Ēri ezers

Ēri ezers (angļu: Lake Erie; nosaukts ēri cilts vārdā - šie indiāņi dzīvoja ezera dienvidu krastā) ir 11. lielākais pasaules ezers^[1] un ceturtais lielākais no Lielajiem ezeriem. Ēri ezeru eiropieši sasniedza pēdējo, 1669. gadā, pēc pārējo Lielo ezeru atklāšanas. Salīdzinājumā ar pārējiem Lielajiem ezeriem Ēri ezers ir vistālāk dienvidos, seklākais un pēc tilpuma mazākais. Ziemeļos no ezera atrodas Kanādas province - Ontārio, bet dienvidos - ASV štati Mičigana, Ņujorka, Ohaio, Pensilvānija. Ezera krastā atrodas Kanādas tālākais dienvidu punkts - šeit atrodas Pointpelē nacionālais parks.

Ēri ezers
Koordinātas	42°30′N 81°0′W
Platība	25 719 km2
Lielākais garums	388 km
Vidējais dziļums	19 m
Lielākais dziļums	64 m
Tilpums	484 km3
Augstums v.j.l.	173 m
Izteka	Niagāra
Baseina valstis	ASV Kanāda
Salas	24 lielākas salas, daudz sīkāku salu
Apdz. vietas krastos	Bufalo Klīvlenda Tolēdo
Ēri ezers Rādīt kartē "ASV" Ēri ezers Rādīt kartē "Kanāda"
Ēri ezers Vikikrātuvē

Saimniecība un vides problēmas

Ēri ezers rada labvēlīgus apstākļus lauksaimniecībai tam pieguļošajās zemēs - ezera ziemeļu krasts apgādā Kanādu ar augļiem un dārzeņiem, te atrodas arī vīna dārzi. Ezers ir bagāts ar daudzām zivju sugām un piemērots zvejai - Ēri ezerā joprojām ir pasaulē lielākā saldūdens zivju nozveja. Jau 1960. gados ezerā tika atklāts piesārņojums un vēl joprojām norisinās debates par to, vai vajadzētu nozveju turpināt. Šis ir visvairāk piesārņotais no Lielajiem ezeriem. 1969. gadā Ēri ezerā ietekošā Kujahogas upe bija tik ļoti piesārņota ar naftas produktiem, ka upē notika postošs ugunsgrēks. Ezerā jau kopš 1960. gadiem izpaužas eitrofikācijas process ar aļģu masveida "ziedēšanu". Mūsdienās piesārņojums ir samazinājies, taču ezera centrālajā daļā joprojām saglabājusies mirusī zona. Ezerā ievazātas daudzas tam svešas sugas.

Ģeogrāfija, klimata īpatnības

Ēri ezers no kosmosa

Ezera rietumu daļa ir salīdzinoši seklāka - vidējais dziļums ir 13 m un maksimālais dziļums - 19 m. No Lielajiem ezeriem Ēri ezers visātrāk un visbiežāk aizsalst. Ūdens apmaiņa ezerā notiek salīdzinoši ātri - 2,6 gados. Ezera seklums rada salīdzinoši lielākus draudus krastā esošajām pilsētām - spēcīgu vētru laikā ūdens tiek sadzīts vēja virzienā. 2003. gada novembra vētras laikā Bufalo pilsētā ūdens vidējais līmenis cēlās par 2,1 metru, viļņu augstums sasniedza 4,5 metrus.

Galvenā ieteka ezerā ir Detroitas upe, kas no Hūrona nes trīs Lielo ezeru ūdeni. Izteka - Niagāras upe. Tā kā uz Niagāras atrodas Niagāras ūdenskritums, Ēri ezeru ar Ontārio ezeru savieno Vellendas kanāls.

Atsauces

1. factmonster.com

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ēri ezers.
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)

Skatīt arī

• Pasaules lielāko ezeru saraksts
• Pasaules lielākie ezeri pēc tilpuma