ķīmisks savienojums From Wikipedia, the free encyclopedia
Ciānūdeņradis (HCN) tīrā veidā ir bezkrāsains, ļoti viegli gaistošs, toksisks šķidrums, kas labi šķīst ūdenī. Ciānūdeņradis raksturīgi smaržo pēc rūgtajām mandelēm. Tā ūdens šķīdumu sauc par ciānūdeņražskābi jeb zilskābi, kas ir vāja skābe (vājāka pat par ogļskābi), tāpēc tās sāļi (cianīdi) gaisā ir nestabili. HCN reaģē ar aldehīdiem un ketoniem, veidojot ciānhidrīnus (sk. acetonciānhidrīns). Tos lieto par aminoskābju un polimēru izejvielām. HCN reaģē ar alkēniem, veidojot nitrilus, ko lieto galvenokārt par monomēriem.
Ciānūdeņradis | |
---|---|
Ciānūdeņraža struktūrformula un molekulas modelis | |
Citi nosaukumi | ūdeņraža cianīds |
CAS numurs | 74-90-8 |
Ķīmiskā formula | HCN |
Molmasa | 27,03 g/mol |
Blīvums | 687 kg/m3 |
Kušanas temperatūra | 259,75 K (-13,4 °C) |
Viršanas temperatūra | 299,15 K (26 °C) |
Šķīdība ūdenī | jaucas jebkurās attiecībās |
No metāna un amonjaka gaisa skābekļa klātienē, ar Pt katalizatoru paaugstinātā temperatūrā:
Vēlāk tika atklāta efektīvāka metode, kur nav nepieciešams gaisa skābeklis:
Ciānūdeņradi var iegūt arī, sadalot cianīdus ar skābi. Dabā zilskābe ir sastopama ķiršu, plūmju un citu rožu dzimtas augļu kauliņos kā amigdalīna sadalīšanās produkts. Ciānūdeņradis veidojas, degot dažiem polimēriem (poliuretāniem).
Ciānūdeņradi galvenokārt lieto par ķīmisko izejvielu. Tā kā ciānūdeņradis ir visai toksisks, to dažreiz lieto ķīmiskajiem ieročiem. HCN lieto arī metalurģijā, tērauda virsmas piesātināšanai ar oglekli.
Ciānūdeņradis ir stipra inde - tas iedarbojas nāvējoši pat par 0,05 g mazākās devās![1] |
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.