievijas revolūcija atstājusi spēcīgu ietekmi uz Jesajas Berlina darbos skartajām tēmām, un liberālisms kļuvis par viņa filozofijas stūrakmeni: sabiedrībai nepieciešama uz kompromisiem balstīta, liberāla iekārta, kas samazina terorisma un totalitārisma iespējamību. Viņa eseja "Divas Brīvības" (Two concepts of Liberty) būtiski ietekmēja liberālās filozofijas virziena attīstību: viņa pozitīvās brīvības un negatīvās brīvības nodalījums ir izejas punkts tālākām teorētiskajām diskusijām par politiskās brīvības nozīmi un vērtību. Tas joprojām ir viens no visvairāk lasītajiem un interpretētajiem liberālās filozofijas tekstiem. Vēlākajos viņa darbos rezonansi radīja ideja par cilvēka iedabas, rīcības, mērķu un vērtību plurālismu. Šī ideja kļuvusi par iedvesmas un pētījumu avotu daudziem citiem filozofiem.
Tradīciju rīkot ikgadējo Jesajas Berlina dienu Rīgā 2009. gadā aizsāka fonds atvērtai sabiedrībai DOTS sadarbībā ar Jesajas Berlina biedrību, kad notika virkne Berlina simtgadei veltīto pasākumu – lekcijas, diskusijas, debates, mūzika un izstādes. Centrālais notikums ir ikgadējā Jesajas Berlina piemiņai veltītā lekcija, ko iepriekš lasījuši:
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.