Mašīnbūve

Mašīnbūve ir vidējās un smagās rūpniecības nozaru komplekss, kas sevī ietver tautas saimniecības darba līdzekļu, patēriņa priekšmetu, kā arī apbruņojuma ražošanu.^[1] Mašīnbūve ir sarežģītākā rūpniecības nozare, kas sastāv no daudzām apakšnozarēm un ir saistīta ar ķīmisko un enerģētisko rūpniecību. Kā inženierzinātņu nozare mašīnbūve jeb mehāniskā inženierija apvieno inženierfizikas un matemātikas principus ar materiālzinātni, lai izstrādātu, analizētu, ražotu un uzturētu mehāniskās sistēmas. Tā ir viena no vecākajām un plašākajām inženierzinātņu nozarēm .

Mašīnbūves jomā ir nepieciešama izpratne par galvenajām jomām, tostarp mehāniku, dinamiku, termodinamiku, materiālzinātni, strukturālo analīzi un elektrību. Papildus šiem pamatprincipiem mašīnbūves inženieri izmanto tādus rīkus kā datorizētā projektēšana (CAD), datorizētā ražošana (CAM) un produkta dzīves cikla pārvaldība, lai projektētu un analizētu ražošanas iekārtas, rūpnieciskās iekārtas, apkures un dzesēšanas sistēmas, transporta sistēmas u.c. Tā ir inženierzinātņu nozare, kas ietver mašīnu projektēšanu, ražošanu un ekspluatāciju.

Mūsdienās mašīnbūve tā ir viena no svarīgākajām nozarēm, kurā ražo vairāk nekā trešdaļu no rūpniecības kopprodukcijas, un kurā ir nodarbināti apmēram 30% rūpniecībā strādājošo.

Mašīnbūve kā nozare parādījās rūpnieciskās revolūcijas laikā Eiropā 18. gadsimta otrajā pusē; tomēr tās attīstība pasaulē meklējama vairākus tūkstošus gadu senā pagātnē. 19. gadsimtā fizikas attīstība izraisīja mašīnbūves zinātnes attīstību. Joma ir nepārtraukti attīstījusies, iekļaujot tajā sasniegumus; mūsdienās mašīnbūves inženieri turpina attīstīties tādās jomās kā kompozītmateriāli, mehatronika un nanotehnoloģijas. Tā pārklājas arī ar kosmosa inženieriju, metalurģijas inženieriju, civilo inženieriju, elektrotehniku, ražošanas inženieriju, ķīmisko inženieriju, rūpniecisku inženieriju un citām inženierzinātņu disciplīnām dažādos apjomos. Mašīnbūves inženieri var strādāt arī biomedicīnas inženierijas jomā, īpaši ar biomehāniku, transporta fenomeniem, biomehatroniku, bionanotehnoloģiju un bioloģisko sistēmu modelēšanu.

Atsauces

1. «Mašīnbūve». tezaurs.lv. Skatīts: 2022. gada 17. decembrī.