Aminoskābes

Aminoskābes ir aizvietotās karbonskābes, kuru ogļūdeņraža atlikumā viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar aminogrupu (-NH₂). Tā kā aminoskābes satur karboksilgrupu (kas ir skāba) un aminogrupu (kas ir bāziska), tās var reaģēt gan ar skābēm, gan ar bāzēm. Brīvā veidā, neitrālā vidē, aminoskābju karboksilgrupa ir izreaģējusi ar aminogrupu, veidojot iekšējo sāli (betaīnu). Tām organismā oksidējoties, rodas ūdens, oglekļa dioksīds un slāpekli saturoši savienojumi.

Aminoskābes var iedalīt:

• pēc aminogrupu skaita (aminoskābes, diaminoskābes, utt.), visizplatītākās ir parastās aminoskābes,
• pēc aminogrupas atrašanās vietas (1, 2, 3, ... (pirmais, otrais, trešais, ...) oglekļa atoms skaitot no karboksilgrupas, šos nosauc arī pēc grieķu alfabēta burtiem, attiecīgi alfa, bēta, gamma, ... aminoskābes). Dzīvo organismu olbaltumvielu sastāvā ir tikai alfa aminoskābes.

Dzīvo organismu aminoskābes

Aminoskābes ir olbaltumvielu galvenā sastāvdaļa. Dzīvo organismu olbaltumvielas sastāv no alfa aminoskābēm, tas ir, tām aminoskābēm karboksilgrupa un aminogrupa ir piesaistītas pie viena oglekļa atoma. Šādas vielas ir optiski aktīvas.

Alfa aminoskābes vispārīgā struktūra. Dažādām aminoskābēm atšķiras tikai aizvietotāja grupa R

Vienkāršākajai aminoskābei — glicīnam — R ir vienkārši ūdeņradis −H, un tāpēc tas nav optiski aktīvs. Aminoskābes normālos apstākļos parasti ir cietas vielas, jo tās var veidot daudz ūdeņraža saišu. Aminoskābēm parasti ir pārāk maza termiskā izturība, lai tās varētu uzkarsēt līdz viršanas temperatūrai (tās sadalās ātrāk).

Dzīvo organismu aminoskābes

Nosaukums	Saīsinājums	R	Molmasa (g/mol)	Kušanas temperatūra	Izoelektriskais punkts
Alanīns	Ala	−CH3	89,09	297 °C	6,11
Arginīns	Arg	−(CH2)3NH−C(NH)NH2	174,20	244 °C	10,76
Asparagīns	Asn	−CH2CONH2	132,12	235 °C	5,41
Asparagīnskābe	Asp	−CH2COOH	133,10	271 °C	2,85
Cisteīns	Cys	−CH2SH	121,16	240 °C	5,05
Fenilalanīns	Phe[lower-alpha 1]	−CH2C6H5	165,19	283 °C	5,49
Glicīns	Gly	−H	75,07	290 °C	6,06
Glutamīns	Gln	−CH2CH2CONH2	146,15	185 °C	5,65
Glutamīnskābe	Glu	−CH2CH2COOH	147,13	249 °C	3,15
Histidīns	His[lower-alpha 1]	−CH2-C3H3N2	155,16	287 °C	7,60
Izoleicīns	Ile[lower-alpha 1]	−CH(CH3)CH2CH3	131,17	284 °C	6,05
Leicīns	Leu[lower-alpha 1]	−CH2CH(CH3)2	131,17	293 °C	6,01
Lizīns	Lys[lower-alpha 1]	−(CH2)4NH2	146,19	224 °C	9,60
Metionīns	Met[lower-alpha 1]	−CH2CH2SCH3	149,21	281 °C	5,74
Prolīns	Pro	−CH2CH2CH2-[lower-alpha 2]	115,13	221 °C	6,30
Serīns	Ser	−CH2OH	105,09	228 °C	5,68
Tirozīns	Tyr	−CH2-C6H4OH	181,19	343 °C	5,64
Treonīns	Thr[lower-alpha 1]	−CH(OH)CH3	119,12	256 °C	5,60
Triptofāns	Trp[lower-alpha 1]	−CH2C8H6N	204,23	289 °C	5,89
Valīns	Val[lower-alpha 1]	−CH(CH3)2	117,15	315 °C	6,00

Piezīmes

1. Neaizvietojamā aminoskābe
2. Prolīna alfa aminogrupa ir daļa no heterocikla

Rūpnieciski aminoskābes galvenokārt iegūst no ģenētiski modificētām baktērijām.

Ārējās saites

• aminoskābes | Medicīnas termins (latviski)