Ķīmiskie ieroči

Ķīmiskie ieroči ir ieroči, kas izgatavoti, pielietojot ķīmijas tehnoloģiju, lai ierosinātu nāvi vai kaitējumu cilvēkiem. To sastāvā ir indīgas vielas. Tas ir masu iznīcināšanas ieroču paveids, kas atšķiras no kodolieročiem un bioloģiskajiem ieročiem. Ķīmisko ieroču ražošanu pasaulē ierobežo 1993. gada Ķīmisko ieroču konvencija.

Munīcija, kas satur iprītu

Ķīmiskie ieroči var būt gāzveida, šķidrā vai cietā formā, un tie viegli var savainot cilvēku, kas ar tiem saskaras. Izplatītākie ķīmiskie ieroči ir asaru gāze un piparu gāze. Neizplatīti, bet daudz bīstamāki ķīmiskie ieroči ir nervu gāzes: tabuns (GA), zarīns (GB), zomans (GC) un VX. Pirmajā pasaules karā daudz izmantoja iprītu un fosgēnu, kas radīja cilvēkiem plaušu apdegumus, aklumu, invaliditāti un nāvi.

Ārējās saites

• Organisation for the Prohibition of Chemical Weapons Home page
• Lecture by Santiago Oñate Laborde entitled The Chemical Weapons Convention: an Overview in the Lecture Series of the United Nations Audiovisual Library of International Law
• «The Government of Canada 'Challenge' for chemical substances that are a high priority for action». 2006. gada 28. novembris.
• «Chemical categories». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005. gada 8. novembris.