Vilhelms Keitels

Vilhelms Bodevins Gustavs Keitels (vācu: Wilhelm Bodewin Gustav Keitel; dzimis 1882. gada 22. septembrī, miris 1946. gada 16. oktobrī) bija vācu ģenerālfeldmaršals Otrā pasaules kara laikā. Oberkommando der Wehrmacht (Bruņoto spēku Augstākās vadības) komandieris, faktiski kara ministrs.

Vilhelms Keitels Wilhelm Keitel Vilhelms Keitels 1942. gadā Personīgā informācija Dzimis 1882. gada 22. septembrī Bādgandersheima, Vācijas Impērija (tagad Lejassaksija,  Vācija) Miris 1946. gada 16. oktobrī (64 gadi) Nirnberga, ASV okupācijas zona Vācijā (tagad Bavārija,  Vācija) Tautība vācietis

Militārais dienests Dienesta pakāpe ģenerālfeldmaršals Dienesta laiks 1901–1945 Valsts Vācijas Impērija (līdz 1918), Veimāras Republika (līdz 1933), Trešais reihs Struktūra Vācijas bruņotie spēki Komandēja Bruņoto spēku Augstākā vadība (Oberkommando der Wehrmacht) Kaujas darbība Pirmais pasaules karš, Otrais pasaules karš Apbalvojumi Dzelzs krusta Bruņinieka krusts (Ritterkreuz des Eisernen Kreuzes)

Dzīvesgājums

Dzimis vidēji turīgā vācu zemnieka ģimenē. Pirmajā pasaules karā piedalījās kā virsnieks Rietumu frontē. Sākumā dienēja kājnieku daļās Flandrijā, kur tika smagi ievainots. Kopš 1915. gada bija štāba virsnieks dažādās divīzijās. Starpkaru periodā turpināja militāro dienestu. Pēc Vernera fon Blomberga demisijas kļuva Oberkommando der Wehrmacht komandieri.

Otrā pasaules kara laikā vadīja Vācijas armijas militārās operācijas. Iesākumā iebilda Hitleram pret iebrukumu Francijā un PSRS, vēlākajā kara gaitā bija viena no Hitleram lojālākajām augstākajām militārpersonām. Kara gaitā parakstīja vairākas pavēles, kuras var klasificēt kā kara noziegumus, piemēram 1941. gada "Nakts un Miglas" direktīva (Nacht und Nebel), kura akceptēja politisko pretinieku nolaupīšanu ("pazušanu") Vācijas okupētajās teritorijās. Pēc Hitlera pašnāvības 1945. gada 30. aprīlī Keitels iekļāvās t.s. Flensburgas valdības sastāvā. 1945. gada 8./9. maijā PSRS pārstāvju klātbūtnē parakstīja Vācijas bezierunu kapitulāciju.

Tiesāts par kara noziegumiem Nirnbergas procesā un sodīts ar nāvi 1946. gada 16. oktobrī.^[1] Tiesas procesa laikā pilnībā atzinis savu vainu šausmīgajā karā un nožēlojis savu nespēju to apturēt. Lai pasvītrotu viņa apsūdzību kriminālo raksturu, rietumu sabiedrotie nepiekrita Keitela lūgumam nāvessodu izpildīt ar militārpersonām paredzēto nošaušanu, bet gan saglabāt sākotnēji piespriesto pakāršanu. Viņa pēdējie vārdi pirms nāvessoda izpildes bija: Es lūdzu visvarenajam Dievam apžēloties pār vācu tautu. Vairāk kā divi miljoni vācu karavīru ir devušies nāvē par dzimteni pirms manis. Es tagad jums sekoju, mani dēli. Visu par Vāciju.

Atsauces

1. «Judgement : Keitel». The Avalon Project: Documents in Law, History, and Diplomacy. Yale Law School Lillian Goldman Law Library.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vilhelms Keitels.
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• "Statement of Nuremberg defendant Wilhelm Keitel."