Vientuļniekvēži jeb eremītkrabji (Paguroidea) ir viena no anomuru infrakārtas (Anomura) virsdzimtām, kas apvieno apmēram 1100 sugas.[1] Lielākā daļa no tām mājo jūrā, bet vairākas tropos dzīvojošas sugas arī uz sauszemes. Tomēr arī šo sugu kāpuri ir ūdenī dzīvojoši, līdz ar to sauszemes vientuļniekvēži uzturas jūras piekrastē. Vientuļniekvēži kopumā mājo mērenās un tropu joslas jūrās un okeānos. Lai arī šie desmitkājvēži sastopami arī dziļos ūdeņos, tomēr tie pamatā sastopami seklajās piekrastēs, kurās ir daudz paslēpšanās iespēju.[2]
| Vientuļniekvēži Paguroidea (Latreille, 1802) | |
|---|---|
 Vientuļniekvēzis (Dardanus calidus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Apakštips | Vēžveidīgie (Crustacea) |
| Klase | Augstākie vēži (Malacostraca) |
| Kārta | Desmitkājvēži (Decapoda) |
| Apakškārta | Pleocimāti (Pleocyemata) |
| Infrakārta | Anomuras (Anomura) |
| Virsdzimta | Vientuļniekvēži (Paguroidea) |
 Vientuļniekvēži Vikikrātuvē | |
Vientuļniekvēži jeb eremītkrabji savu nosaukumu ieguvuši, pateicoties līdzībai ar mūkiem vientuļniekiem, kas dzīvo alās un kurus sauc par eremītiem, jo arī vientuļniekvēži ir vienpatņi un katrs atsevišķi mājo gliemežvākā kā alā.
Morfoloģija
.jpg)
Vientuļniekvēži kopumā ir neliela auguma vēžveidīgie dzīvnieki, no kuriem lielākajai daļai ir asimetriski veidots, mīksts vēders, kuru neaizsargā eksoskelets. Aizsargājoša čaula tam ir tikai ķermeņa priekšdaļai. Tādēļ vēders tiek paslēpts tukšā gliemežu čaulā, kura tiek visur nēsāta līdzi. Spirālveida gliemežvākos arī vientuļniekvēža vēders cieši ievijas spirālē. Čaula ir tik liela, lai vientuļniekvēzis tajā varētu paslēpties pilnibā, ar spēlēm nosedzot ieeju. Augot dzīvniekam lielākam, tiek nomainīta atbilstoši lielāka čaula.[2] VIsbiežāk tiek izmantotas jūras gliemežu čaulas, bet tiek izmantotas arī gliemeņu un lāpstkāju čaulas.[3]
Lielākais šajā grupā ir palmu krabis (Birgus latro), kurš var sasniegt 30 cm.[4] Vienlaicīgi tas ir lielākais bezmugurkaulnieks pasaulē.[5] Toties mazākie vientuļniekvēži ir tikai dažus milimerus lieli. Dažas sugas nelieto pārvietojamās čaulu mājas, bet mājo nekustīgās, aizsargājošās struktūrās (koraļļos, sūkļos)[1][3] bet dažas sugas pieaugot izaudzē spēcīgas brunas un pārtrauc nēsāt aizsargājošo gliemežu māju, piemēram, palmu krabis.[4]
Bioloģija
Tā kā augot, vientuļniekvēžiem jāpiemeklē arvien jaunas, noderīgas čaulas, kuras reizēm ir ierobežotā daudzumā, starp īpatņiem valda konkurence. Ikvienā vientuļniekvēžu izplatības reģionā šī čaulu pieejamība ir cieši saistīta ar abu populāciju savstarpējo relatīvo lielumu (vientuļniekvēžu un jūras gliemežu). Vēl viens svarīgs faktors čaulu pieejamībai ir dzīvnieku daudzums, kas medī un barojas ar gliemežiem, vienlaicīgi atstājot to vākus neskartus.[6] Tādēļ atsevišķās populācijas starp vientuļniekvēžiem veidojas sīva konkurence un savstarpējās cīņas par labāko mājokli. Cīņas var būt ļoti nežēlīgas, reizēm uz dzību un nāvi, lai tikai iegūtu iekāroto čaulu. Tomēr populācijās, kurās vientuļniekvēžu lielums ir ļoti dažāds vai ir pietiekami daudz tukšu gliemežvāku, šādas cīņas var novērot ļoti reti vai to nav vispār.[7]
Ja vientuļniekvēzim mājiņa ir par mazu, tas aug lēnāk, kā arī tas nevar pilnībā noslēpties, līdz ar to, visticamākais, tas tiek nomedīts un apēsts.[8] Ar vientuļniekvēžiem barojas haizivis, lielās zivis, astoņkāji un kalmāri.[2]
Starp vientuļniekvēžiem var novērot arī nosacīti savstarpējo mājiņu apmaiņu. Ja dzīvnieka vecā čaula tam kļuvusi par šauru, tas sāk meklēt sev jaunu mājiņu. Atradis jaunu lielāku gliemežvāku, vientuļniekvēzis pamet veco namiņu un ielien jaunajā. Ja tas tam ir par lielu, krabis lien atpakaļ vecajā namiņā un blakus atrastajam gliemežvākam gaida līdz pat 8 stundām, līdz parādīsies cits vientuļniekvēzis, kurš meklē jaunu mājiņu. Ja jaunpienācējam lielākais gliemežvāks ir tieši laikā, tā mājiņa atbrīvojas un pirmais vientuļniekvēzis ielien pamestajā namiņā, turklāt viņa čaulā var ievākties cits vēl mazāks īpatnis. Reizēm izveidojas vesela rinda (līdz pat 20 īpatņiem) ar vientuļniekvēžiem, kas pāriet viens otra namiņā.[9][10] Dažas sugas, lai aizsargātu savu čaulu, nēsā sev līdzi aktīnijas, kuras atbaida iespējamos plēsējus un mājiņu zagļus.[11]
Ekoloģija
Lielākā daļa vientuļniekvēžu ir aktīvi nakts laikā. Tie ir visēdāji un barojas gandrīz ar jebko, ko var atrast. Tās ir nelielas zivis, dažādi bezmugurkaulnieki (kukaiņi, tārpi), planktons un citas iespējamās barības vielas, kas peld ūdenī.[2]
Sistemātika
- Vientuļniekvēžu virsdzimta (Paguroidea)[12]
- Aktīniju vientuļniekvēžu dzimta (Parapaguridae)
- Kreiļu vientuļniekvēžu dzimta (Diogenidae)
- Melanēzijasu vientuļniekvēži dzimta (Pylojacquesidae)
- Sauszemes vientuļniekvēžu dzimta (Coenobitidae)
- Simetrisko vientuļniekvēžu dzimta (Pylochelidae)
- Vientuļniekvēžu dzimta (Paguridae)
Atsauces
Ārējās saites
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
