From Wikipedia, the free encyclopedia
Maratons vīriešiem bija viena no vieglatlētikas disciplīnām, kas bija iekļautas 1896. gada vasaras olimpisko spēļu programmā. Šī bija vienīgā šosejas skriešanas disciplīna vieglatlētikā.
Maratons vīriešiem Olimpiskajās spēlēs | ||||||||||
Spiridons Luiss ieskrien Panatinaiko stadionā. | ||||||||||
Norises vieta | Maratona – Atēnas, Panatinaiko stadions | |||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Norises laiks | 10. aprīlis | |||||||||
Dalībnieki | 17 no 5 valstīm | |||||||||
Medaļu ieguvēji | ||||||||||
| ||||||||||
1900 Parīze» |
Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs | ||
---|---|---|
Sportisti | ||
Skrejceļa disciplīnas | ||
100 metri | Vīrieši | |
400 metri | Vīrieši | |
800 metri | Vīrieši | |
1500 metri | Vīrieši | |
110 metru barjerskrējiens | Vīrieši | |
Šosejas disciplīnas | ||
Maratons | Vīrieši | |
Laukuma disciplīnas | ||
Augstlēkšana | Vīrieši | |
Tāllēkšana | Vīrieši | |
Trīssoļlēkšana | Vīrieši | |
Kārtslēkšana | Vīrieši | |
Diska mešana | Vīrieši | |
Lodes grūšana | Vīrieši |
Maratona sacensības notika 10. aprīlī. To starta vieta bija Maratonas pilsēta, bet finiša līnija Panatinaiko stadions, Atēnās. Maratona distances garums bija apmēram 40 kilometri (25 jūdzes).[1] Sacensībās startēja 17 sportisti no 5 valstīm.[2]
Par pirmo olimpisko čempionu maratona distancē kļuva Grieķijas sportists Spiridons Luiss. Grieķijas kroņprincis Konstantīns, priecādamies par maratona uzvarētāja grieķa Spiridona Luisa panākumiem, kopā ar viņu noskrēja pēdējos metrus līdz finišam. Arī sudraba medaļu izcīnīja Grieķijas sportists Harilajs Vasilaks, bet bronzas medaļu izcīnīja Ungārijas sportists Ģula Kellners.[3] No 15 sportistiem, kas startēja šajā distancē, finišēja tikai 9 sportisti.
Šīs medaļas piešķīra Starptautiskā Olimpiskā komiteja ar atpakaļejošu datumu. Spēļu laikā uzvarētājiem tika pasniegtas sudraba un bronzas medaļas.
Par olimpisko rekordu maratona distancē kļuva Grieķijas sportista Spiridona Luisa rezultāts. Viņš maratonu veica 2 stundās 58 minūtēs un 50 sekundēs.
Esošie rekordi līdz 1896. gada vasaras olimpiskajām spēlēm | ||||
---|---|---|---|---|
Rekords | Laiks | Sportists | Uzstādīšanas vieta | Uzstādīšanas datums |
Pasaules rekords | Nav zināms | |||
Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1896. gada vasaras olimpiskajām spēlēm | ||||
Rekords | Laiks | Sportists | Uzstādīšanas vieta | Uzstādīšanas datums |
Olimpiskais rekords | 2:58:50 | Spiridons Luiss (Grieķija) | Atēnas, Grieķija | 1896. gada 10. aprīlis |
10. aprīlis (Piektdiena) |
---|
Medaļu izcīņa |
Zelts | Sudrabs | Bronza |
Spiridons Luiss Grieķija |
Harilajs Vasilaks Grieķija |
Ģula Kellners Ungārija |
OR | Olimpiskais rekords |
Vieta | Sportists | Valsts | Laiks | Piezīmes |
---|---|---|---|---|
Spiridons Luiss | Grieķija | 2:58:50 | OR | |
Harilajs Vasilaks | Grieķija | 3:06:03 | ||
Ģula Kellners | Ungārija | 3:06:35 | ||
4 | Joannis Vrets | Grieķija | Nav zināms | |
5 | Elefterijs Papasimeons | Grieķija | Nav zināms | |
6 | Dimitrijs Delijannis | Grieķija | Nav zināms | |
7 | Evangels Gerakeris | Grieķija | Nav zināms | |
8 | Stamatijs Masuris | Grieķija | Nav zināms | |
– | Edvīns Fleks | Austrālija | Nefinišēja (37 km) | |
– | Albēns Lermuzū | Francija | Nefinišēja (32 km) | |
– | Joannis Lavrentis | Grieķija | Nefinišēja (24 km) | |
– | Georgijs Grigoriu | Grieķija | Nefinišēja (24 km) | |
– | Artūrs Bleiks | ASV | Nefinišēja (23 km) | |
– | Iliass Kafecis | Grieķija | Nefinišēja (9 km) | |
– | Sokratis Lagudakis | Grieķija | Nefinišēja (? km) | |
– | Dimitrijs Hristopuls | Grieķija | Nefinišēja (? km) | |
– | Spiridons Beloks | Grieķija | 3:06:30 | Diskvalificēts |
Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.