Astoņkāji

Astoņkāji (Octopoda) ir galvkāju klases (Cephalopoda) kārta. Kārta iedalās divās apakškārtās: spurotajos astoņkājos (Cirrina) un bezspuru astoņkājos (Incirrina). Galvenā atšķirība starp abām apakškārtām ir tā, ka spurotajiem astoņkājiem ir neliels, iekšējs apvalks un uz galvas divi papildus izaugumi jeb spuras, kuru savukārt nav bezspuru astoņkāju apakškārtas sugām. Spurotie astoņkāji galvenokārt mīt okeāna dzelmē, un tie ir retāk sastopami. Astoņkāju kārtā ir apmēram 300 sugas, kas iedalītas 12 dzimtās.

Astoņkāji Octopoda (Leach, 1818)
Astoņkājis (Octopus vulgaris)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Gliemji (Mollusca)
Klase	Galvkāji (Cephalopoda)
Apakšklase	Divžauņi (Coleoidea)
Virskārta	Astoņkājveidīgie (Octopodiformes)
Kārta	Astoņkāji (Octopoda)
Iedalījums
2 apakškārtas: Bezspuru astoņkāji (Incirrina) Spurotie astoņkāji (Cirrina)
Astoņkāji Vikikrātuvē

Astoņkāji mīt dažādos okeānu reģionos, koraļļu rifus ieskaitot, kā arī tie var būt gan pelaģiskie, gan bentiskie organismi. Visi astoņkāji ir indīgi, bet tikai viena suga — zilo gredzenu astoņkājis (Hapalochlaena lunulata) — ir bīstama cilvēka dzīvībai.^[1]

Anatomija

Astoņkājiem piemīt bilaterālā simetrija — galva, 2 acis un 8 taustekļi

Spurotajiem astoņkājiem atšķirībā no bezspuru astoņkājiem ir 2 spuras un iekšējais skelets jeb apvalks, attēlā lietussargastoņkājis Grimpoteuthis discoveryi

Astoņkājiem piemīt bilaterālā simetrija. Tiem ir galva, 4 pāri taustekļu ar piesūcekņiem un 2 acis. Astoņkāju ķermeņi ir mīksti. Bezspuru astoņkājiem nav nedz iekšējā, nedz ārējā skeleta. Mutei ir knābja forma, līdzīga papagaiļa knābim. Tā ir vienīgā cietā astoņkāja ķermeņa daļa. Pateicoties mīkstajam ķermenim, astoņkājis var saspiesties un iespraukties ļoti šaurās spraugās starp akmeņiem un klintīm. Toties spurotajiem astoņkājiem pie galvas ir 2 spuras un iekšējais skelets. Tādējādi šīs apakškārtas sugas nespēj saspiesties tik lielā mērā kā bezspuru astoņkāji.

Astoņkāju izmēri

Viens no lielākajiem astoņkājiem ir Dofleina milzu astoņkājis (Enteroctopus dofleini). Pieaudzis indivīds sver apmēram 15 kg, un tā taustekļu izplētums ir 4,3 metri.^[2] Lielākais zināmais Dofleina milzu astoņkājis dzīvs ir svēris 71 kg.^[3] Otra liela auguma astoņkāju suga ir septiņroku astoņkājis (Haliphron atlanticus), kura lielākais datētais indivīds mirušā veidā ir svēris 61 kg un kura dzīvmasa varētu būt bijusi 75 kg.^[4] Tomēr pastāv nepierādītas leģendas, ka ir bijis Dofleina milzu astoņkājis, kas svēris 272 kg un kura taustekļu izplētums ir bijis 9 m.^[5]

Mazākais kārtas astoņkājis ir pundurastoņkājis (Octopus wolfi), kas sver mazāk nekā 1 gramu un kura garums ir 1,5 cm.^[6]

Asinsrite

Astoņkājiem ir 3 sirdis — divas vienkāršas žaunu sirdis, kas pumpē asinis cauri žaunām, un lielāka asinsrites sirds, kas uztur asinsriti ķermenī. Šai sirdij ir 3 kambari: 2 priekškambari un 1 kambaris. Astoņkājiem kā visiem galvkājiem skābekli pārnēsā ar varu bagātināta olbaltumviela — hemocianīns, nevis hemoglobīns. Tādēļ asinis ir bezkrāsainas, bet, saskaroties ar gaisu, kļūst zilas.^[7]

Uzvedība

Lai tiktu pie burkas satura, astoņkājis noskrūvē vāku

Dzīslainais astoņkājis (Amphioctopus marginatus) sameklē, uzlasa un iekārto sev kokosrieksta mājiņu

Astoņkājis, pieņemot apkārtējās vides krāsu un faktūru, ir gandrīz nesaskatāms

Astoņkājis atdarinātājs (Thaumoctopus mimicus) uz smilšaina jūras dibena

Peldot astoņkāja galva atrodas priekšā, bet taustekļi aizmugurē

Astoņkājiem ir relatīvi īss mūžs. Dažas sugas nedzīvo ilgāk par 6 mēnešiem. Lielākās sugas, piemēram, Dofleina milzu astoņkājis (Enteroctopus dofleini) var sasniegt 5 gadu vecumu. Astoņkāji mirst drīz pēc tam, kad sasniedz dzimumbriedumu un sapārojas. Tēviņi mirst dažus mēnešus pēc pārošanās, bet mātītes drīz pēc tam, kad no olām izšķīlušies mazie astoņkāji. Laikā, kamēr mātītes apsargā savas olas, tās pārtrauc baroties. Tās burtiski nomirst no bada.^[8] Mātīte par olām rūpējas ļoti uzmanīgi, ne tikai dienu un nakti aizsargājot no ienaidniekiem, bet arī maigi dzenot olu virzienā ar skābekli bagātinātu ūdeni.

Inteliģence

Astoņkāji ir visinteliģentākie bezmugurkaulnieki pasaulē. To spēja mācīties ir daudz apspriesta un pētīta. Pētījumos ir pierādījies, ka astoņkājiem piemīt gan īslaicīgā, gan ilglaicīgā atmiņa. Joprojām nav skaidrs, kā astoņkāji mācās. Piemēram, jaunie astoņkāji nemācās no saviem vecākiem, jo kontakts ar māti tiem ir ļoti īsu brīdi.

Astoņkājiem ir sarežģīti veidota nervu sistēma. Turklāt tikai neliela daļa neironu atrodas to smadzenēs. Divas trešdaļas neironu atrodas nervu šķiedrās taustekļos. Taustekļiem ir labi attīstītas refleksās darbības pat, ja impulss nenāk no galvas.^[9] Turklāt astoņkāju motoriskās kustības netiek regulētas smadzenēs. Daži astoņkāji, piemēram, astoņkājis atdarinātājs (Thaumoctopus mimicus) spēj, kustinot taustekļus, izveidot dažādas formas, kas atgādina citus jūras dzīvniekus, vai arī tas vienkārši atdarina to kustības. Laboratorijās ir noskaidrots, ka astoņkājis spēj atšķirt dažādu priekšmetu formas un krāsu. Tie spēj viens no otra mācīties, vienam otru vērojot.^[10] Astoņkāji rotaļājas ar dažādiem priekšmetiem, metot priekšmetus akvārija ūdens straumēs un tad tos atkal noķerot.^[11] Astoņkāji spēj izlauzties no sava akvārija un ielīst citā, meklējot barību. Ir novērots, ka tie ielien noenkurotās zvejnieku laivās, atver loma novietnes, lai mielotos, piemēram, ar krabjiem.

Astoņkāji ir vienīgie bezmugurkaulnieki, kas izmanto rīkus. Piemēram, dzīslainais astoņkājis (Amphioctopus marginatus) uzlasa kokosrieksta čaulu pusītes, lai uzbūvētu sev slēpni-mitekli.^[12]

Aizsardzība

Galvenais veids, kā astoņkājis izvairās no ienaidniekiem, ir noslēpšanās. Tas vai nu nav redzams vispār, jo ielīdis spraugās starp akmeņiem un klintīm, vai tas ieņem tādu veidolu, lai to nevarētu atpazīt kā astoņkāji.^[13]

Tiem ir vairākas papildus aizsardzības stratēģijas: biezas un melnas tintes mākoņa izšļākšana aiz sevis, ādas krāsas pielāgošana apkārtējai videi, spēja attīstīt pēkšņas, ļoti ātras kustības uz priekšu. Turklāt visi astoņkāji ir indīgi. Pastāv viedoklis, ka astoņkāju tinte samazina plēsēja spēju uz īsu brīdi saost medījumu, piemēram, haizivīm.

Astoņkāji maina ādas krāsu ne tikai, lai noslēptos un piemērotos videi, bet arī, lai komunicētu viens ar otru. Piemēram, ļoti indīgais zilo gredzenu astoņkājis, ja tiek uzbudināts, kļūst koši dzeltens ar ziliem gredzeniem, brīdinot par iespēju uzbrukt traucētājam. Astoņkāji izmanto arī zemādas muskuļus, lai izmainītu ķermeņa virsmas faktūru. Daži spēj ar ādas izciļņiem atdarināt asus ūdens augus, grubuļainus akmeņus un citas formas. Salīdzinoši dienā aktīvie astoņkājiem krāsu un ādas izmaiņām ir daudz lielākas iespējas nekā nakts aktīvajiem vai smiltīs dzīvojošajiem astoņkājiem.^[13] Toties astoņkājis atdarinātājs ar savu ķermeni un ādas krāsu spēj atdarināt citu jūras dzīvnieku izskatu vai kustības. Tas parasti atdarina plēsīgus un bīstamus jūras dzīvniekus, piemēram, lauvzivis, jūras čūskas un zušus.^[14]

Uzbrukuma gadījumā astoņkājis līdzīgi kā ķirzaka asti spēj nomest taustekli, lai atbrīvotos no ienaidnieka.

Pārvietošanās

Astoņkājis vai nu peld vai rāpo pa jūras pamatni. Rāpojot astoņkājis pārvietojas lēnām. Tas atbalstās vienlaicīgi uz vairākiem taustekļiem. Ir sugas, kas spēj iet, izmantojot tikai 2 taustekļus, ar pārējiem atdarinot augu krūmu.^[15] Dažas sugas uz īsu brīdi spēj izrāpot laukā no ūdens. Šī spēja tiek izmantota, gan lai medītu, gan lai paglābtos no ienaidnieka.^[16] Lai peldētu, tas izmanto mantijas pulsācijas kustību, spējot attīstīt ievērojamu ātrumu. Peldot astoņkājim galva atrodas priekšā, bet visi astoņi taustekļi atrodas aizmugurē.

Barība

Bentiskie astoņkāji galvenokārt barojas ar krabjiem, daudzsartārpiem un moluskiem. Atklāto ūdeņu astoņkāji galvenokārt barojas ar garnelēm, zivīm un citiem galvkājiem. Upuri tie vispirms paralizē ar savām siekalām, pēc tam saplosa nelielos gabaliņos ar aso knābi un apēd.^[17] Lieli astoņkāji pat medī dažas haizivju sugas.^[18]

Astoņkāji un cilvēki

Daudzas tautas astoņkājus izmanto pārtikā. Pamatā ēd taustekļus, bet reizēm arī citas ķermeņa daļas, kas tiek sagatavotas visdažādākajos veidos. Dažas maza izmēra astoņkāju sugas tiek ēstas dzīvas. Astoņkājis ir ļoti populārs Āzijā, īpaši Japānā un Korejā. To plaši izmanto Havaju salās, Vidusjūras reģionā un Portugālē.

Astoņkāji ir bagātīgs fosfora, kālija, selēna, vitamīna B12 un vitamīna B3 avots.^[19]

Sistemātika

• Astoņkāju kārta (Octopoda)
  • apakškārta: Bezspuru astoņkāji (Incirrina)
    • dzimta: Astoņkāji (Octopodidae)
    • dzimta: Idioktopotīdi (Idioctopodidae)
    • dzimta: Stikla astoņkāji (Vitreledonellidae)
    • dzimta: Teleskopastoņkāji (Amphitretidae)
    • dzimta: Želejveida astoņkāji (Bolitaenidae)
    • virsdzimta: Argonautveidīgie astoņkāji (Argonautoida)
      • dzimta: Apaļie pelaģiskie astoņkāji (Ocythoidae)
      • dzimta: Argonautastoņkāji (Argonautidae)
      • dzimta: Plakanie pelaģiskie astoņkāji (Tremoctopodidae)
      • dzimta: Septiņroku astoņkāji (Alloposidae)
  • apakškārta: Spuru astoņkāji (Cirrina)
    • dzimta: Dziļūdens spuru astoņkāji (Stauroteuthidae)
    • dzimta: Lietussargastoņkāji (Opisthoteuthidae)
    • dzimta: Spuru astoņkāji (Cirroteuthidae)

Pie šīs kārtas pieder vēl trīs izmirušas astoņkāju ģintis, kuru piederība konkrētai dzimtai pagaidām nav noskaidrota, Tas ir:

• ģints: †Pohlsepia
• ģints: †Proteroctopus
• ģints: †Palaeoctopus

Atsauces

1. Tentacles of venom: new study reveals all octopuses are venomous, University of Melbourne, Media Release, Wednesday 15 April 2009
2. «Giant Pacific Octopus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 23. februārī. Skatīts: 2014. gada 4. februārī.
3. Cosgrove, J.A. 1987. Aspects of the Natural History of Octopus dofleini, the Giant Pacific Octopus. M.Sc. Thesis. Department of Biology, University of Victoria (Canada), 101 pp.
4. O'Shea, S. 2004. The giant octopus Haliphron atlanticus (Mollusca : Octopoda) in New Zealand waters. New Zealand Journal of Zoology 31(1): 7–13.
5. High, W.L. (1976). "The giant Pacific octopus". U.S. National Marine Fisheries Service, Marine Fisheries Review 38 (9): 17–22.
6. Species: Octopus Wolfi, The World's Smallest Octopus
7. The pre-history of hemocyanin. The discovery of copper in the blood of molluscs^{[novecojusi saite]}
8. Hormonal Inhibition of Feeding and Death in Octopus: Control by Optic Gland Secretion
9. Yoram Yekutieli, Roni Sagiv-Zohar1, Ranit Aharonov, Yaakov Enge, Binyamin Hochner and Tamar Flash (2005). Dynamic Model of the Octopus Arm. I. Biomechanics of the Octopus Reaching Movement J. Neurophysiology. 94:1443-1458. PMID 15829594
10. Octopus twists for shrimps
11. «What behavior can we expect of octopuses?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 21. aprīlī.
12. Octopus snatches coconut and runs
13. Hanlon, R.T. & J.B. Messenger 1996. Cephalopod Behaviour. Cambridge University Press, Cambridge.
14. «Dynamic mimicry in an Indo-Malayan octopus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. februārī. Skatīts: 2012. gada 21. aprīlī. Arhivēts 2012. gada 10. februārī, Wayback Machine vietnē.
15. Locomotion by Abdopus aculeatus (Cephalopoda: Octopodidae): walking the line between primary and secondary defenses
16. Land-Walking Octopus Explained
17. Octopus feeding and predation
18. «Octopus Eats Shark». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 7. februārī. Skatīts: 2012. gada 21. aprīlī.
19. «Calories in Octopus & Squid». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 5. aprīlī. Skatīts: 2012. gada 21. aprīlī.

Ārējās saites

• Astoņkājis
• The Cephalopod Page Arhivēts 2021. gada 22. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
• The Octopus News Magazine Online
• Cephalopoda Arhivēts 2020. gada 17. maijā, Wayback Machine vietnē.
• Camouflage in action
• Video showing an Octopus escaping through a 1-inch (25 mm) hole
• Video of walking octopuses
• Why Cephalopods Change Color Arhivēts 2022. gada 7. oktobrī, Wayback Machine vietnē.