Ērgļu klintis

Ērgļu klintis (arī Ērģeļu klintis, Pieškaļu iezis un Pieškalnu iezis) ir devona smilšakmens atsegums Gaujas kreisajā krastā. Ērgļu klintis ir valsts nozīmes aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis, kā arī Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes aizsargājams biotops. Klintis ir aptuveni 700 metrus garas un 18-26 metrus augstas. Tās atrodas aptuveni 6,5 km no Cēsīm, Pieškalnu ciema pievārtē, Priekuļu pagastā. Devona smilšakmenī, kas veido šo dabas objektu, ir novērojams slīpslāņojums, kā arī fosforītu ieslēgumi un devona zivju fosilijas. Iezī ir saskatāmas dzelzs savienojumu migrācijas pēdas, kas izskatās kā rūsganas josliņas. Iezī novērojami arī lūzumi, kas radušies tektonisku procesu ietekmē laikā, kad veidojās Gaujas senleja.^[1]

Teika stāsta, ka klintis iedēvētas par Ērģeļu klintīm tādēļ, ka atbalss pret klinti skanējusi kā ērģeles, savukārt Pieškaļu vārds nāk no tuvējo māju nosaukuma. Mūsdienās lietotais nosaukums „Ērgļu klintis” plašāk izmantots pēckara gados, kaut gan uz smilšakmens klintīm nekad nav manīti ligzdojam ērgļi.

Pāris gadus pirms Gaujas nacionālā parka izveidošanas, priežu mežā virs klintīm tika uzsākta tūristu bāzes celtniecība, kas izsauca plašu sabiedrības protestu. Ar tā laika mežsaimniecības un mežrūpniecības ministra Leona Vītola atbalstu tika izveidots Gaujas nacionālais parks, un izmaksājot kompensāciju, 1974. gadā izdevās pārtraukt tūrisma bāzes celtniecību un nojaukt jau izveidotās ēkas. Šis bija viens no pirmajiem gadījumiem Latvijā, kad dabas aizsardzības intereses smagi ietekmēja nepārdomātus celtniecības plānus.^[2]