Ūdens planēta, dažkārt saukta arī par ūdens pasauli[1][2][3], ir hipotētiska citplanēta, kuras virsmu pārklāj viens milzīgs un nepārtraukts okeāns.
Jau kopš 21. gadsimta sākuma atsevišķi pētījumi un datorsimulācijas, kurās tika pārbaudīti dažādi planētu veidošanās modeļi, paredzēja, ka vismaz teorētiski šāda veida ūdens pasaulēm būtu jāeksistē, kas veidotu tā saukto vidusposmu starp mazākajām Zemes grupas planētām un lielākajām gāzu planētām.[4][5] Šāda planētu kategorija ir kļuvusi ticamāka un aktuālāka tieši pēdējo gadu laikā, kad astronomiem arvien biežāk izdodas atklāt citplanētas, kas diametra un masas ziņā ir lielākas nekā Zeme, taču mazākas par Urānu un Neptūnu — Saules sistēmas mazākajām gāzu planētām.[6] Tomēr, lai pēc iespējas precīzāk identificētu, vai konkrētā citplanēta ir potenciāla ūdens pasaule vai gāzu planēta, ir jāņem vērā arī šīs planētas blīvums.[6][7]
Patlaban daži no potenciālajiem kandidātiem uz šādas planētas statusu varētu būt 2009. gadā atklātā citplanēta GJ 1214 b un 2011. gadā atklātā citplanēta Kepler-22b.[8]
Raksturojums
Izcelsme
Tā kā Saules sistēmā nav sastopama neviena ūdens planēta, mūsu zināšanas par šo planētu izcelsmi ir samērā mazas. Tomēr par spīti tam pastāv teorijas, kas cenšas izskaidrot, kā šīs planētas varēja rasties, kur viena no populārākajām teorijām ir saistīta ar tā saukto planētas migrācijas procesu. Proti, zinātnieki pieļauj domu, ka ūdens planētas ir izveidojušās savu zvaigžņu sistēmu attālajos reģionos — līdzīgi kā ārējās planētas Saules sistēmā — kur tās sākotnēji ir bijušas ledus planētas ar ievērojami lielu daudzumu ūdeni, amonjaku un oglekļa dioksīdu. Laika gaitā tās sākušas migrēt savu zvaigžņu sistēmu iekšējā reģiona virzienā un, nonākot pietiekami tuvā orbītā ap savu zvaigzni, ledus kārta planētas virsmu pārvērtusi vienā lielā okeānā.[5][6][7] No mūsdienu datorsimulācijām iespējams secināt, ka planētu migrācija no zvaigžņu sistēmas ārējā reģiona uz iekšējo reģionu un otrādi ir iespējama, taču tā nebūt nenozīmē, ka tā ir simtprocentīgi pareiza.[9]
Fizikālās īpašības
Lai gan vairāk nekā vienu trešo daļu (70,8 %)[10] Zemes virsmas klāj ūdens, to neiekļauj ūdens planētu kategorijā, jo tikai 0,05 % no Zemes kopējās masas sastāda ūdens kārta, kas ir tikai dažus kilometrus dziļa. Savukārt uz ūdens planētām ūdens varētu sastādīt vairāk kā 10 % no kopējās planētas masas, kur ūdens kārtas dziļums būtu mērāms vairākos simtos kilometru.[6][8] Šādos apstākļos spiediens ūdens planētu dzelmēs būtu ievērojami lielāks, nekā tas ir novērojams uz Zemes — līdz pat 10 miljoniem atmosfēru un vairāk — kas visticamāk novestu pie cietas ledus kārtas veidošanās šo akvaplanētu dzelmēs.[8][4] Turklāt pastāv samērā liela iespēja, ka šo citplanētu okeāni būs krasi atšķirīgi no tiem okeāniem, kas ir sastopami uz Zemes — proti, tie varētu lielākoties sastāvēt ne tikai no tīra ūdens — ūdeņraža un skābekļa — bet arī no cita veida ķīmiskajiem savienojumiem un minerālvielām,[11] kā, piemēram, no amonjaka, metāna u.tml.[12]
Skatīt arī
Atsauces
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
