From Wikipedia, the free encyclopedia
Ķauķi, ķauķu ģints (Sylvia) ir ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputnu ģints, kas apvieno 28 mūsdienās dzīvojošas sugas.[1] Tās sastopamas mērenajā un tropu joslā Eiropā, Āzijas rietumos un centrālajā daļā, kā arī Āfrikā. Lielākā sugu dažādība mājo Vidusjūras reģionā. Sugas, kas ligzdo ziemeļu reģionos, ir gājputni, bet siltākos reģionos dzīvojošās ir daļēji migrējošas vai nometnieki.
Ķauķi Sylvia (Scopoli, 1769) | |
---|---|
Dārza ķauķis (Sylvia borin) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Putni (Aves) |
Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
Dzimta | Ķauķu dzimta (Sylviidae) |
Ģints | Ķauķi (Sylvia) |
Ķauķi Vikikrātuvē |
Latvijā sastopamas 5 ķauķu ģints sugas: brūnspārnu ķauķis (Sylvia communis), dārza ķauķis (Sylvia borin), gaišais ķauķis (Sylvia curruca), melngalvas ķauķis (Sylvia atricapilla) un svītrainais ķauķis (Sylvia nisoria).[2] Bijis viens novērojums arī Āzijas tuksneša ķauķim (Sylvia nana).[3]
Ķauķi ir neliela auguma, kompakti dziedātājputni ar spēcīgām kājām un nedaudz masīvāku knābi nekā citiem ķauķu dzimtas putniem. Mazākais ģintī ir Sahāras ķauķis (Sylvia deserti), kura ķermeņa garums ir apmēram 11 cm, svars 7 g.[4] Lielākais ir svītrainais ķauķis, kura ķermeņa garums ir apmēram 15,5 cm, bet svars var sasniegt 29 g.[5]
Ķauķiem apspalvojums ir pelēks vai brūns, parasti mugura tumšāka nekā vēders. Dažām sugām apspalvojums ir ar zilganu, rozīgu vai oranžīgi rudu toni. Lielākajai daļai sugu astei raksturīgs taisnstūrains gals, dažām sugām tas ir noapaļots. Daudzām sugām ir novērojams dzimumu dimorfisms: tēviņa apspalvojums ir košāks — tur, kur tēviņam ir melna vai tumši pelēka krāsa, mātītei tā ir brūna vai pelēkbrūna. Apmēram trešdaļai sugu tēviņam ap acīm ir koši sarkans neapspalvotas ādas gredzens.[6][7]
Ķauķi mājo gan atklātās ainavās ar atsevišķiem kokiem un krūmiem, gan mežos. Barojas ar kukaiņiem, bet dažas sugas barojas arī ar augļiem un ogām, piemēram, ar plūškoka ogām.[6][7]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.