Remove ads
Zaļā savvaļas vista jeb zaļā džungļu vista, arī Javas džungļu vista jeb zaļā Javas džungļu vista (Gallus varius) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais (Galliformes) putns, kas pieder vistu ģintij (Gallus).
| Zaļā savvaļas vista Gallus varius (Shaw, 1798) | |
|---|---|
 Zaļās savvaļas vistas gailis | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Vistveidīgie (Galliformes) |
| Dzimta | Fazānu dzimta (Phasianidae) |
| Ģints | Vistas (Gallus) |
| Suga | Zaļā savvaļas vista (Gallus varius) |
 Zaļā savvaļas vista Vikikrātuvē | |
Zaļās savvaļas vistas izplatības areāls aptver Javas, Bali, Lombokas, Komodo, Floresas un Palues salas, kā arī pārējās mazās Indonēzijas saliņas,[1] kas atrodas reģionā starp Javu un Floresu. Zaļā savvaļas vista ir tikusi introducēta arī Kokosu Salās, kurās šobrīd dzīvo neliela populācija.[2] Atšķirībā no citiem vistu ģints putniem tā spēj lidot garākas distances un var pārlidot no salas uz salu.[1] To visbiežāk var sastapt piekrastē, kur tas barojas purvainajās mangrovju audzēs.[1] Tās tuvākā radiniece ir Šrilankas savvaļas vista (Gallus lafayetii).
Remove ads
Zaļā savvaļas vista ir liels putns. Kā visiem fazānu dzimtas putniem tam piemīt dzimumu dimorfisms: ir ļoti viegli atšķirt tēviņu no mātītes. Gaiļi ir lieli, muskuļoti, to ķermeņa garums ir 65 - 75 cm, svars 600 - 1200 g.[3] To apspalvojums ir tumšs un pa gabalu izskatās gandrīz melns. Tomēr tā apspalvojums ir zaigojoši zaļi-zili-violets, un dažādās gaismās tas var izskatīties dažādi, tāpat kā briļļainais tītars (Meleagris ocellata) un zaļais pāvs (Pavo muticus). Katra spalvas pamatkrāsa ir koši zila ar zeltainu un zaļu metālisku spīdumu. Kakla spalvas ir tik spožas, ka atstaro gaismu un izskatās violetas ēnā, bet debeszilas gaismā. Pleci zaļajam savvaļas vistas gailim ir segti ar spalvām, kuras ir oranžsarkanas ar bronzīgi melniem centriem. Muguras spalvas ir gaišā smilšu krāsā. Tāpat kā sarkanajam savvaļas vistas gailim krūtis un vēders ir melns. Uz sejas gailim nav apspalvojuma un āda ir sarkana, asi kontrastējot ar tumšajām kakla spalvām. Tā sekste ir gaiši zila kā ledus, gar ārējo malu tā kļūst violeta vai sarkana. Bārda ir tādā pašā krāsā kā sejas āda, bārdas lapiņu maliņas ir zilas, bet tuvāk pie rīkles dzeltenas. Aste zaļajam savvaļas vistas gailim, salīdzinot ar pārējiem vistu ģints gaiļiem, nestāv tik augstu izcelta, tā ir zemāka, bet spalvas ir garas un plīvojošas.[4]
Mātītes jeb vistas ir brūnas, starp brūno apspalvojumu ir kāda reta zaļa spalva. Kopumā katra spalviņa ir gaišāk brūna ar tumšāk brūnu maliņu, krāsojumam piemīt izcils kamuflāžas efekts. Aste un spārni ir vienkrāsaini brūni. Vistām nav nedz sekstes, nedz bārdas.[4] Tās ir mazākas par gaiļiem, un to ķermeņa garums ir apmēram 42 - 46 cm, svars 600 - 1000 g.[3]
Remove ads
Zaļās savvaļas vistas veido nelielus ģimenes barus, kas sastāv no dominantā gaiļa, dominantās vistas un tekošā gada bērniem. Pārim ir ļoti ciešas attiecības, pamatā tās ir uz mūžu.[1] Zaļās savvaļas vistas ir ļoti sociāli putni. Tām ir labi attīstīta komunikācija. Riesta laikā dominantais gailis ir spiests cīnīties ar vientuļajiem gaiļiem un pierādīt savas tiesības uz savu vistu. Gaiļi sit spārnus, skaļi dzied un cīnās ar piešiem.
Gailis ir bara vadonis, tas izvēlas ceļu, ejot padzerties un baroties, un brīdi, kad bars dodas atpakaļ meža patvērumā. Nakts laikā bars salaižas 15 - 20 metru augstumā bambusa kokos, lai gulētu.
Remove ads
Bēguma laikā jūras krastā var novērot zaļo savvaļas vistu ģimenes vai reizēm lielus barus, kuros ir dažāda vecuma un dzimuma indivīdi. Šādā barā var būt vairāk kā 20 putnu. Tie barojas seklajā ūdenī, meklējot jūras pamestos vēžveidīgos un citus jūras iemītniekus. Tie galvenokārt barojas ar dažādiem airkājvēžiem (Copepoda), smilšu mušām, masziem krabjiem un jūras kukaiņiem. Ir novērots ka zaļās savvaļas vistas barojas arī ar medūzām, jūras zvaigznēm, dažādiem gliemjiem, termītiem, kukaiņu kāpuriem un kaktusu augļiem.[1]
Remove ads
Dējumā ir 5 - 10 olas.[4] Zaļās savvaļas vistas olas ir bāli dzelganas vai pelēkas. Inkubācijas periods ilgst 21 - 24 dienas. Cālēnus audzina abi vecāki. Cāļu diēta ir savādāka kā pieaugušiem putniem. Tiem augot ir nepieciešami dažādi īpaši minerāli un vitamīni.[1]
Tā kā zaļo savvaļas vistu populācija samazinās, tās tiek audzētas nebrīvē, lai nosargātu ģenētisko materiālu. Populācija dilst tādēļ, ka vietējie iedzīvotāji bieži savvaļas vistas krusto ar mājas vistām, iegūstot hibrīdu, kuru sauc par bekisāra vistu. Bekisāra vistas ir ļoti populāras Javā, un tās ir kļuvušas par javiešu talismaniem.[5]
Nebrīvē zaļajām savvaļas vistām ir nepieciešama saudzīga aprūpe, jo putni ir kautrīgi. Tos baro ar sēklām un graudiem, kā arī ar augļiem un kukaiņiem. Savvaļas vistas tiek turētas nebrīvē arī
sava dekoratīvā izskata un īpašā dziedāšanas ve dēļ.da.
Remove ads
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
Remove ads