Argentīna
valsts Dienvidamerikā From Wikipedia, the free encyclopedia
valsts Dienvidamerikā From Wikipedia, the free encyclopedia
Argentīna (spāņu: Argentina), oficiāli Argentīnas Republika (República Argentina), ir valsts Dienvidamerikas dienvidos. Argentīna ir otra lielākā valsts kontinentā aiz Brazīlijas un astotā lielākā pasaulē. Pēc iedzīvotāju skaita Argentīna ir trešā lielākā valsts Dienvidamerikā aiz Brazīlijas un Kolumbijas. Tā kā Argentīna ziemeļu-dienvidu virzienā stiepjas 3700 km garumā, tad valstī ir vairākas klimata un veģetācijas zonas. Valstī var iedalīt četros nozīmīgos reģionos: Grančako, Pampā, Patagonijā un Andu kalnos. Valsts nosaukums cēlies no latīņu vārda argentum, kas nozīmē "sudrabs". Šāds nosaukums ir tāpēc, ka konkistadori ticēja, ka šeit varēs atrast šo dārgmetālu. Līdz neatkarības iegūšanai 1816. gadā Argentīna bija daļa no Spānijas Impērijas.
| Argentīnas Republika República Argentina |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Devīze: En unión y libertad Vienotībā un brīvībā |
||||||
| Himna: Oid, Mortales |
||||||
 |
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Buenosairesa 780 400) 34°20′S 58°30′W | |||||
| Valsts valodas | spāņu valoda | |||||
| Etniskās grupas | 96,7% Baltie un metisi 2,4% Indiāņi 0,5% Austrumāzijas 0,4% Āfrikāņi [1] |
|||||
| Valdība | Prezidentāla federāla republika | |||||
| - | Prezidents | Havjers Milejs | ||||
| - | Viceprezidente | Viktorija Vilaruella | ||||
| Neatkarība | no Spānijas | |||||
| - | Maija revolūcija | 1810. gada 25. maijā | ||||
| - | Deklarēta | 1816. gada 9. jūlijā | ||||
| - | Atzīta (Spānija) | 1821. gadā | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 2 780 400 km² (8.) | ||||
| - | Ūdens (%) | 1.57 | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2021. gadā | 45 605 826 [2] (31.) | ||||
| - | Blīvums | 14,4/km² (214.) | ||||
| IKP (PPP) | 2019. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $1,033 miljardi | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $22 997 | ||||
| Džini koef. (2020) | 42,9 (vidējs) | |||||
| TAI (2021) | ▲ 0,842 (ļoti augsts) (47.) | |||||
| Valūta | Argentīnas peso (ARS) |
|||||
| Laika josla | ART (UTC-3) | |||||
| - | Vasarā (DST) | ART (UTC-2) | ||||
| Interneta domēns | .ar | |||||
| ISO 3166-1 kods | 032 / ARG / AR | |||||
| Tālsarunu kods | +54 | |||||
| Argentīnai ir teritoriāls strīds ar Lielbritāniju par 1 000 000 kvadrātkilometriem Antarktikā, Folklenda Salās un Dienviddžordžijā un Dienvidsendviču Salās, kur dzīvo 2% iedzīvotāju. | ||||||
Argentīna atrodas starp Andu kalnu grēdu rietumos un Atlantijas okeānu austrumos. Ziemeļos tā robežojas ar Paragvaju un Bolīviju, ziemeļaustrumos — ar Brazīliju un Urugvaju, rietumos — ar Čīli. Tās dienvidos ir Dreika šaurums un Ugunszeme. Argentīna pretendē arī uz Folklenda Salām, Dienviddžordžiju un Dienvidsendviču Salām, kā arī uz Argentīnas Antarktīdu.
Lielākā daļa Argentīnas iedzīvotāju ir eiropiešu, galvenokārt spāņu pēcteči. Pietiekami ievērojamā skaitā Argentīnā dzīvo arī metisi, indiāņi un arābi. Valsts oficiālā valoda ir spāņu valoda. Dominējošā reliģija ir kristietība, konkrēti, Romas Katoļu baznīca, kas saņem arī atbalstu no valdības. Plaši izplatīts ir arī protestantisma novirziens. No citām reliģijām visvairāk ir islāma un jūdaisma sekotāji.
Lai gan valsts oficiālais nosaukums ir República Argentina, tiesību aktos tiek izmantots nosaukums Nación Argentina (Argentīnas Nācija).
Ļoti maz ir zināms par Amerikas pamatiedzīvotājiem, kas dzīvoja Argentīnā, pirms to kolonizēja eiropieši. Tiek uzskatīts, ka pirmie cilvēki Argentīnas teritorijā apmetās uz dzīvi aptuveni pirms 17 tūkstošiem gadu. Viņi šajā zemē ienāca no Ziemeļamerikas. Līdz eiropiešu kolonizācijai Argentīnā bija vairāk nekā divpadsmit indiāņu kultūras. Pirmais eiropietis, kurš 1516. gadā sasniedza Argentīnas krastus, bija spāņu jūrnieks Huans Diass de Soliss (Juan Díaz de Solís). 1526. gadā Spānijas karaļa uzdevumā Argentīnas piekrasti uzsāka pētīt Sebastians Kabots (Sebastian Cabot). 1580. gadā tika dibināta Buenosairesa, un Argentīna kļuva par Spānijas koloniju. 1776. gadā Argentīnas teritorijā tika dibināta Laplatas vicekaraliste.
No 1806. līdz 1807. gadam vicekaralisti okupēja briti. 1810. gada 25. maijā Buenosairesā tika gāzta Spānijas vicekaraļa Fernando VII vara un nodibināta provinces valdība. 1816. gada 9. jūlijā Argentīna pasludināja savu neatkarību no Spānijas. Starp centrālistu un federālistu grupām bija konflikts un tikai 1853. gadā tika izveidota kopīga Argentīnas konstitūcija.
1890. gados sākās masveida emigrantu plūsma no Eiropas uz Argentīnu. 1880. gadā prezidents Hulio Roka (Julio Roca) uzsāka "Tuksneša iekarošanu" (Conquista del desierto) - Patagonijas zemju okupēšanu. 20. gadsimta sākumā ārvalstu investīcijas un augstā imigrācija ievērojami palielināja eksporta apgrozījumu, kā arī valsts ienākumus. Šajā laikā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju bija lielāks nekā, piemēram, Francijā vai Vācijā.[3] Ekonomiskā augšupeja turpinājās līdz 1930. gadu Lielajai krīzei. Pēc tam sākās ilgstošs ekonomiskās un politiskās nestabilitātes periods.
Līdz 1916. gadam valdībā dominēja konservatīvie spēki. Pēc tam pie varas nāca to lielākie pretinieki - radikāļi. 1930. gadā pēc apvērsuma pret prezidentu Ipolito Jrigojenu (Hipólito Yrigoyen) pie varas atgriezās konservatīvie spēki.
1982. gadā Argentīna iesaistījās Folklendu karā ar Apvienoto Karalisti un bezcerīgi zaudēja.
2003. gadā par Argentīnas prezidentu kļuva Nestors Kirhners. Viņa prezidentūras laikā atguvās un nostabilizējās valsts tautsaimniecība. Četrus gadus vēlāk, 2007. gadā, par Argentīnas prezidentu pirmo reizi kļuva sieviete - Nestora Kirhnera sieva Kristīna Fernandesa de Kirhnere.
Argentīnas platība ir 2 766 890 km². Līdz ar to tā ir otra lielāka Dienvidamerikas valsts. Ziemeļu-dienvidu virzienā Argentīna ir 3694 km gara, savukārt austrumu-rietumu virzienā platākajā vietā ir 1423 km. Austrumos Argentīnu apskalo Atlantijas okeāns, savukārt sauszemes robeža ir ar piecām valstīm: rietumos robežojas ar Čīli, ziemeļos ar Bolīviju un Paragvaju, bet ziemeļaustrumos ar Brazīliju un Urugvaju.
Gar Argentīnas rietumu robežu stiepjas Andi - garākā kalnu grēda pasaulē.
Klimats Argentīnā ir ļoti dažāds, jo tās teritorija ziemeļu — dienvidu virzienā stiepjas 3700 km garumā. Pašos valsts ziemeļos ir kontinentāls tropisks klimats, bet Grančako valda subtropisks klimats. Lielākajā Argentīnas daļā klimats ir mērens, virzienā uz dienvidiem tas kļūst aukstāks. Arī nokrišņu sadalījums pa teritoriju ir ļoti nevienmērīgs. Argentīnas galvaspilsēta Buenosairesa saņem aptuveni 950 mm nokrišņu gadā. Uz dienvidiem un rietumiem nokrišņu kļūst mazāk un mainās augājs — aug tādi augi, kuri spēj pārciest sausumu. Argentīnas Andos pūš sausi vēji — sondo. Pavasarī tie ir karsti un putekļaini. Ziemā — ledaini auksti.
|
2009. gadā Argentīnā dzīvoja aptuveni 40,1 miljons iedzīvotāju.[2] Apdzīvotības blīvums ir 14,5 cilvēki uz km². Aptuveni 87% no iedzīvotājiem dzīvo pilsētās, kurās ir vismaz 2000 iedzīvotāju. 11,5 miljoni iedzīvotāju (29%) dzīvo Buenosairesas aglomerācijā. Šeit apdzīvotības blīvums ir 2989 cilvēki uz km². Aptuveni 60% valsts iedzīvotāju dzīvo Buenosairesas (ieskaitot arī galvaspilsētu), Kordovas un Santafē provincēs. Atlikušā valsts daļa ir ļoti reti apdzīvota. Šajā daļā vidējais apdzīvotības blīvums ir 7,4 cilvēki uz km².
Valstī ir neliela trimdas latviešu kopiena, darbojas latviešu luterāņu draudze, kas ietilpst LELBA sastāvā.[4] Draudzes īpašumā Urlingamā, netālu no Buenosairesas, līdz 2017. gada decembrim notika kā dievkalpojumi, tā laicīgi sarīkojumi.[5] Latvieši Argentīnā labākas dzīves meklējumos sāka ierasties jau XX gadsimta sākumā, dibināja tur savas organizācijas. 1940. gadā latviešu skaits Argentīnā sasniedzis jau 500. Pēc Otrā pasaules kara uz dzīvi Argentīnā apmetās vēl vismaz 650 līdz 700 latviešu, kas dzimteni bija pametuši, bēgot no PSRS okupācijas varas.[6] Argentīnā tika izdots žurnāls "Latvija" (1937.-1961.), kas pēckara gados kļuva par Dienvidamerikas latviešu nozīmīgāko sabiedriski politisko periodisko izdevumu.[7]
Pazīstamākie argentīnieši ir rakstnieki Horhe Luiss Borhess un Hulio Kortasars, politiķi Eva Perona, Huans Perons, Ernesto Če Gevara, futbolisti Djego Maradona, Lionels Mesi, Alfredo Di Stéfano un Gabriels Batistuta, Formula 1 pilots Huans Manuels Fanhio, Romas pāvests Francisks.
Argentīna ir tango dzimtene.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
