Panatinaiko stadions

Panatinaiko stadions (grieķu: Παναθηναϊκό Στάδιο) arī Kallimarmaro (grieķu: Καλλιμάρμαρο) ir daudzfunkcionāls stadions Grieķijas galvaspilsētā Atēnās. Viens no galvenajiem Atēnu vēsturiskajiem apskates objektiem,^[2] tas ir vienīgais stadions pasaulē, kas pilnībā būvēts no marmora.^[3]

Panatinaiko stadions
Kallimarmaro
Panatinaiko stadions 2004. gada olimpisko spēļu laikā
Panatinaiko stadions Rādīt kartē "Atēnas" Panatinaiko stadions Rādīt kartē "Grieķija"
Pilns nosaukums	Panatinaiko stadions
Atrašanās vieta	Pangrati, Atēnas, Grieķija
Koordinātas	37°58′06″N 23°44′28″E
Celtniecības sākums	ap 566.g. p.m.ē.; ap 330.g. p.m.ē. (celts no marmora)
Renovēts	1869; 1895—1896; 2000—2004
Īpašnieks	Grieķijas Olimpiskā komiteja
Arhitekts	Anastasijs Metakss (1896. gada renovācija)
Ietilpība	144 p.m.ē.: 50 000; 1896: 80 000; Pašlaik: 45 000[1]
Lielākā apmeklētība	80 000 (AEK Athens pret Prāgas "Slavia", 1968)
Stadiona izmantošana
Zapa olimpiskās spēles 1896. gada vasaras olimpiskās spēles 1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles 2004. gada vasaras olimpiskās spēles 2011. gada speciālas vasaras olimpiskās spēles

Stadions tika uzcelts uz vienkārša hipodroma laukuma, ko veica Atēnu valstsvīrs Likurgs (Lycurgus) 330. gadā pirms mūsu ēras, galvenokārt Panatenaiku spēļu vajadzībām. 144. gadā pirms mūsu ēras stadions tika pārbūvēts marmorā un tā ietilpība tolaik bija 50 000 sēdvietu. Pēc kristietības popularizēšanās 4. gadsimtā stadions tika pamests. 1869. gadā notika vērienīgs stadiona atjaunošanas process un no 1870. līdz 18745. gadam tajās notika Zapa olimpiskās spēles. Pēc 1896. gada atjaunošanas tajās tika rīkotas pirmo mūsdienu olimpisko spēļu atklāšanas un noslēgumu ceremonijas, kā arī bija 4 no 9 sporta veidu norises vietas. 20. gadsimtā tas tika izmantots dažādiem mērķiem, un 2004. gada Atēņu olimpisko spēļu laikā to atkal izmantoja kā sporta veidu norises vietu. Stadions ir ikgadējā Atēnu klasiskā maratona finiša vieta.^[3] Tā ir arī pēdējā norises vieta Grieķijā, no kurienes olimpiskā lāpa tālāk tiek nodota attiecīgo olimpisko spēļu rīkotājvalstij.^[4]

Atrašanās vieta

Skats uz stadionu

Stadions ir uzcelts vietā, kur sākotnēji bija dabiska grava starp diviem Agra un Ardeta pakalniem, uz dienvidiem no Ilisas upes.^[5] Tagad stadions atrodas Atēnu centrālajā rajonā Pangrati, uz austrumiem no Nacioālā dārza un Zapiona izstāžu zāles un uz rietumiem no Pangrati dzīvojamā rajona starp diviem, ar priežu klātiem, Ardeta un Agra kalniem. Līdz 1950. gadiem Ilisas upe (tagad pārklāta ar Vasilija Konstantinu aleju un plūst zem tās) atradās stadiona ieejas priekšā.

Vēsture

Sākotnēji kopš 6. gadsimtā pirms mūsu ēras stadiona vietā bija hipodroma laukums. Tajā notika Panatinaikas spēles, reliģiski un sporta (vieglatlētikas) svētki, kurus ik pēc 4 gadiem svinēja par godu dievietei Atēnai. Sākotnēji stadionā nebija oficiālu sēdvietu un skatītāji sēdēja uz dabiskajām nogāzēm gravas pusē.^[3]

Likurga stadions

4. gadsimtā pirms mūsu ēras Atēnu valstsvīrs Likurgs (Lycurgus) uzcēla 850 pēdas (260 m) garu Porosas kaļķakmens stadionu.^[6] Ap laukumu bija izvietoti akmens solu līmeņi. Laukums bija 669 pēdas (204 m) garš un 110 pēdas (34 m) plats.^[3] Desmit oratoru dzīves laikā Pseido-Plūtarhs rakstīja, ka laukuma īpašnieks uz kura tika uzcelts stadions bija Deins, Likurgs viņu pārliecināja ziedot zemi pilsētai un izlīdzināt gravu.^[7] Ap 329. gadu pirms mūsu ēras Edems no Platajas deva 1000 jūgus ar vēršiem stadiona un teātra celtniecībai. Tiek uzskatīts, ka Likurga stadions varētu būt pabeigts 330./320. gadā pirms mūsu ēras.^[5][8][9] Lai gan dokumentos parādās neapstiprināta informācija, ka Likurgs nevis uzcēla šo stadionu, bet to tikai rekonstuēja.

Atikas Heroda rekonstrukcija

Atēnietis Atikas Herods, kurš bija augsts varas ešelons Romā, bija atbildīgs par daudzām būvēm Grieķijā. Atēnās viņš vislabāk pazīstams ar Panatinaiko stadiona rekonstrukciju. Stadiona atjaunošana Heroda vadībā notika ap 139. — 144. gadu pirms mūsu ēras. Jaunais stadions tika pilnībā uzbūvēts no Pentelika marmora, izmantojot minimālu betona daudzumu.^[3][6] Stadions tika uzcelts laikā, 2. gadsimta vidū pirms mūsu ēras, kad atdzima grieķu kultūra. Lai arī stadions bija "gandrīz vai grieķu arhitektūras paraugs", tajā bija "romiešu mēroga" liela ietilpība ar 50 000 sēdvietām,^[8] kas bija līdzvērtīgi Domiciāna stadionam, Romā.

Stadiona pamešana

Pēc tam, kad 4. gadsimta beigās Romas imperators Teodosijs I aizliedza helēnistiskus festivālus, stadions tika pamests un nopostīts. Pakāpeniski tā nozīme tika aizmirsta, un teritoriju pārklāja kviešu lauki.^[3] Latīņu valdīšanas laikā krustnešu bruņinieki stadionā sarīkoja ieroču kaujas. Pamestā stadiona daļas tika iestrādātas citās Atēnu ēkās.

Modernā rekonstrukcija (Izrakumi un Zapa olimpiskās spēles)

Pēc Grieķu neatkarības kara izrakumi stadiona teritorijā sākās jau 1836. gadā. Šajā periodā tika atklāts Atikas Heroda stadiona pēdas. Tālāk, rūpīgākus izrakumus no 1869. līdz 1870. gada, veica vācu izcelsmes arhitekts Ernsts Zillers. Izrakumu laikā tika atrastas vairākas hermas un dažādi stadiona būvkonstrukcijas elementi. No 1870. līdz 1875. gadam stadionā notika Zapa olimpiskās spēles, kas bija seno olimpisko spēļu atjaunošanas mēģinājums. Šajā periodā stadiona rekonstrukciju un spēļu norisi sponsorēja grieķu labdaris Evangelis Zaps. Spēļu laikā stadiona ietilpība bija ap 30 000 cilvēku.^[10]

• 
  Stadiona apkārtne ap 1835. gadu
• 
  Stadions 1870. gadā Zillera izrakumu laikā

1896. gada vasaras olimpiskās spēles

Grieķijas valdība ar kronprinča Konstantīna starpniecību lūdza Ēģiptē dzīvojošam grieķu uzņēmējam Džordžam Averofam sponsorēt stadiona otro atjaunošanu pirms 1896. gada olimpiskajām spēlēm.^[11] Balstoties uz Zillera atradumiem, 1890. gadu vidū arhitekts Anastasijs Metakss sagatavoja stadiona rekonstrukcijas plānu.^[3] Rekonstrukcijas plāns paredzēja dublēt otrā gadsimta stadiona izmērus un dizainu, sakārtojot sēdvietas "U veida" formā. Averofs šim projektam ziedoja 920 000 drahmas. Kā cieņas apliecinājums viņa dāsnumam 1896. gada 5. aprīlī ārpus stadiona tika izveidota un atklāta Averofa statuja, kura turp atrodas vēl joprojām.^[12]

Stadionā notika 1896. gada olimpisko spēļu atklāšanas un noslēguma ceremonijas. 6. aprīlī (25. martā pēc Jūlija kalendāra, kas tolaik tika izmantots Grieķijā) tika oficiāli atklātas pirmās olimpiskās spēles; tā bija Lieldienu pirmdiena gan Rietumu, gan Austrumu kristīgajās baznīcās un Grieķijas neatkarības gadadiena.^[13] Atklāšanas ceremonijas laikā stadionā atradās aptuveni 80 000 skatītāju, tostarp arī Grieķijas karalis Georgs I, viņa sieva Olga un viņu dēli. Lielākā daļa no sportistiem bija izvietoti uz laukuma un sagrupēti pēc pārstāvošajām valstīm. Pēc organizācijas komitejas prezidenta kroņprinča Konstantīna runas viņa tēvs oficiāli atklāja pirmās mūsdienu olimpiskās spēles.^[14] 1896. gada olimpisko spēļu laikā stadions kalpoja arī kā cīņas sporta, svarcelšanas, vieglatlētikas un vingrošanas norises vieta.^[15]

• 
  Rekonstrukcijas darbi stadionā 1895. gadā
• 
  1896. gada vasaras olimpisko spēļu pirmā diena
• 
  Dalībnieku ieeja stadionā. Fonā ir redzama Akropole un piemineklis par godu Džordžam Averofam.
• 
  Skats no 1896. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas

Stadiona izmantošana mūsdienās (20. gadsimts − pašlaik)

1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles

1906. gadā stadions tika izmantots kā 1906. gada noficiālo olimpisko spēļu norises vieta no 22. aprīļa līdz 2. maijam. Stadionā tika aizvadītas cīņas sporta, svarcelšanas, vieglatlētikas, vingrošanas un virves vilkšanas sacensības.^[16]

• 
  Panatinaiko stadions 1906. gada neoficiālo olimpisko spēļu laikā
• 

Basketbola kluba AEK norises vieta

No 1960. gadu vidum līdz beigām stadionu izmantoja basketbola klubs AEK. 1968. gada 4. aprīlī stadionā notika 1967/1968. fada FIBA Eiropas kausa fināla spēle. Šajā spēlē AEK pieveica basketbola klubu Prāgas "Slavia". Stadionā spēles laikā atradās vairāk nekā 80 00 skatītāju sēdvietās un vēl 40 000 skatītāju stāvvietās. Tas tiek uzskatīts par pasaules apmeklējumu rekordu basketbola spēlei no 2009. gada.^[17]

Militārās huntas periods

Grieķijas militārās huntas laikā (1967—1974) stadionā tika organizēti lieli ikgadēji pasākumi, īpaši “grieķu militāro tikumu svētki” (augusta beigās – septembra sākumā) un “1967. gada 21. aprīļa revolūcija”. Šajos svētkos stadions "ar savu senatnes auru stāvēja kā grieķu atdzimšanas piemineklis un nacionālais lepnums. Režīma vadītāji stadionu izmantoja, lai parādītu savu šķietamo popularitāti un izplatītu jauno, “revolucionāro” politisko kultūru.^[18]

2004. gada olimpiskās spēles

Pirms 2004. gada vasaras olimpiskajām spēlēm stadionam "nebija nepieciešama liela atjaunošana".^[19] Stadionā tika aizvadītas loka šaušanas sacensības no 15. līdz 21. augustam un tas bija arī maratona finiša vieta gan sievietēm (22. augusts), gan vīriešiem (29. augusts).^[20][21]

Galerija

• 
• 
• 
• 

• 
• 

Atsauces

1. «Stadiums in Greece». worldstadiums.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 15. septembrī. Skatīts: 2014. gada 10. martā. Multi-use Athens Panathenaic Stadium 45 000
2. Rosemary Behan. «Ultratravel cityguide: Ancient Athens is great value and affluent in all the right ways». The National (Abu Dhabi), 2016. gada 22. marts.
3. Panathenaic Stadium, Athens Darling, Janina K. (2004)
4. «Olympic flame handover from Greece to London». The Guardian. 2012. gada 17. maijs.
5. «Panathenaic Stadium». culture.gr. Hellenic Republic Ministry of Culture and Sports. 2012. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-10-28.
6. William Bell Dinsmoor. The Architecture of Ancient Greece: An Account of Its Historic Development. Biblo & Tannen Publishers, 1950. 250. lpp. ISBN 9780819602831.
7. Stephen G. Miller, Robert C. Knapp, David Chamberlain. The Early Hellenistic Stadium. University of California Press, 2001. 211. lpp. ISBN 9780520216778.
8. Richard Ernest Wycherley. The Stones of Athens. Princeton University Press, 1978. 215. lpp.
9. Stephen G. Miller. Ancient Greek Athletics. Yale University Press, 2006. 137. lpp. ISBN 9780300115291.
10. «History». panathenaicstadium.gr. Hellenic Olympic Committee. 2011. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-10-28. (, )
11. David C. Young. The Modern Olympics: A Struggle for Revival. Johns Hopkins University Press, 1996. ISBN 0-8018-7207-3.
12. «George Averoff Dead: A Benefactor of Greece and Egypt». The New York Times. 1899. gada 4. augusts.
13. David E. Martin, Gynn, Roger W. H. «The Olympic Marathon». Running through the Ages. Human Kinetics, 2000. 7–8. lpp. ISBN 0-88011-969-1. OCLC 42823784.
14. Athens 1896 – Games of the I Olympiad, International Olympic Committee
15. «The first Modern Olympic Games». panathenaicstadium.gr. Hellenic Olympic Committee. 2011. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 27. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 8. jūlijā.
16. Martin Polley. The British Olympics: Britain's Olympic Heritage 1612-2012. English Heritage, 2013. 101. lpp. ISBN 9781848022263.
17. «Partizan sets crowd record at Belgrade Arena!». euroleague.net. Euroleague. 2009. gada 5. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 15. jūnijs.
18. Gonda Van Steen. Stage of Emergency: Theater and Public Performance Under the Greek Military Dictatorship of 1967-1974. Oxford University Press, 2015. 164–167. lpp. ISBN 9780198718321.
19. Liz Robbins. «The Hurdles Before the Games». The New York Times, 2004. gada 18. jūlijs.
20. Official Report of the XXVIII Olympiad (pdf) 2. Athens Organising Committee for the Olympic Games. November 2005. 237, 242, 244. lpp. ISBN 960-88101-8-3. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 19. augusts.
21. «Athens 2004». panathenaicstadium.gr. Hellenic Olympic Committee. 2011. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 5. jūlijā. Skatīts: 2020. gada 8. jūlijā.