valsts Ziemeļāfrikā From Wikipedia, the free encyclopedia
Alžīrija (arābu: الجزائر, Al Jaza'ir, franču: Algérie), oficiāli Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika, ir valsts Ziemeļāfrikā. Ziemeļos to apskalo Vidusjūra, tā robežojas ar Maroku ziemeļrietumos, Tunisiju ziemeļaustrumos, ar Lībiju austrumos, ar Nigēru dienvidaustrumos, ar Mali un Mauritāniju dienvidrietumos un dažus kilometrus ar Rietumsahāru rietumos. Alžīrijas platība ir 2 381 741 km² un to ietekmē subtropu joslas un tropu joslas klimats. Alžīrija ir lielākā valsts Āfrikas kontinentā un 10. lielākā valsts pasaulē pēc teritorijas lieluma.[2][3] Valsts piekrastes daļa ir kalnaina, bet uz dienvidiem no Atlasa kalniem atrodas plaša stepe, kas pakāpeniski pāraug Sahāras tuksnesī. Lielu daļu valsts teritorijas aizņem tuksnesis. Alžīrija ar 38,7 miljoniem iedzīvotāju ir trīsdesmit ceturtā lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita.
| Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika الجمهورية الجزائرية الديمقراطية الشعبية Al-Jumhūrīyah al-Jazā’irīyah ad-Dīmuqrāţīyah ash-Sha’bīyah |
|||||
|---|---|---|---|---|---|
|
|||||
| Devīze: من الشعب و للشعب (arābiski) Cilvēkiem no cilvēkiem |
|||||
| Himna: Kassaman (arābiski) Solījums |
|||||
 |
|||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Alžīra 36°42′N 3°13′E | ||||
| Valsts valodas | arābu, berberu | ||||
| Etniskās grupas | 99% arābi 1% eiropieši |
||||
| Demonīms | alžīrieši | ||||
| Valdība | Prezidentāla republika | ||||
| - | Prezidents | Abdulmadžīds Tebūns (عبد المجيد تبون) | |||
| - | Premjerministrs | Nadīrs Larbāvī (نذير العرباوي) | |||
| Dibināta | |||||
| - | Hamadidu dinastija | no 1014. gada | |||
| - | Osmaņu pārvalde | no 1516. gada | |||
| - | Francijas pārvaldība | no 1830. gada | |||
| - | Neatkarība no Francijas | 1962. gada 5. jūlijā | |||
| Platība | |||||
| - | Kopā | 2 381 741 km² (10.) | |||
| Iedzīvotāji | |||||
| - | iedzīvotāji 2014. gadā | 38 700 000 (34.) | |||
| - | Blīvums | 15,9/km² (208.) | |||
| IKP (PPP) | 2016. gada aprēķins | ||||
| - | Kopā | $609 394 miljardi[1] | |||
| - | Uz iedzīvotāju | 14 949[1] | |||
| Džini koef. (1995) | 35.3 (vidējs) | ||||
| TAI (2015) | ▲ 0.736 (augsts) (83.) | ||||
| Valūta | Alžīrijas dinārs (DZD) |
||||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||||
| Interneta domēns | .dz | ||||
| ISO 3166-1 kods | 012 / DZA / DZ | ||||
| Tālsarunu kods | +213 | ||||
Viduslaikos Alžīrijā valdīja dažādas arābu un berberu dinastijas. 1517. gadā Alžīrijas teritoriju iekaroja Osmaņu impērija un tā bija osmaņu pārvaldībā līdz 1830. gadam, kad tā nokļuva Francijas pārvaldībā. 1962. gada 3. jūlijā Alžīrija kļuva par neatkarīgu valsti.
Alžīrija ir prezidentāla republika, kas sastāv no 48 provincēm. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Alžīra. Alžīrija ir Āfrikas Savienības, Arābu valstu līgas, OPEC un ANO dalībvalsts, tā ir arī viena no Arābu Magriba savienības dibinātājvalstīm.
Alžīrijas ekonomika lielākoties balstās uz dabasgāzes eksportu uz Eiropu. Pēc OPEC datiem Alžīrijai pieder septiņpadsmitās lielākās naftas rezerves pasaulē un otrās lielākās Āfrikā, kā arī devītās lielākās dabasgāzes rezerves pasaulē. Alžīrijai ir otrā lielākā armija Ziemeļāfrikā ar lielāko militāro budžetu Āfrikā.
Alžīrija bija berberu jeb imazigēnu apdzīvota vieta jau pirms 10 000 gadiem pirms mūsu ēras. Pēc 1000. gada pirms mūsu ēras kartāgieši piekrastē sāka veidot savas apmetnes jeb kolonijas. Pūniešu karu laikā berberi izmantoja izdevību iegūt neatkarību no Kartāgas un sāka veidoties berberu karaļvalstis, no kurām pazīstamākā bija Numīdija. Taču no 146. gada p. m. ē. tās iekaroja Romas impērija. Kad Romas impērija sabruka, reģionā izveidojās vairākas neatkarīgas berberu valstis, bet Vidusjūras piekrastes reģionā — Vandaļu karaļvalsts, kas pastāvēja līdz 534. gadam, kad to sakāva Bizantijas imperatora Justiniāna I ģenerālis Belisārs. Bizantija saglabāja nestabilu varu reģionā līdz arābu iebrukumam astotajā gadsimtā.
Viduslaikos berberi pieņēma islāmu. Šis periods raksturīgs arī ar to, ka sāka veidoties dažādas berberu dinastijas, kas sāka valdīt gan mūsdienu Alžīrijas teritorijā, gan apkārtējos reģionos. Pēc viduslaiku vēsturnieku domām, berberi bija sadalījušies divos atzaros, no to ciltstēva Maziga.[nepieciešama atsauce] Divi atzari, Botri un Barnès, bija sadalījušies vairākās ciltīs, un katru reģionu (Mahrebu) apdzīvoja vairākas no tām.[nepieciešama atsauce] Tikai Almohadu dinastijas dinastijas laikā Magriba bija spējīga apvienoties.
1517. gadā teritoriju iekaroja Osmaņu impērija un izveidoja valstī administrāciju, likumdošanu un sekmēja reģiona attīstību. Osmaņu izveidotais Alžīras elajets lielā mērā noteica mūsdienu Alžīrijas teritorijas robežas.
1830. gadā Alžīriju iekaroja Francija. Franču okupācija bija ļoti vardarbīga un tās rezultātā Alžīrijas iedzīvotāju skaits no 1830. līdz 1872. gadam samazinājās par apmēram trešdaļu. Francija integrēja Alžīriju savā politiskajā sistēmā. Alžīrijā no Dienvideiropas valstīm iebrauca un apmetās uz dzīvi ievērojams skaits eiropiešu, kas kopā ar jau no rekonkistas laikiem šeit dzīvojošajiem sefardu ebrejiem kļuva par Alžīrijas valdošo slāni. 1959. gadā viņi bija 10,4 % no Alžīrijas iedzīvotājiem.
1954. gadā tika nodibināta Alžīrijas Nacionālā atbrīvošanās fronte, kas uzsāka bruņotu cīņu par neatkarību. 1962. gada 18. martā starp Franciju un Alžīriju tika noslēgta Eviānas vienošanās, kas atzina Alžīrijas neatkarību.
Nacionālās atbrīvošanās frontes dibinātājs Ahmeds Bens Bella kļuva par premjerministru un gadu vēlāk — par prezidentu. 1965. gada 15. jūnijā pulkvedis Hoari Boumediene veica valsts apvērsumu un demokrātija tika aizstāta ar militāro diktatūru. Pēc desmit gadu valdīšanas Boumediene paziņoja, ka jārīko vēlēšanas. 1976. gadā referendumā tika apstiprināta jauna konstitūcija. Tā kā vēlēšanās ļāva piedalīties tikai Nacionālās atbrīvošanās frontes locekļiem, Boumediene tika ievēlēts par prezidentu.
1990. gada pašvaldību vēlēšanās, kas bija pirmās brīvās vēlēšanas kopš neatkarības iegūšanas, 54% balsu ieguva Islāma glābšanas fronte (IGF). 1991. gada decembrī tika sarīkotas arī pirmās brīvās parlamentārās vēlēšanas, kurās vairākumu bija ieguvusi IGF, taču tad, pēc armijas veikta militāra valsts apvērsuma, vēlēšanas tika pārtrauktas. Prezidents Čadli Benddžedids, kas solīja ieviest jaunas reformas, tika gāzts. Par prezidentu kļuva Liamīns Zērols. IGF tika aizliegta un tās vadītāji apcietināti.
Francijas valdība sniedza savu atbalstu jaunajai Zērola administrācijai un kopā ar rietumu plašsaziņas līdzekļiem apsveica jauno režīmu, jo tādējādi tika novērsti "islāma draudi". Rietumu plašsaziņas līdzekļi rakstīja, ka neskatoties uz nedemokrātisko armijas rīcību, demokrātija Alžīrijā tika saglabāta.
IGF un vairākas citas ar islāmu saistītās grupas, piemēram, Groupe Islamique Arme uzsāka astoņu gadu ilgu pilsoņu karu ar valdību. Karā gaja bojā ap 120 000 cilvēku.
Alžīrija ir valsts Ziemeļāfrikā. Tā robežojas ar Maroku un Tunisiju ziemeļaustrumos, ar Lībiju austrumos, ar Nigēru dienvidaustrumos, ar Mali un Mauritāniju dienvidrietumos un dažus kilometrus ar Rietumsahāru rietumos. Ziemeļos to apskalo Vidusjūra. Tai ir 1 620 km gara krasta līnija gar Vidusjūru. Tās platība 2 381 741 km². Tā pēc platības ir 10. lielākā valsts pasaulē un lielākā valsts Āfrikā. Pirms Dienvidsudānas atdalīšanās no Sudānas, tā bija otra lielākā valsts Āfrikā.
Augstākais Alžīrijas punkts ir Tahata kalns, kura augstums ir 2918 metri virs jūras līmeņa, tas atrodas Atlasa kalnos. Lielākā valsts piekrastes daļa ir kalnaina, vietām sasniedzot lielu augstumu. Labākās lauksaimniecības zemes atrodas šaurā Vidusjūras piekrastes joslā, tur dzīvo vairākums Alžīrijas iedzīvotāju. Līdzenumu teritoriju no tuksnešainās vidienes šķir Atlasa kalni un augsti, kaili plato. Uz dienvidiem no Atlasa kalniem atrodas plaša stepe, kas pakāpeniski pāraug Sahāras tuksnesī. Lielu daļu valsts teritorijas jeb 90% aizņem tuksnesis, līdz ar to Alžīrijā ir maz lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Alžīrijas dienvidos, Sahāras centrā atrodas Ahagara kalni. Alžīrijas teritorijā atrodas vairākas periodiski izūstošas upes, kā arī vairāki lieli sālsūdens ezeri.
Alžīrijas ziemeļu daļa pie Vidusjūras krasta atrodas mērenajā joslā un tai ir raksturīgs Vidusjūras klimats. Tuksneša zonā valda tuksneša klimats, kam raksturīgas ļoti augstas gaisa temperatūras pat ziemā. Taču naktīs tuksneša gaisa temperatūra mēdz pietuvoties nullei. Atlasa kalnos bieži novērojami nokrišņi, taču, jo tālāk iekšzemē, jo vidējais nokrišņu daudzums kļūst mazāks. Jūras piekrastē ir mēreni silts klimats un gadā izkrīt apmēram 1000 mm nokrišņu. Savukārt Sahāras tuksneša teritorijā ir rajoni, kuri gadā nesaņem ne piliena lietus.
Alžīrijas administratīvo iedalījumu veido 48 vilājas (wilayah; provincēs), kas sīkāk iedalās 553 distriktos (daïra; daļās). Savukārt daīras iedalās 1541 municipalitātēs (baladiyah).
Alžīrijā dzīvo 38,7 miljoni iedzīvotāju, un ar katru gadu iedzīvotāju skaits strauji palielinās. Lielākā daļa iedzīvotāju jeb 90% dzīvo valsts ziemeļu piekrastes daļā. 28,1% no iedzīvotājiem ir jaunāki par 15 gadiem. 99% no alžīriešiem ir musulmaņi sunnīti. 72% iedzīvotāju runā arābu valodā, bet 27–30% berberu valodās. 25 000–150 000 no tiem ir tuaregi, kas dzīvo valsts dienvidaustrumu daļā. Koloniālajā periodā ievērojamu minoritāti (1960. gadā 10%) sastādīja ieceļotāji no Eiropas, kuri pēc neatkarības iegūšanas ir pametuši valsti. Francijā dzīvo 1,7 miljoni alžīriešu, kas veido lielāko alžīriešu iedzīvotāju kopienu ārpus Alžīrijas.
Valsts saimniecībā galvenā nozare ir naftas un dabasgāzes ieguve un pārstrāde. Alžīrijā atrodas vienas no lielākajām naftas iegulām Āfrikā un piektie lielākie dabasgāzes krājumi pasaulē. Pēdējā laikā Alžīrijas attīstību traucē augstās pārtikas cenas, vairāk nekā 30% liels bezdarbs, kā arī teroristu un militāru grupējumu izraisīti nemieri.[nepieciešama atsauce]
Lauksaimniecībā strādā apmēram ceturtā daļa nodarbināto Alžīrijas iedzīvotāju. Galvenie zemkopju audzētie augi ir labība, vīģeskoki, dateļpalmas, visdažādākie augļu koki, krūmi un dārzeņi.
1962. gada 3. jūlijā Francijas prezidents Šarls de Golls atzina Alžīrijas neatkarību. 1962. gada 25. septembrī tā oficiāli tika pasludināta par republiku.
Alžīrijā kopš konstitūcijas pieņemšanas 1976. gadā daudzas reizes ir notikusi varas maiņa. Alžīrija ir republika. Parlaments sastāv no 389 locekļiem, kuri ir ievēlēti uz 5 gadiem, un tautas padomes ar 96 netieši ievēlētajiem un 48 locekļiem, kurus iecēlis prezidents. Izpildvaru vada prezidents, kurš parasti tiek ievēlēts uz pieciem gadiem. Ministru prezidentu ieceļ Valsts prezidents. Divpalātu parlaments sastāv no 380 asamblejas locekļiem un 144 padomes locekļiem. Alžīrijas tiesiskā sistēma ir balstīta uz Francijas un islāma likumiem.
Pašreizējais Alžīrijas prezidents ir Abdelkader Bensalah, kurš ir pie varas kopš 2019.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
