From Wikipedia, the free encyclopedia
Ķauķu dzimta (Sylviidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta, kas mūsdienās apvieno 70 sugas, kas tiek iedalītas 20 ģintīs.[1] Tās sastopamas Eiropā, Āzijā un Āfrikā, viena suga — krūmāju tarkšķis (Chamaea fasciata) — Ziemeļamerikā. Lielākā sugu dažādība sastopama Āzijā, bet Eiropā mājo tikai dažas sugas.[1] Ķauķu dzimtai vistuvāk radniecīgā ir tarkšķu dzimta (Timaliidae).[2]
| Ķauķu dzimta Sylviidae (Leach, 1820) | |
|---|---|
 Melngalvas ķauķis (Sylvia atricapilla) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Ķauķu dzimta (Sylviidae) |
 Ķauķu dzimta Vikikrātuvē | |
Ilgstoši ķauku dzimta tika izmantota kā "atkritumu grozs", kurā tika sistematizētas visas tās sugas, kuras nekur citur neiederējās. Dzimtā bija vairāk kā 400 sugu, kuras tika iedalītas vairāk kā 70 ģintīs.[3]
Ķauķu dzimtas sistemātikas kvalitāte uzlabojās, uzsākoties ģenētiskajiem pētījumiem, kas rezultējās ar vairāku jaunu dzimtu (vairāk kā 12) izveidošanu, kā arī ar vairāku sugu pārvietošanu uz ķauķu dzimtu no citām dzimtām.[2][4]
Mūsdienās ķauķu dzimtā tiek sistematizēti tipiskie ķauķi, vairākas Āzijā dzīvojošas apaļknābīšu grupas (kādreiz tika klasificētas apaļknābīšu dzimtā (Paradoxornithidae)) un vairākas tarkšķu ģintis, kuras agrāk tika sistematizētas tarkšķu dzimtā. Līdz ar ģenētiskajiem atklājumiem ir atklāta Ziemeļamerikā dzīvojošā krūmāju tarkšķa taksonomiskā piederība, kas ilgu laiku zinātniekiem bijusi neatrisināma mīkla.
Latvijā sastopamas 5 ķauķu dzimtas sugas: brūnspārnu ķauķis (Sylvia communis), dārza ķauķis (Sylvia borin), gaišais ķauķis (Sylvia curruca), melngalvas ķauķis (Sylvia atricapilla) un svītrainais ķauķis (Sylvia nisoria).[5] Visas šīs ķauķu sugas ir parasti un izplatīti ligzdotāji. Latvijā bijis viens novērojums arī Āzijas tuksneša ķauķim (Sylvia nana).[6]
Kauķu dzimtas sugas ir mazi vai vidēji lieli, slaidi putni. Knābis lielākajai daļai ir slaids, salīdzinoši smalks un vidēji garš, piemērots kukaiņu uzlasīšanai no koku lapām. Tomēr apaļknābīšiem knābis ir strups un salīdzinoši masīvs. Kājas īsas vai vidēji garas. Kopumā ķauķu dzimtas putnu apspalvojums ir neuzkrītošs, brūns vai pelēkbrūns. Spārniem ir 10 primārās lidspalvas, kuras nometnieku sugām ir noapaļotas un īsas.[3][7]
Ķauķu dzimtas putni mājo mežos un krūmājos. Barojas galvenokārt ar sīkiem kukaiņiem, bet rudenī arī ar ogām un augļiem. Daudzām sugām ir melodiska, salīdzinoši sarežģīta un labi attīstīta dziesma.[7][8]
Lielākā daļa Eiropā un Āzijā dzīvojošo sugu ir gājputni. Migrācijas lidojumi parasti notiek nakts laikā. Pirms putni rudenī uzsāk ceļojumu uz dienvidiem, tie barojas un uzkrāj barības vielu rezerves.[8]
.jpg)
.jpg)
.jpg)
Ķauķu dzimta (Sylviidae)[1]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
