Bēgļu laivas uz Zviedriju
From Wikipedia, the free encyclopedia
Bēgļu laivas uz Zviedriju bija Latvijas Centrālās padomes (LCP) ierosināta Latvijas bēgļu evakuācijas akcija no Vācijas armijas okupētās Latvijas (Latvijas ģenerālapgabala un Kurzemes katla, 1944. gada janvārī—1945. gada maijā), vēlāk no Sarkanās armijas okupētās Kurzemes (Latvijas PSR, 1945. gada maijā—augustā). No vairāk nekā 4500 bēgļiem, kas ieradās Zviedrijā, 2077 to sasniedza ar privātām laivām, bet 2541 cilvēks tur nokļuva ar LCP organizētajām laivām.[1] Viņu vidū bija vismaz 957 personas, kas sasniedza Gotlandi 37 laivu braucienos ar zviedru atbalstītām laivām, un ap 700 bēgļu, kurus atveda vismaz 18 amerikāņu finansētās laivas.[2]
Īpaša loma slepeno bēgļu laivu akciju organizēšanā bija Eduardam Andersonam un Leonīdam Siliņam un LCP sakaru grupai Ventspilī, kuru sākotnēji vadīja inženieris Arturs Arnītis, bet vēlāk elektromehāniķis Kārlis Frišenfelds. Kara beigu posmā ar Ventspils sakaru grupu sadarbojās LCP pārstāvis Kurzemē Valdemārs Ģinters, bet slepeno radio ziņojumu šifrēšanā bija iesaistīta Valentīne Jaunzeme un Ādolfs Andersons.[3]