From Wikipedia, the free encyclopedia
Šņibīši jeb šņībīši[1] (Calidris) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kurā apvieno 24 sugas.[2] Šņibīši ligzdo arktiskajā joslā, un visas to sugas ir gājputni, kas ziemas periodā dodas dienvidu virzienā. Tie ir mazi vai vidēji lieli putni, ar proporcionāli gariem spārniem un relatīvi īsiem knābjiem. Knābja galā ir taustes receptori, kas palīdz šņibīšiem atrast barību, nemitīgi skraidot un pārmeklējot mitro augsni.[3]
| Šņibīši Calidris (Merrem, 1804) | |
|---|---|
 Lielais šņibītis (Calidris canutus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Tārtiņveidīgie (Charadriiformes) |
| Dzimta | Sloku dzimta (Scolopacidae) |
| Ģints | Šņibīši (Calidris) |
 Šņibīši Vikikrātuvē | |
Latvijā var novērot, galvenokārt caurceļojot, 10 šņibīšu ģints sugas: dūņšņibīti (Calidris falcinellus), gaišo šņibīti (Calidris alba), gugatni (Calidris pugnax), jūras šņibīti (Calidris maritima), lielo šņibīti (Calidris canutus), līkšņibīti (Calidris ferruginea), parasto šņibīti (Calidris alpina), Temminka šņibīti (Calidris temminckii), trulīti (Calidris minuta) un tundras šņibīti (Calidris melanotos).[5]
Rets ligzdotājs Latvijā ir gugatnis. Retumis ir ligzdojusi arī parastā šņibīša pasuga — Šinca šņibītis (Calidris alpina schinzii). Tomēr kopš 21. gadsimta sākuma drošu ziņu par ligzdošanu vairs nav.[4]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
