Ērgļi (putni)

Ērgļi ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgie putni, kuri nav apvienoti vienā grupā jeb ģintī, turklāt tie visi nebūt nav tuvu radniecīgi. Kopumā ir apmēram 60 ērgļu sugas, no kurām lielākā daļa dzīvo Eirāzijā un Āfrikā.^[1] Divas sugas ir sastopamas ASV un Kanādā. Vēl deviņas ērgļu sugas sastopamas Centrālamerikā un Dienvidamerikā, bet Austrālijā dzīvo trīs sugas.

Šis raksts ir par putniem. Par citām jēdziena ērgļi nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Ērgļi
Baltgalvas ērglis (Haliaeetus leucocephalus)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Putni (Aves)
Kārta	Vanagveidīgie (Accipitriformes)
Dzimta	Vanagu dzimta (Accipitridae)
Ērgļi Vikikrātuvē

Kopīgās īpašības

Visi ērgļi ir lieli, specīgi plēsīgie putni. Tiem ir liela galva un masīvs, līks knābis, pēdas un pirksti muskuļotas, labi attīstītas ar gariem, asiem, spēcīgiem nagiem. Pat vismazākajiem ērgļiem, piemēram, pundurērglim (Hieraaetus pennatus), kurš ir apmēram vienā augumā ar peļu klijānu (Buteo buteo) un rudastes klijānu (Buteo jamaicensis), spārni, salīdzinot ar šiem klijāniem, ir garāki un platāki. Tā lidojums ir taisnāks, spēcīgāks un ātrāks. Ērglim ir ļoti laba redze, piemēram Marsa ērglim, salīdzinot ar cilvēku, ir 3,6 reizes labāka redze. Tādējādi ērglis spēj saskatīt iespējamo upuri no ļoti liela attāluma.^[2] Ērgļa labo redzi nodrošina īpaši lielās zīlītes, kas maksimāli samazina gaismas difrakciju (izkliedi), tai ienākot acs lēcā.

Lielākā daļa ērgļu sugu kopīgi ar maitas putniem ir vieni no vislielākajiem plēsīgajiem putniem. Visām ērgļu sugām mātītes ir lielākas nekā tēviņi.^[3] Mazākais no ērgļiem ir Nikobāru čūskērglis (Spilornis klossi), kura mazāko īpatņu garums ir 38 cm, spārnu izplētums 85 cm,^[4] svars apmēram 450 g.^[5] Lielākie ērgļi apskatāmi sekojošā tabulā:^[6]

Nr	Nosaukums	Zinātniskais nosaukums	Ķermeņa masa
1	Baltplecu jūras ērglis	Haliaeetus pelagicus	6,7 kg
2	Filipīnu ērglis	Pithecophaga jefferyi	6,35 kg
3	Neotropikas harpija	Harpia harpyja	5,95 kg
4	Austrālijas ķīļastes ērglis	Aquila audax	5,3 kg
5	Jūras ērglis	Haliaeetus albicilla	4,8 kg[7]
6	Marsa ērglis	Polemaetus bellicosus	4,6 kg[7]

Nr	Nosaukums	Zinātniskais nosaukums	Ķermeņa garums
1	Filipīnu ērglis	Pithecophaga jefferyi	100 cm[8]
2	Neotropikas harpija	Harpia harpyja	98,5 cm
3	Austrālijas ķīļastes ērglis	Aquila audax	95,5 cm
4	Baltplecu jūras ērglis	Haliaeetus pelagicus	95 cm
5	Jūras ērglis	Haliaeetus albicilla	92 cm
6	Vainagērglis	Stephanoaetus coronatus	87,5 cm

Nr	Nosaukums	Zinātniskais nosaukums	Spārnu plētums
1	Filipīnu ērglis	Pithecophaga jefferyi	220 cm
2	Jūras ērglis	Haliaeetus albicilla	218,5 cm
3	Baltplecu jūras ērglis	Haliaeetus pelagicus	212,5 cm
4	Austrālijas ķīļastes ērglis	Aquila audax	210 cm[9][10]
5	Klinšu ērglis	Aquila chrysaetos	207 cm
6	Marsa ērglis	Polemaetus bellicosus	206,5 cm

Ekoloģija

Ērgļi ligzdu parasti būvē augstā koka vai uz klints malas. Daudzām sugam dējumā ir divas olas, bet vecākais un lielākais ērglēns samērā bieži nogalina savu jaunāko brāli vai māsu, līdzko tas ir izšķīlies. Parasti dominējošais ērglēns ir mātīte, tā kā tā ir lielāka un spēcīgāka par tēviņu. Vecāki neiejaucas šajās brāļu un māsu attiecībās.^[11]

Ērgļi atkarībā no tā, kurai ģintij tie pieder, barojas ar dažādiem medījumiem. Piemēram, jūras ērgļi (Haliaeetus) un Āzijas zivjērgļi (Ichthyophaga) galvenokārt medī zivis, bet tie medī arī putnus, īpaši ūdensputnus, kā arī atņem medījumu citiem plēsīgajiem putniem. Toties čūskērgļi (Circaetus) un akrobātērgļi (Terathopius) galvenokārt medī čūskas. Tipisko ērgļu ģints (Aquila) sugas pamatā medī vidēja lieluma zīdītājus.^[6] Ērgļiem ir ļoti spēcīgs pēdu satvēriens, un tie spēj pacelt gaisā lielus upurus. Baltgalvas ērglis spēj pacelt gaisā vislielāko smagumu no visiem putniem pasaulē. Šis spēcīgais putns spēj pacelt, piemēram, 6,8 kg melnastes brieža mazuli.^[12] Tomēr dažas ērgļu sugas mēdz medīt dzīvniekus, kas ir lielāki un smagāki par pašiem putniem. Šādu lielu medījumu tie apēd uzreiz uz zemes vai sadala gabalos un pa gabalam aiznes līdz ligzdai mazuļiem. Piemēram, lielus medījumus medī klinšu ērglis un vainagērglis, kuru upuri var svērt līdz 30 kg, bet Marsa ērgļa lielākais zināmais medījums (dukuris) ir svēris 37 kg, kas ir 7—8 reizes smagāks nekā pats putns.^[6][13]

Atsauces

1. del Hoyo, J.; Elliot, A. & Sargatal, J. (editors). (1994). Handbook of the Birds of the World Volume 2: New World Vultures to Guineafowl. Lynx Edicions. ISBN 84-87334-15-6
2. «An Eagle's Eye: Quality of the Retinal Image». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 30. novembrī. Skatīts: 2012. gada 16. aprīlī.
3. Grambo, Rebecca L. (2003). Eagles. Voyageur Press. ISBN 978-0-89658-363-4.
4. Alive: Great Nicobar Serpent-eagle (Spilornis klossi)
5. «Interesting Facts: Eagles». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 9. janvārī. Skatīts: 2016. gada 13. oktobrī.
6. Ferguson-Lees, J.; Christie, D. (2001). Raptors of the World. London: Christopher Helm. ISBN 0-7136-8026-1.
7. J del Hoyo, A Elliot, J Sargatal. Handbook of the Birds of the World 3. Barcelona : Lynx Edicions, 1996. ISBN 84-87334-20-2.
8. Gamauf, A.; Preleuthner, M.; Winkler, H. (1998). "Philippine Birds of Prey: Interrelations among habitat, morphology and behavior". The Auk 115 (3): 713–726. doi:10.2307/4089419. JSTOR 4089419.
9. Morgan, A.M.. "The spread and weight of the Wedge-tailed Eagle". South Australian Ornithologist 11: 156–157. Arhivēts no oriģināla 2013. gada 24. aprīlī. Atjaunināts: 2013. gada 2. martā.
10. Wood, Gerald. The Guinness Book of Animal Facts and Feats, 1983. ISBN 978-0-85112-235-9.
11. Grambo, Rebecca L (2003). Eagles. Voyageur Press. p. 32. ISBN 978-0-89658-363-4.
12. «Amazing Bird Records». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 20. jūnijā. Skatīts: 2016. gada 13. oktobrī.
13. Watson, Jeff (2011). The Golden Eagle: Second Edition. ISBN 978-0-30017-019-1.

Ārējās saites

• IBC: Family Hawks, Eagles (Accipitridae)
• The New International Encyclopædia/Eagle