From Wikipedia, the free encyclopedia
Venta-1 ir Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis, kas polārā orbītā palaists 2017. gada 23. jūnijā. Tas paredzēts kuģu satiksmes Automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS), sakaru starp pavadoņiem un attēlu uzņemšanas kameras izmēģinājumiem. Projektu vada Ventspils Augstskola, tajā iesaistīts Vācijas uzņēmums OHB-System AG, Brēmenes Augstskola un Ventspils Augsto tehnoloģiju parks. Projekta galvenais inženieris ir Brēmenes Augstskolas profesors Indulis Kalniņš.
| Venta-1 | |
 Venta-1 vibrācijas testos 2016. gada pavasarī | |
| KA veids | navigācijas, tehnoloģiju, sakaru |
| Organizācija: | Ventspils Augstskola,  Latvija |
| Izgatavotāji | OHB-System AG, Ventspils Augstskola, Brēmenes Augstskola |
| Starts | 23.06.2017. 03:59 UTC |
| Starta vieta | Satīša Dhavana kosmosa centrs  Indija |
| Nesējraķete | PSLV-XL, Indija |
| Palaists kopā ar | Cartosat-2E, NIUSAT, CE-SAT-1, Max Valier Sat, D-SAT, Blue Diamond, Green Diamond, Red Diamond, Aalto-1, COMPASS 2, InflateSail, LituanicaSAT-2, NUDTSat, Pegasus, UCLSat, URSA MAIOR, VZLUSat 1, SUCHAI-1, ROBUSTA-1B, skCUBE, CICERO 6, Tyvak-53b, Lemur-2 34, Lemur-2 35, Lemur-2 36, Lemur-2 37, Lemur-2 38, Lemur-2 39, Lemur-2 40, Lemur-2 41 |
| Masa | 7,5 kg[1] |
| Orbītas elementi | |
|---|---|
2017. gada oktobrī Latvijas Pasts izdeva pastmarku un aploksni, uz kuras attēlots pavadonis Venta-1.[2]
Ideja par Zemes mākslīgā pavadoņa veidošanu Ventspils Augstskolā radās 2008. gadā. Sadarbības partneris tika atrasts Brēmenes Augstskolā, kur strādāja arī Latvijas pārstāvis, profesors Indulis Kalniņš.[3] 2008. gada septembrī Brēmenē kosmiskās tehnikas ražotājs OHB System prezentēja plānu būvēt trīs nanopavadoņus ar AIS aparatūru. Viens no tiem ar nosaukumu Venta-1 tiktu izgatavots Latvijā, iesaistot Ventspils Augstskolas un Ventspils Augsto tehnoloģiju parka speciālistus, sadarbībā ar Brēmenes Augstskolu un OHB System AG. Brēmenes Augstskola nodrošinātu pavadoņa izstrādi un palaišanu.[4] Bez AIS Venta-1 tiktu uzstādīta arī attēlu uzņemšanas kamera un lāzera tālmēru reflektori. Pavadoņa izstrāde ilgtu 15 mēnešus, un to kosmosā bija plānots palaist 2009. gada beigās ar Indijas nesējraķeti.[5] Vieta nesējraķetē tika piedāvāta bez maksas. Kopējās Venta-1 projekta izmaksas tika lēstas ap 350 000 LVL, bet tiešās izmaksas bija aptuveni puse no šīs summas (250 000 EUR). Tiešās izmaksas finansēja Izglītības un zinātnes ministrija.[6] 2008. gada beigās projektam tika piešķirts finansējums 74 000 LVL.[7] Pavadoņa tehniskā izstrāde notika Vācijā. Latvijas puse iesaistīja studentus elektronikas, programmēšanas un datorzinību specialitātē, kuri brauca uz Brēmeni, savukārt Indulis Kalniņš — uz Latviju.[3]
Latvijas finanšu krīzes dēļ projektam nepieciešamais finansējums pavadoņa pabeigšanai 2009. gada vidū netika piešķirts. Līdz ar to Venta-1 palaist 2009. gada beigās nebija iespējams.[8] 2010. gada sākumā projekta pabeigšanai pietrūka aptuveni 100 tūkstošu latu.[9]
2010. gada decembrī paziņots, ka finansēšanas problēmas ir atrisinātas un Venta-1 izstrāde tiks pabeigta 2011. gada trešajā ceturksnī. Tā kā iespēja palaist pavadoni ar Indijas raķeti bez maksas bija palaista garām, šim mērķim bija jāmeklē finansējums. To atrisināja, uz Venta-1 izvietojot arī Zviedrijas uzņēmuma AAC Microtec tā partneru ASV plug and play tehnoloģiju moduli.[10] Šis uzņēmums apņemās pilnībā segt pavadoņa palaišanas izmaksas. Ar papildu moduli Venta-1 masa no plānotajiem pieciem kilogramiem pieaugtu līdz 15 kilogramiem. Pavadoni varētu palaist ar Indijas raķeti 2011. gada trešajā ceturksnī.[6]
2011. gada 31. augustā Ventspils Starptautiskajā Radioastronomijas centrā notika Venta-1 prezentācija. Tajā laikā bija uzsākta kosmiskā aparāta testēšana un noritēja līgumsarunas ar pavadoņu palaišanas organizācijām no Indijas, Krievijas un ASV.[11] Pavadoņa forma un masa bija palielinājusies: sistēmas tikušas dublētas, pievienots plug and play modulis, jauna Luxspace AIS antena, masa — 7,5 kilogrami. 2011. gada decembrī projekta koordinatore Dana Reizniece-Ozola informēja par problēmām kosmiskā aparāta nogādāšanai kosmosā. Lai pavadonis lidotu virs Latvijas, to nepieciešams ievadīt polārā orbītā, tāpēc neder jebkurš kosmiskais nesējs. Venta-1 bija paredzēts palaist kopā ar Itālijas mikropavadoni Max Valier Sat (arī tas tapis sadarbībā ar OHB System un Brēmenes Augstskolu), bet to palaišanai paredzētās nesējraķetes PSLV starts 2011. gada nogalē ticis atcelts uz nenoteiktu laiku. Ja pavadoņa masa būtu līdz 4 kg, to varētu palaist ar citu PSLV. Tika izskatīta iespēja izmantot ASV raķeti Falcon 9, bet tās maksa bija pārāk liela. Savukārt reālākais variants varētu būt Krievijas nesējraķete Kosmos-3M. Darbietilpīgs process bija arī Venta-1 darbībai nepieciešamo frekvenču saskaņošana.[12]
2012. gada oktobrī Dana Reizniece-Ozola pastāstīja, ka notikušas sarunas ar Krievijas kosmosa aģentūru Roskosmos par iespēju Venta-1 palaist ar tās nesējraķeti. Ar šo raķeti paredzēts palaist vairākus lielus komercpavadoņus, un Brēmenes augstskola segtu starta izmaksas. Par to Venta 1 būtu jāuzstāda nelielas papildu ierīces, kuras nodrošinātu nesējraķetes telemetrijas pārraidīšanu. Šis starts varētu notikt 2013. gada pirmajos četros mēnešos.[13]
2015. gada novembrī saņemts valsts uzņēmuma "Elektroniskie sakari" apstiprinājums, ka Venta-1 radiofrekvences ir iekļautas Starptautiskās telesakaru savienības (ITU) Radiosakaru biroja Galvenajā frekvenču reģistrā MFIR, un Venta-1 sakaru sistēma ieguvusi starptautisku juridisku aizsardzību.[14] Decembrī Ventspils Augstskola noslēdza līgumu ar Brēmenes Augstskolu par Venta-1 nogādāšanu orbītā ar Indijas nesējraķeti PSLV; tā palaišana varētu notikt 2016. gada otrajā ceturksnī.[14] 2016. gada 1. februārī "Elektroniskie sakari" Ventspils Augstskolai oficiāli izsniedza izplatījuma radiosakaru tīkla lietošanas atļauju, kas ļauj Ventspils Augstskolai sazināties ar Venta-1 noteiktās radio frekvencēs. Šāda atļauja Latvijā izsniegta pirmoreiz un ir derīga no 2016. gada 1. aprīļa līdz 2019. gada 31. martam.[15]
2016. gada 16. un 17. martā Brēmenē Maksa Planka institūtā notika Venta-1 vibrāciju testi, kuros bija uzaicināti Ventspils Augstskolas pārstāvji. Tika prezentēts pavadoņa jaunais izskats: ja sākotnējā versijā saules bateriju paneļi pārsniedza korpusa malas, tad tagad saules baterijas ietilpa uz korpusa skaldnes. Saules bateriju samazināšana bijusi nepieciešama tādēļ, lai Venta-1 varētu sajūgt kopā ar pavadoni Max Valier Sat. Tas tika skaidrots ar nepieciešamību samazināt kosmiskā aparāta un tā atdalīšanai nepieciešamās iekārtas kopējo masu, un lai pavadonis drošāk atdalītos no nesējraķetes.[16] 15. aprīlī tika pabeigti Venta-1 vibrāciju testi, un 18. aprīlī uzsākti vakuuma testi, kas pabeigti 5 dienu laikā. Tika paziņots, ka pavadoņa palaišana plānota 2016. gada 10. jūnijā ar nesējraķeti PSLV, lidojuma numurs C34.[17] Vēlāk starts tika pārcelts uz 20. jūniju.
2016. gada 14. jūnijā paziņots, ka Venta-1 un Max Valier Sat nogādāšana orbītā atlikta pēc Indijas starta nodrošināšanas uzņēmuma Antrix lūguma. Bija veiktas 22 palaižamo pavadoņu pēcatdalīšanās kolīziju un sadursmju analīzes un secināts, ka Venta-1 un Max Valier Sat būtu augsts risks sadurties ar citiem kosmiskajiem aparātiem. Abu pavadoņu palaišana tika pārnesta uz citu PSLV raķeti rudenī. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija informēja, ka pēc līguma noteikumiem Venta-1 palaišanai orbītā jānotiek līdz novembra beigām. Ja tas netiktu izdarīts, Ventspils Augstskolai nāktos atmaksāt valsts piešķirto 71 tūkstoti eiro.[18] Oktobra sākumā kļuva zināms, ka Venta-1 būs sekundārā krava pavadonim Resourcesat-2A, kura starts plānots novembrī (vēlāk pārcelts uz 7. decembri) ar nesējraķeti PSLV (lidojuma numurs C36).[19][20] Novembra beigās projekta koordinators Aigars Krauze paziņoja, ka, tā kā Resourcesat-2A orbītas augstums bija 817 km, bet Venta-1 izsniegta frekvenču atļauja 500 km orbītai, un jaunu frekvenču saskaņošana ilgtu vairākus gadus, tad Venta-1 palaišana ar PSLV–C36 tika atcelta.[21] Nākamais PSLV (C38) starts ar Venta-1 piemērotu orbītu bija plānots 2017. gada jūnijā.[22]
Pavadoņa galvenais uzdevums ir sekot kuģu kustībai un drošībai. Tas uztver AIS sistēmas kuģu identifikācijas signālus un noraidīs tos dienestiem uz sauszemes. Tas arī var nosūtīt kuģiem nelielus teksta ziņojumus.
Kosmiskajā aparātā iebūvēta Zemes virsmas attēlu uzņemšanas kamera. Tam uzstādīts arī pavadoņu lāzeru tālmēru reflektors.[23]
Venta-1 signāli tiek uztverti Irbenē ar Ventspils starptautiskajā radioastronomijas centra 16 metru radioteleskopu. Rezerves stacijas ir Brēmenē un Dienvidtirolē.[1] No zemes stacijām nākošos pavadoņa signālus uztver 437,325 MHz un 145,850 MHz frekvencē, bet raida 437,325 MHz frekvencē.[15]
Venta-1 tika palaists 2017. gada 23. jūnijā 03:59 UTC ar Indijas nesējraķeti PSLV-XL (lidojums PSLV-C38) no Satīša Dhavana kosmosa centra.[24] Tas kopā ar 29 mazajiem pavadoņiem bija sekundārā krava Zemes tālizpētes pavadonim Cartosat-2E.
Venta-1 ievadīts aptuveni 500 km augstā apļveida solārsinhronā orbītā ar slīpumu 98 grādi un apriņķošanas periodu 94 minūtes.[15]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
