Žirondisti
From Wikipedia, the free encyclopedia
Žirondisti bija Franču revolūcijas vēsturē izmantots nosaukums republikāņu grupai, kas nebija nedz reāli pastāvošas politiskas frakcijas, vai politiskā kluba nosaukums. Savas aktīvās darbības laikā Francijas Likumdošanas sapulcē un Nacionālajā konventā starp 1791. un 1793. gadu zināmi arī kā "Briso grupa", pēc sava aktīvākā pārstāvja Žaka Pjēra Briso (Jacques Pierre Brissot).[1]
![Thumb image](http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/2/28/Brissot-engraving.jpg/220px-Brissot-engraving.jpg)
![Thumb image](http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/5/50/Heinsius_-_Madame_Roland.jpg/640px-Heinsius_-_Madame_Roland.jpg)
![Thumb image](http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/c/c5/AN_fran%C3%A7aise_1791.png/640px-AN_fran%C3%A7aise_1791.png)
![Thumb image](http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/1/14/AN_fran%C3%A7aise_1792.png/640px-AN_fran%C3%A7aise_1792.png)
![Thumb image](http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/3/3c/Brissot_et_20_de_ses_complices_condamn%C3%A9s_%C3%A0_mort_par_le_tribunal_r%C3%A9volutionnaire.jpg/640px-Brissot_et_20_de_ses_complices_condamn%C3%A9s_%C3%A0_mort_par_le_tribunal_r%C3%A9volutionnaire.jpg)
Atšķirībā no radikālajiem jakobīņu "kalniešiem" ("montaņjāriem") Robespjēra vadībā, kuru spēks balstījās Parīzes sankilotos, žirondistu deputātu liela daļa nāca no reģionu pilsētām. Viens no reģioniem – Žironda, kura lielākā pilsēta ir Bordo, deva vēlāko nosaukumu šai grupai.
1793. gada 2. jūnijā, pakļaujoties bruņotu sankilotu pūļa un radikālo jakobīņu "kalniešu" prasībām, 29 žirondistu deputātus izslēdza no Nacionālā konventa. Sākumā žirondistiem piemēroja mājas arestu, tāpēc liela daļa izmantoja iespēju, lai bēgtu uz provincēm – sākotnēji uz Normandiju, tad Bretaņu un vēlāk uz Bordo, kur centās veicināt savu atbalstītāju, federālistu sacelšanās. Noķertajiem bēgļiem un Parīzē palikušajiem žirondistiem 1793. gada 31. oktobrī nocirta galvas. Kopumā pie aktīviem žirondistiem pieskaitāmi ap 200 cilvēku, no kuriem 60 veidoja centru, kurā vadošie bija 15-20 cilvēki, taču atšķirībā no "kalniešiem" žirondisti darbojās daudz individuālāk, neveidojot saliedētu frakciju.[2]
19. gadsimtā, bieži mainoties Francijas politiskajiem režīmiem, mainījās arī attieksme pret žirondistiem. Radikālie republikāņi viņus apvainoja simpātijās monarhijai, kamēr monarhisti viņus radikālismā pielīdzināja jakobīņiem. Gadu laikā žirondisti saukti par viltus republikāņiem, konstitucionāliem monarhistiem, liberāļiem, ideālistiem, nekompetentiem provinciāļiem, anti-revolucionāras buržuāzijas pārstāvjiem, mantīgās šķiras aizstāvjiem, militāristiem, valsts vienotības grāvējiem u.c.