Čīle
Valsts Dienvidamerikā / From Wikipedia, the free encyclopedia
Čīle (spāņu: Chile, izruna [ˈʧile]), oficiāli Čīles Republika (República de Chile), ir valsts Dienvidamerikā. Valsts teritorija ir šaura un gara zemes josla Dienvidamerikas dienvidrietumu krastā. Ziemeļos Čīle robežojas ar Peru, ziemeļaustrumos ar Bolīviju, bet austrumos ar Argentīnu. Lielākā daļa no sauszemes robežas ir ar Argentīnu. Valsts rietumus apskalo Klusais okeāns. Valsts nosaukuma izcelsme ir neskaidra, bet tiek pieļauts, ka nosaukums "Čīle" ir cēlies no Amerikas indiāņu vārda, kas nozīmē "zemes beigas".
Čīles Republika República de Chile |
||||||
---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
Devīze: Por la razón o la fuerza "Ar spēku vai taisnību" (spāņu)[1] |
||||||
Himna: Himno Nacional de Chile (spāņu) |
||||||
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Santjago1 950) 33°26′S 70°40′W | |||||
Valsts valodas | spāņu valoda | |||||
Valdība | Unitāra prezidentāla republika | |||||
- | Prezidents | Gavriels Boriks | ||||
Neatkarība | no Spānijas | |||||
- | Pirmā nacionālā valdība | 1810. gada 18. septembrī | ||||
- | Deklarēta | 1818. gada 12. februārī | ||||
- | Atzīta | 1844. gada 25. aprīlī | ||||
Platība | ||||||
- | Kopā | 756 950 km² (38.) | ||||
- | Ūdens (%) | 1,07² | ||||
Iedzīvotāji | ||||||
- | iedzīvotāji 2010. gadā | 17 031 873 (60.) | ||||
- | Blīvums | 22/km² (194.) | ||||
IKP (PPP) | 2008. gada aprēķins | |||||
- | Kopā | $243,357 miljardi[2] | ||||
- | Uz iedzīvotāju | $14 529[2] | ||||
Džini koef. (2006) | 54[3] (augsts) | |||||
TAI (2007) | ▲ 0,878 (augsts) (44.) | |||||
Valūta | Čīles peso (CLP ) |
|||||
Laika josla | n/a (UTC-4) | |||||
- | Vasarā (DST) | n/a (UTC-3) | ||||
Interneta domēns | .cl | |||||
ISO 3166-1 kods | 152 / CHL / CL | |||||
Tālsarunu kods | +56 | |||||
1 | Likumdošanas orgāni darbojas Valparaiso. | |||||
2 | Ieskaitot Lieldienu Salu un Isla Sala y Gómez; neiekļauj Veidne:Unit sqkm Antarktikā. |
Čīle ir dažādu fizikālu ekstrēmu zeme, piemēram, ziemeļos atrodas Atakamas tuksnesis, kas ir viens no sausākajiem pasaulē, savukārt dienvidos klimats ir vējains un lietains.
Čīle pārvalda arī vairākas salas Klusā okeāna dienvidos, kas atrodas tālu uz rietumiem no Čīles piekrastes. Tās ir Huana Fernandesa salas, Desventuradasu salas, kā arī Lieldienu sala. Lieldienu sala ir slavena ar agrāko salas iedzīvotāju izveidotajām moai — gigantiskām akmens galvām. Čīlei ir arī teritoriālas pretenzijas Antarktīdā. Čīles Antarktiskā teritorija daļēji pārklājas ar Britu Antarktisko teritoriju un Argentīnas Antarktīdu.
Izņemot Čīles Antarktisko teritoriju, valsts platība ir 756 950 km². Ziemeļu-dienvidu virzienā Čīle ir aptuveni 4300 km gara. Salīdzinot ar to, Čīle ir šaura valsts, kuras vidējais platums rietumu-austrumu virzienā ir 180 km.
Čīlē ir reģionālā politiskā vara kopš 1880. gadiem. Valstī ir arī attīstīta kultūras un tautsaimniecības dzīve. Čīles kultūra ir veidojusies dinamiski sajaucoties eiropiešu un indiāņu tradīcijām. No svarīgākajiem tautsaimniecības produktiem ir varš, zivis un vīns. Tā ir ESAO, ANO un Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalsts.