Franču revolūcija
Sabiedriskas pārmaiņas Francijā no 1789. līdz 1799. gadam / From Wikipedia, the free encyclopedia
Franču revolūcija (franču: Révolution française) bija revolucionāru notikumu periods Francijas vēsturē no 1789. līdz 1799. gadam, kad Francijā tika gāzta absolūtā monarhija, radikāli ierobežotas aristokrātu, Romas Katoļu baznīcas tiesības, pieņemta Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija un nodibināta Francijas Pirmā republika. 1792. gada 20. aprīlī Francija pieteica karu Austrijas erchercogam, kas aizsāka Revolucionāro karu (1792—1799), vēlāko Napoleona karu, sākumu. Franču revolūcijas negatīvo pusi iezīmē 1793. gadā Robespjēra uzsāktais revolucionārais terors. Par Franču revolūcijas noslēgumu uzskata Napoleona veikto Direktorijas gāšanu 1799. gada novembrī un Konsulāta izveidošanu, kas noveda pie Francijas Pirmās impērijas.
Franču revolūcija | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Bastīlijas ieņemšana, 1789. gads | |||||||
|
Lai arī republikāniska valsts iekārta Francijā nostiprinājās tikai pēc 1871. gada, Franču revolūcija uzskatāma par vienu no svarīgākajiem notikumiem Eiropas jauno laiku vēsturē, kas iedvesmoja visas 19. un 20. gadsimta revolūcijas Eiropā un citur. Lai arī radusies vēlāk par ASV republiku, revolūcijas rezultātā nodibinātā Francijas Pirmā republika kļuva par demokrātiskas valsts un sabiedrības iekārtas modeli; tās konstitūcija paredzēja viedokļa un vārda brīvību, visu pilsoņu vienlīdzību likuma priekšā, vispārējas vēlēšanu tiesības, darba un profesijas izvēles brīvību un citas tiesības, bez kurām nav iedomājama mūsdienīga demokrātija.