Zaporižja
pilsēta Ukrainā From Wikipedia, the free encyclopedia
pilsēta Ukrainā From Wikipedia, the free encyclopedia
Zaporižja[2] (ukraiņu: Запоріжжя) ir pilsēta Ukrainas dienvidaustrumos, Zaporižjas apgabala un Zaporižjas rajona centrs. Izvietojusies apgabala ziemeļos Dņepras upes krastā 540 km no valsts galvaspilsētas Kijivas. Liels ekonomikas centrs. Lielākie rūpniecības uzņēmumi ir autobūves uzņēmums ZAZ, aviācijas dzinēju uzņēmums Motor Sich, Dņipro HES.
Zaporižja | |||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
pilsēta | |||||||||
Запоріжжя | |||||||||
| |||||||||
| |||||||||
Koordinātas: 47°50′16″N 35°8′18″E | |||||||||
Valsts | Ukraina | ||||||||
Apgabals | Zaporižjas apgabals | ||||||||
Rajons | Zaporižjas rajons | ||||||||
Dibināta | 1770. gadā | ||||||||
Pilsēta no | 1806. gada | ||||||||
Platība | |||||||||
• Kopējā | 240 km2 | ||||||||
Iedzīvotāji (2022)[1] | |||||||||
• kopā | 710 052 | ||||||||
• blīvums | 3 191,1/km² | ||||||||
Laika josla | EET (UTC+2) | ||||||||
• Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||||||||
Pasta indekss | 69000—69499 | ||||||||
Tālruņu kods | +380 61(2) | ||||||||
Mājaslapa |
www | ||||||||
Zaporižja Vikikrātuvē |
Tradicionāli tiek uzskatīts, ka 1550. gadā Aizkrāces kazaku atamans Dmitrijs Višņeveckis Dņepras Horticas salā nodibināja Zaporižjas Seču, kura kļuva par kazaku republikas ar tādu pašu nosaukumu galvaspilsētu. 1713. gadā, Lielā Ziemeļu kara laikā, Zaporižjas kazaku republika kļuva atkarīga no Osmaņu impērijas. 18. gadsimta beigās kazaku teritorija nokļuva Krievijas sastāvā. 1770. gadā šeit nodibināja Aleksandrovskas cietoksni, kurš 1806. gadā kļuva par Aleksandrovskas (Олександрівськ) pilsētu. 1921. gadā Aleksandrovsku pārdēvēja par Zaporižju. 1927. gadā, pamatojoties uz GOELRO plānu, Zaporižjā sāka PSRS pirmās lielās hidroelektrostacijas Dņeprogesa celtniecību. Šo celtniecību plaši izmantoja padomju saimniecības attīstības propagandai. Stacijas pirmā kārta tika atklāta 1932. gadā. Zaporižjā arī uzbūvēja vairākas lielas metalurģiskās un mašīnbūves rūpnīcas.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.