UNESCO Pasaules mantojuma vietas Spānijā

Sarakstā apkopotas tās vietas Spānijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopā UNESCO sarakstā no Spānijas ir iekļautas 44 vietas (39 kultūras objekti, 3 dabas objekts un 2 jaukti objekti), savukārt 33 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā.^[1] Spānija Pasaules mantojuma konvekciju ratificēja 1982. gada 4. maijā.^[2]

Pirmās vietas no Spānijas UNESCO Pasaules mantojumu sarakstā tika iekļautas Pasaules mantojuma komitejas 8. sesijā, kas notika Argentīnas galvaspilsētā Buenosairesā 1984. gadā. Šajā sesijā tika iekļautas 5 vietas no Spānijas: Kordovas mošeja–katedrāle; Alhambra un Generalife, Granadā; Burgosas katedrāle; Eskorjala klosteris un vieta, Madridē; Gueļa parks, Gueļas pils un Casa Mila (Antonio Gaudi darbi) Barselonā.^[3] Vēl piecas vietas tika iekļautas 1985. gadā un 4 vietas 1986. gadā. Pašlaik kopā ir iekļautas 44 vietas, ar šo Spānija ir trešā lielākā valsts ar visvairāk objektiem aiz Ķīnas (48 objekti) un Itālijas (51 objekts)

Sarakstā iekļautie objekti

  Pārrobežu objekts

Attēls	Nosaukums	Atrašanās vieta	Datums	Tips	Kritēriji	Paskaidrojums	Aizsardzības nr.
	Kordovas vēsturiskais centrs	Andalūzija 37°52′45″N 4°46′47″W	1984 (papildināts 1994)	Kultūra	i, ii, iii, iv	Kordova savu uzplaukumu piedzīvoja pēc 8. gadsimta, kad tika uzvarēti mauri. Pilsētā atrodas vairāk nekā 300 mošejas, neskaitāmas pilis un sabiedriskās ēkas sacenšoties ar Konstantinopoli, Damasku un Bagdādi. Viena no iespaidīgākajām ēkām ir Kordovas Lielā mošeja.[4]	313
	Alhambra, Generalife un Albajsīna	Andalūzija 37°10′0″N 3°35′24″W 37°10′37″N 3°35′7″W 37°10′36″N 3°35′40″W	1984 (papildināts 1994)	Kultūra	i, iii, iv	Alhambra un Albajsīna ir nocietināti cietokšņi, kas atrodas uz diviem blakus esošajiem kalniem un veido daļu no Viduslaiku Granadas. Alhambras cietoksnis 13. un 14. gadsimtā bija emirāta ārpilsētas dzīvesvieta, savukārt Generalifē atrodas labi iekopti dārzi. Albajsīnas dzīvojamie rajoni ir bagāta mauru arhitektūras krātuve, kura harmoniski iekļaujas arī tradicionālā Andalūzijas arhitektūra.[5]	314
	Burgosas katedrāle	Kastīlija un Leona 42°20′26″N 3°42′16″W	1984	Kultūra	ii, iv, vi	Burgosas katedrāle celtniecība tika uzsākta 13. gadsimtā un pabeigta 15./16. gadsimtā. Tā ir celta gotikas stilā un katedrālē ir apkopoti unikāli mākslas darbu kolekcijas, tostarp gleznas, kora stendi, altāra gleznas, kapenes un vitrāžas.[6]	316
	Eskorjala klosteris un apkārtne, Madridē	Madride 40°35′20″N 4°8′52″W	1984	Kultūra	i, ii, vi	Eskorjala klosteris būvēts 16. gadsimta beigās un ir viena no skaistākajām vietām Madrides tuvumā. Klosteris ir veidots askētiskā arhitektūrā, un tajā sajaucas kopā vairāki arhitektūras stili. Eskorjals bijis arī vairāku karaļu rezidence.[7]	318
	Antonio Gaudi darbi	Katalonija 41°24′13″N 2°10′28″E	1984 (papildināts 2005)	Kultūra	i, ii, iv	Septiņas īpašas ēkas, kas būvētas pēc arhitekta Antonio Gaudi (1852-1926) projekta Barselonā. Gaudi radošais ieguldījums sniedz ieskatu arhitektūras un būvniecības tehnoloģijās 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Ēku arhitektūrās viņš apvieno dabas un arhitektūras elementus. Šīs septiņas ēkas ir Gueļa parks (Parque Güell), Gueļa pils (Palacio Güell), Casa Mila, Casa Vicens, Svētās Ģimenes katedrāle (La Sagrada Familia), Casa Batllo un Gueļa kripta.[8]	320
	Altamiras ala un Paleolīta alu māksla Spānijas ziemeļos	Kantabrija, Astūrija un Basku zeme 43°22′57″N 4°6′58″W	1985 (papildināts 2008)	Kultūra	i, iii	Kopumā 17 alas, kurās redzami paleolīta laika mākslas darbi. Slavenākā no šīm 17 alām ir Altamira. Alas māksla sniedz ieskatu cilvēka dzīvē no 35 00 līdz 11 000 gadam p.m.ē. Lielās izolētības dēļ, alas ir pasargātas no klimatisko apstākļu iedarbības. Zīmējumi sniedz ieskatu par cilvēku dzīvesveidu, tradīcijām un paražām.[9]	310
	Segovijas vecpilsēta un tās akvedukts	Kastīlija un Leona 40°56′52″N 4°7′3″W	1985	Kultūra	i, iii, iv	Romiešu ūdensvads Segovijā, iespējams, būvēts 50. gada p.m.ē., un ir ļoti labi saglabājies. Akveduktu veido divu līmeņu arkas. Segovijas vecpilsētā atrodas tādas iespaidīgas ēkas kā Alkazars, kas būvēts 11. gadsimtā un 16. gadsimtā veidota gotiskā katedrāle.[10]	311
	Ovjedo pieminekļi un Astūrijas Karaliste	Astūrija 43°21′36″N 5°50′42″W	1985 (papildināts 1998)	Kultūra	i, ii, iv	Ovjedo pieminekļi sniedz spilgtu piemēru romānikas arhitektūras stila attīstībai Astūrijas Karalistē. Iespaidīgākaš celtnes ir Santa Maria del Naranco, San Miguel de Lillo, Santa Cristina de Lena, Camara Santa un San Julian de los Prados baznīcas, kas atrodas Ovjedo apkārtnē.[11]	312
	Santjago de Kompostela (Vecpilsēta)	Galīsija 42°53′0″N 8°33′0″W	1985	Kultūra	i, ii, vi	Šī ir slavena svētceļojumu vieta Spānijas ziemeļrietumos un simbols kristiešu cīņai pret islāmu. Ar savu romānikas, gotikas un baroka ēkām, Santjago vecpilsēta ir viena no skaistākajām pilsētām pasaulē. Vecākie pieminekļi atrodas ap Sv. Džeimsa kapu un katedrāli.[12]	347
	Avilas vecpilsēta un tās baznīcas	Kastīlija un Leona 40°39′0″N 4°41′0″W	1985 (pārveidots 2007)	Kultūra	iii, iv	Pilsēta dibināta 11. gadsimtā, lai aizsargātu Spānijas teritorijas no mauriem. Pilsēta ir Sv. Terēzas dzimtā vieta un lielā inkvizitora Torkvemadas apbedījuma vieta. Pilsētas teritorijā ir ļoti labi saglabājušies nocietinājumi ar 82 pusapaļiem torņiem un deviņiem vārtiem un gotikas katedrāle.[13]	348
	Mudeharas arhitektūra Aragonā	Aragona 41°39′23″N 0°53′48″W	1986 (papildināts 2001)	Kultūra	iv	Mudeharas arhitektūra attīstību piedzīvoja 12. gadsimtā Aragonā. Šo arhitektūras stilu iespaidoja konkrēti politiskie, sociālie un kultūras apstākļi, kas dominēja Spānijā pēc Rekonkistas. Šis mākslas stils, ko ietekmēra islāma tradīcijas atspoguļojas arī dažādos mūsdienas Eiropas stilos, jo īpaši gotikā. Arhitektūra sniedz izsmalcinātu raksturojumu ķieģeļu un glazēto flīžu izmantošanā.[14]	378
	Toledo vēsturiskais centrs	Kastīlija-Lamanča 39°51′24″N 4°1′28″W	1986	Kultūra	i, ii, iii, iv	Toledo ir bijusi romiešu provinces centrs, vestgotu galvaspilsēta, Kordovas emirāta centrs, priekšpostenis kristiešu cīņai pret mauriem un Kārļa V Hābsburga pagaidu mītne. Toledo pilsētas vēsture ir vismaz 2000 gadu garumā. Pilsēta ir redzams, kā sajaucas trīs galvenās reliģijas — jūdaisms, kristietība un islāms.[15]	379
	Garahonajas nacionālais parks	Kanāriju salas 28°7′34″N 17°14′14″W	1986	Daba	vii, ix	Lauru koku mežs aptver 70% no šī parka teritorijas. Šis parks atrodas uz Gomeras salas, Kanāriju salu arhipelāgā. Mitrā veģetācija sniedz ieskatu ainavai, kura patiecoties klimata pārmaiņām lielā mērā ir pazudusi no Dienvideiropas.[16]	380
	Kaseresas vecpilsēta	Estremadura 39°28′23″N 6°22′16″W	1986	Kultūra	iii, iv	Pilsēta atspoguļo vēstures cīņas starp mauriem un kristiešiem, kas redzamas arhitektūrā. Arhitektūra ir redzams gan romiešu, gan islāma, gan Ziemeļu gotikas, gan itāļu renesanses stili. Pilsētā atrodas vairāk nekā 30 musulmaņu periodā celti torni, no kuriem iespaidīgākais ir Torre del Bujaco.[17]	384
	Katedrāle, Alkazars un Indijas Galvenais arhīvs, Seviljā	Andalūzija 37°23′9″N 5°59′35″W 37°23′2″N 5°59′29″W 37°23′2″N 5°59′31″W	1987	Kultūra	i, ii, iii, iv	Šīs trīs ēkas veido monumentālu konpleksu Seviljā. Seviljas katedrāle un Alkazars sniedz ieskatu mauru ietekmei no 1248. gada līdz 16. gadsimtam. Giralda minarets ir Almohada arhitektūras meistardarbs, tas atrodas blakus katedrālei. Šī katedrāle ir lielākā gotiskā celtne Eiropā un šeit atrodas arī Kristofora Kolumba kaps. Senā Lonja, kas kļuva par Indijas Galveno arhīvu, satur vērtīgus dokumentus no kolonijām Amerikā.[18]	383
	Salamankas vecpilsēta	Kastīlija un Leona 40°57′41″N 5°40′3″W	1988	Kultūra	i, ii, iv	Šī senā universitātes pilsēta uz ziemeļrietumiem no Madrides vispirms 3. gadsimtā p.m.ē. bija kartāgiešu pilsēta, pēc tam tā kļuva par romiešu tirdzniecības pilsētu un 11. gadsimtā, kad pilsētā tika izveidota universitāte, kas ir viena no vecākajām Eiropā, šajā periodā Salamanka sasniedza savu "zelta laikmetu". Pilsētas vēsturiskajā centrā ir redzami vairāki romānikas, gotikas, mauri, renesanses un baroka pieminekļi.[19]	381
	Pobletas klosteris	Andalūzija 41°22′51″N 1°4′57″E	1991	Kultūra	i, iv	Pobletas klosteris ir viens no lielākajiem cisterciešu klosteriem Spānijā. Tā galvenā baznīca ir būvēta 12. gadsimtā. Askētiskais un majestātiskais klosteris ir bijusi karaļa Katalonijas un Aragonas rezidence.[20]	518
	Meridas arheoloģiskais ansamblis	Estremadura 38°55′0″N 6°20′0″W	1993	Kultūra	iii, iv	Merida tika dibināta 25. gadā mūsu ērā un tajā laikā tās nosaukums bija Augusta Emerita. Pilsētā ir labi saglabājušas paliekas no senās pilsētas, jo īpaši tilts par Gvadiānas upi, amfiteātris, teātris, plašs cirks un ūdens apgādes sistēma. Merida bija viena no bagātākajām Romas impērijas provinču centriem.[21]	664
	Santamarijas de Gvadelupes karaliskais klosteris	Estremadura 39°27′10″N 5°19′39″W	1993	Kultūra	iv, vi	Klosteris ir izcila krātuve Spānijas reliģiskajai arhitektūrai četru gadsimtu garumā. Klosteris simbolizē divus nozīmīgus notikumus pasaules vēsturē, kas notika 1492. gadā: Ibērijas pussalas katoļu karaļu iekarojumus un Kristofora Kolumba ierašanos Amerikā. Klosterī esošās Jaunavas statuja ir spēcīgs kristianizācijas simbols daudzviet Jaunajā Pasaulē.[22]	665
	Santjado de Kompostelas ceļi: Camino Francés un Ziemeļspānijas ceļi	Aragona, Kastīlija un Leona, Galīsija, Navarra un Larjoha	1993	Kultūra	ii, iv, vi	Četri kristiešu svētceļojumu maršruti Spānijas ziemeļos, ar paplašinājumu Santjago de Kompostelas pilsētā, sarakstā iekļauti 1993. gadā. Ceļu garums ir vairāk nekā 1500 km un ietver piekrastes Basku zemē, Larjohu un citas vietas. Gar ceļiem ir būvētas dažādas ēkas, kas bija paredzētas priekš svētceļniekiem, tostarp, katedrāles, baznīcas, slimnīcas, viesnīcas un par tilti. Paplašināšanā ietver dažus no senākajiem svētceļojumu ceļiem uz Santjago de Komposteli.[23]	669
	Donjanas nacionālais parks	Andalūzija 37°0′0″N 6°30′0″W	1994 (papildināts 2005)	Daba	vii, ix, x	Donjanas nacionālais parks atrodas Andalūzijā Gvadalkiviras upes labajā krastā un tā ietekā Atlantijas okeānā. Vieta ir ievēroja ar lielo biotopu daudzveidību, īpaši lagūnām, purviem, pastāvīgajām un ceļojošajām kāpām, mežiem un mūžzaļajiem krūmājiem. Parks ir mājvieta piecām apdraudētām putnu sugām un ir viena no lielākajām putnu mājvietām Vidusjūras reģionā, kur katru gadu ziemošanas periodā ir vairāk nekā 500 000 ūdensputnu.[24]	685
	Kvenkas vēsturiskais centrs	Kastīlija-Lamanča 40°4′0″N 2°9′0″W	1996	Kultūra	ii, v	Kvenkas aizsargmūris tika uzbūvēts Kordovas kalifāta laikā un tas ir neparasti labi saglabājies. Pēc 12. gadsimta, kad pilsētu iekaroja kastīlieši tā kļuva par karalisko pilsētu un bīskapijas centru. Pilsētā tika izbūvēta pirmā gotiskā katedrāle Spānija un slavenā Casas colgadas.[25]	781
	La Lonha de la Seda Valensija	Valensijas apgabals 39°28′27″N 0°22′42″W	1996	Kultūra	i, iv	La Lonha de la Seda būvēta starp 1482. un 1533. gadu un sākotnēji izmantota kā zīda tirdzniecības vieta. Šī ēka vienmēr ir bijis tirdzniecības objekts. Ēka ir vēlās gotikas šedevrs. Grandiozā Sala de Contratación atspoguļo pilsētas lielo spēku un varenību Vidusjūras tirdzniecībā 15. un 16. gadsimtā.[26]	782
	Pireneji — Monte Perdido	Aragona 42°39′0″N 0°3′0″E ( Franciju)	1997 (papildināts 1999)	Jaukti	iii, iv, v, vii, viii	Šo izcilā kalnu ainava atrodas uz mūsdienu Francijas un Spānijas valstu robežām un aptver teritoriju ap Montperdu kalnu, kas paceļas 3352 m vjl. Kopējā vietas platība ir 30 639 ha, ietverot divus no lielākajiem un dziļākajiem Eiropas kanjoniem Spānijas pusē un pēkšņām ziemeļu nogāzēm Francijas pusē. Šajā vieta atspoguļo lauksaimniecības dzīvesveidu, kas kādreiz bija izplatīta kalnu reģionos visā Eiropā, bet tagad vairs redzama tikai Pireneju kalnos.[27]	773
	Lasmedulasa	Kastīlija un Leona 42°27′32″N 6°45′36″W	1997	Kultūra	i, ii, iii, iv	Lasmedulasā 1. gadsimtā p.m.ē. romieši sāka iegūt zeltu, izmantojot hidrauliskās jaudas paņēmienu. Pēc diviem gadsimtiem romieši pārtrauca zelta ieguvi un atstāja izpostītu ainavu. Ainā ir redzamas pēdas ko ir atstājusi kalnrūpniecība un tās tehnoloģijas.[28]	803
	Kataloņu mūzikas pils un Santpau slimnīca, Barselonā	Katalonija 41°23′15″N 2°10′30″E 41°24′46″N 2°10′28″E	1997	Kultūra	i, ii, iv	Šie divi objekti ir vieni no labākajiem Barselonas arhitektūras pieminekļiem, ko veidojis Katalonijas art nouveau arhitekts Luīss Domenečs i Montaners. Kataloņu mūzikas pils ir būvēta no tērauda karkasa konstrukcijas un ēku rotā vairākas mākslinieciski veidotas sienas. Santpau slimnīca ir vienlīdz spilta ar savu dizainu un dekorācijām, bet tajā pašā laikā labi pielāgota slimnieku vajadzībām.[29]	804
	Sanmiljana Juso un Suso klosteris	Larjoha 42°19′33″N 2°51′54″W	1997	Kultūra	ii, iv, vi	Sanmiljana klostera kopiena ir dibināta 6. gadsimtā un ir kļuvusi par vienu no svētceļojuma galamērķiem. Suso romānikas baznīca uzcelta par godu svētajiem cilvēkiem. 16. gadsimta sākumā virsū vecajam kompleksam tika uzbūvēts jauns klostera komplekss.[30]	805
	Aizvēsturiskās alu zīmējumu vietas Koa ielejā un Sjega Verdē	Kastīlija un Leona 40°41′51″N 6°39′39″W (kopā ar Portugāli)	1998 (papildināts 2010)	Kultūra	i, iii	Divas aizvēsturiskās alu zīmējumu vieta Koa ieleja (Portugālē) un Sjega Verde (Spānijā). Alu zīmējumi sniedz ieskatu cilvēku dzīvē paleolīta periodā Agvedas un Douru upju stilā. Šie zīmējumi ir vieni no labākajiem alu zīmējumiem, kas ir saglabājušies Ibērijas pussalā un sniedz lielu izpratni par aizvēsturiskā cilvēka dzīvesstilu un tradīcijām.[31]	866
	Alu zīmējumi Ibērijas pussalas Vidusjūras baseinā	Andalūzija, Aragona, Kastīlija-Lamanča, Katalonija, Mursija un Valensijas apgabals 39°47′24″N 1°2′0″W	1998	Kultūra	iii	Aizvēsturiskie alu zīmējumi Ibērijas pussalas Vidusjūras baseinā veido lielu zīmējumu kompleksu. Zīmējumos spilgti attēlots seno cilvēku dzīvesstils.[32]	874
	Alkalas de Enaresas universitāte un vēsturiski iežogotā teritorija	Madride 40°28′0″N 3°22′0″W	1998	Kultūra	ii, iv, vi	Universitāti dibinājis kardināls Himeness de Kisneross 16. gadsimta sākumā un tā bija pirmā speciāli plānotā Universitātes pilsēta pasaulē. Tā bija sākotnējais modelis Civitas Dei (Dieva pilsēta), ideāla pilsētas kopiena, ko spāņu konkistadori izvērsa uz Ameriku. Šī universitātes pilsēta ir kalpojusi kā paraugs vairākām Eiropas augstskolām un citur.[33]	876
	Eivisa, bioloģiskā daudzveidība un kultūra	Baleāru Salas 38°58′48″N 1°25′48″E	1999	Jaukti	ii, iii, iv, ix, x	Eivisa sniedz lielisku piemēru mijiedarbībai starp jūras un piekrastes ekosistēmu. Biezās okeāna prērijas, ko veido Posidonia alģes ir nozīmīga endēmiska suga, kas atrodama tikai Vidusjūras baseinā. Eivisa sniedz pierādījumus par tās ilgo vēsturi. Senvietas Sa Caleta (tirdzniecības vieta) un Puig des Molins (kapsēta), liecina par salas svarīgo lomu Vidusjūras ekonomikā, īpaši Feniķiešu-Kartāgas periodā. Stiprinātie Alta Vila ir izcils renesanses militārās arhitektūras piemērs.[34]	417
	Sankristovala de la Laguna	Kanāriju salas 28°29′0″N 16°18′0″W	1999	Kultūra	ii, iv	Sankristovalu de la Lagunu veido divi kodoli Augšēja un Lejas pilsēta. Pilsēta tika veidota saskaņā ar filozofiskiem principiem. Tās platās ielas un atklātās vietas ar vairākām smalkām baznīcām, valsts un privātajām ēkām, sniedz ieskatu iedzīvotāju dzīvesveidā no 16. līdz 18. gadsimtam.[35]	929
	Tarrako arheoloģiskais ansamblis	Katalonija 41°6′59″N 1°15′19″E	2000	Kultūra	ii, iii	Tarrako (mūsdienās Tarragona) bija galvenā administratīvā un tirdzniecības pilsēta Romas impērijas periodā un viena no bagātākajām pilsētām Ibērijas pussalā. Pilsētā veiktajos izrakumos atrastas vairākas naudas glabāšanas ēkas. Kaut gan lielākā daļa no šīm ēkām ir tikai fragmentāri, taču tās sniedz priekšstatu par grandiozitāti šajā romiešu provinces galvaspilsētā.[36]	875
	Elčas palmu mežs	Valensijas apgabals 38°16′10″N 0°41′54″W	2000	Kultūra	ii, v	Palmu mežs ir veidots pie musulmaņu pilsētas Elčas. Mežs ir veidots 10. gadsimtā, kas pussalu lielākoties apdzīvoja arābi. Mežs ir unikāls piemērs arābu lauksaimniecības praksei Eiropas kontinentā.[37]	930
	Romiešu valnis Lugo	Galisija 43°1′0″N 7°33′0″W	2000	Kultūra	iv	Lugo sienas būvētas 3. gadsimtā, lai aizstāvētu romiešu pilsētu Lucus. Liela daļa no mūra sienas ir neskarta un atspoguļo romiešu nocietinājumus Rietumeiropā.[38]	987
	Katalāņu romānikas baznīcas Valldeboi	Katalonija 42°30′17″N 0°48′13″E	2000	Kultūra	ii, iv	Šaurā Valldeboi ieleja atrodas Pireneju kalnos un to ieskauj stāvas kalnu grēdas. Ielejas katrā ciematā atrodas romānikas stila baznīca. Apkārt esošās pļavas lauksaimnieki izmanto kā sezonālās ganības.[39]	988
	Atapuerkas arheoloģiskā vieta	Kastīlija un Leona 42°22′0″N 3°31′20″W	2000	Kultūra	iii, v	Sjerra de Atapuerka alas satur bagātīgas fosilijas no senākajiem cilvēkiem Eiropā. Šī vieta sniedz ieskatu cilvēku tradīcijās, dzīvesstilā un ikdienas dzīvē.[40]	989
	Uvedas un Baesas renesanses pieminekļu ansambļi	Andalūzija 37°59′0″N 3°28′0″W 38°0′42″N 3°22′18″W	2001	Kultūra	ii, iv	Divas mazās Spānijas dienvidu pilsētas Uvedas un Baesa datētas ap 9. gadsimtu mauru periodu un 13. gadsimtu rekonkistas laiku. 16. gadsimtā abas pilsētas tika pakļautas renesanses renovācijai. Pilsētu plānojumā redzamas Itālijas humānisma idejas, kas devušas lielu ietekmi Latīņamerikas arhitektūrā.[41]	522
	Aranhvesas kultūrainava	Madride 40°2′10″N 3°36′18″W	2001	Kultūra	ii, iv	Aranhvesas kultūrainava apvieno mijiedarbību starp dabu un cilvēku, starp līkumainajām ūdenstecēm un ģeometrisko ainavas dizainu, starp laukiem un pilsētām, starp meža ainavām un pilsveidīgām ēku ainavām. Šajā kultūrainavā vairāki karaļi iekopuši savas teritorijas, kurās atspoguļojas humānisma idejas un 18. gadsimta franču baroka stila dārzu māksla.[42]	1044
	Biskaja tilts	Basku Zeme 43°19′23″N 3°1′0″W	2006	Kultūra	i, ii	Biskaja tilts atrodas Ibaizabalas upes grīvā uz rietumiem no Bilbao. To izstrādājis basku arhitekts Alberto de Palasio un tā būvniecība tika pabeigta 1893. gadā. Tilta augstums ir 45 m un 160 m garš, tas apvieno 19. gadsimta dzelzs apstrādes tradīcijas, kuras savītas ar nesen atklātajām tērauda trosēm. Tas bija pirmais tilts pasaulē, kurā pārvadāja cilvēkus uz suspendētas gondolas. Tilts ir izmantots kā paraugs daudziem līdzīgiem tiltiem Eiropā, Āfrikā un Amerikā. Ar savu novatorisko tērauda tauvu pielietojumu, šis tilts tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem arhitektūras piemēriem saistībā ar dzelzs konstrukcijām rūpnieciskās revolūcijas periodā.[43]	1217
	Teides nacionālais parks	Kanāriju salas 28°15′46″N 16°36′57″W	2007	Daba	vii, viii	Šī vieta atrodas uz Tenerifes salas un tā centrālais objekts ir Teides stratovulkāns, kas 3718 m, ir Spānijas augstākā virsotne. Kopējais vulkāna augstums no okeāna dibena ir 7500 m, un tiek uzskatīts par trešo augstāko vulkāna struktūru pasaulē. Vulkānam ir liela ietekme uz klimatiskajiem apstākļiem apkārtnē un ainavā.[44]	1258
	Herkulesa tornis	Galisija 43°23′9″N 8°24′23″W	2009	Kultūra	iii	Herkulesa tornis ir kalpojis kā bāka un orientieris ieejai Lakoruņas ostā Spānijas ziemeļrietumos, kopš 1. gadsimta p.m.ē., to būvēja romieši. Tornis ir būvēts ir 57 metrus augstas klints un paceļas 55 metru augstumā, no kuriem 34 m ir vēsturiskais romiešu mūris un 21 metru atjaunojis arhitekts Eustakvio Džianini 18. gadsimtā. Torņa apkārtnē atrodas arī skulptūru parks, musulmaņu un Monte dos Bicos dzelzs laikmeta kapsēta. Riešu ēku pamati tika atklāti izrakumos 1990. gadā.[45]	1312
	Serras de Tramuntanas kultūrainava	Baleāru Salas 39°43′51″N 2°41′41″E	2011	Kultūra	ii, iv, v	Serras de Tramuntanas kultūrainava atrodas Maļorkas salas ziemeļrietumu krastā un ietver kalnu grēdu. Šī savdabīgais reljefs ietekmējis vietējo iedzīvotāju dzīvesveidu. Ainavā ir izveidotas lauksaimniecības terases un apūdeņošanas sistēmas, tostarp, ūdens dzirnavas.[46]	1371
	Merkura mantojums. Almadena un Idrija	Kastīlija-Lamanča 38°46′35″N 4°50′13″W (kopā ar Slovēniju)	2012	Kultūra	ii, iv	Šajā pasaules mantojuma objektā ir iekļautas Almadēna (Spānijā), kur dzīvsudrabu iegūst kopš seniem laikiem un Idrija (Slovēnijā), kur pirmo reizi dzīvsudrabs konstatēts 1490. gadā. Spānijā esošais objekts ietver ēkas, kas attiecas uz kalnrūpniecības vēsturi, tostarp Retamaras pili, reliģiskās ēkas un tradicionālos mājokļus. Idrijas objekts ietver arī dzīvsudraba tirdzniecības vietas un infrastruktūra, kā arī ogļraču dzīvojamās mājas un raktuvju darbinieku teātri. Šīs abas vietas ir divas lielākās dzīvsudraba raktuves pasaulē.[47]	1313
	Antekveras dolmeņu vieta	Andalūzija 37°1′30″N 4°32′39″W	2016	Kultūra	i, iii, iv	Šī vieta atrodas Andalīzijā, Spānijas dienvidos. Tajā atrodas 3 megalīta pieminekļi: Mengas, Vjeras un Tolosa el Romerala dolmeņi un divi dabas pieminekļi Peņa de los Enamoradosas un El Torkalas kalnu veidojumi. Celtnes veidotas no lieliem akmens blokiem neolīta un bronzas laikmetā. Tās ir vienas no svarīgākajiem Eiropas Megalītisma pieminekļiem.[48]	1501

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums

Altamiras ala un Paleolīta alu māksla Ziemeļspānijā

Segovijas vecpilsēta un tās akvedukts

Ovjedo pieminekļi un Astūrijas Karaliste

Kordovas vēsturiskais centrs

Alhambra, Generalife un Albajsīna

Burgosas katedrāle

Eskorjala klosteris un apkārtne, Madridē

Antonio Gaudi darbi

Santjago de Kompostela (Vecpilsēta)

Avilas vecpilsēta un tās baznīcas

Mudeharas arhitektūra Aragonā

Toledo vēsturiskais centrs

Salamankas vecpilsēta

Katedrāle, Alkazars un Indijas Galvenais arhīvs, Seviljā

Kaseresas vecpilsēta

Pobletas klosteris

Uvedas un Baesas renesanses pieminekļu ansambļi

Meridas arheoloģiskais ansamblis

Santamarijas de Gvadelupes karaliskais klosteris

Santjado de Kompostelas ceļi: Camino Francés un Ziemeļspānijas ceļi

Vēsturiskās sienas Kvenkas pilsētā

La Lonha de la Seda Valensija

Lasmedulasa

Kataloņu mūzikas pils un Santpau slimnīca, Barselonā

Sanmiljana un Suso klosteris

Aizvēsturiskās alu zīmējumu vietas Koa ielejā un Sjega Verdē

Alu zīmējumi Ibērijas pussalas Vidusjūras baseinā

Tarrako arheoloģiskais ansamblis

Alkalas de Enaresas universitāte un vēsturiski iežogotā teritorija

Romiešu valnis Lugo

Katalāņu romānikas baznīcas Valldeboi

Atapuerkas arheoloģiskā vieta

Aranhvesas kultūrainava

Biskaja tilts

Herkulesa tornis

Serras de Tramuntanas kultūrainava

Merkura mantojums. Almadena un Idrija

Donjanas nacionālais parks

Eivisa, bioloģiskā daudzveidība un kultūra

Pireneji — Monte Perdido

Elčas palmu mežs

Antekveras dolmeņu vieta

Vietas Spānijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
— kultūras objekts; — dabas objekts; — jauktais objekts; — apdraudēts objekts

Kanāriju salas

Garahonajas nacionālais parks

Sankristovala de la Laguna

Teides nacionālais parks

Vietas Kanāriju salās UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
— kultūras objekts; — dabas objekts; — jauktais objekts; — apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti

  Pārrobežu objekts

Attēls	Nosaukums	Atrašanās vieta	Datums	Tips	Kritēriji	Aizsardzības numurs
	Ribeira Sakra, Lugo un Orense	Galisija 42°19′40″N 7°47′49″W	1996	Kultūra	ii, iii, iv, v	1228
	Romānikas kultūras anklābs Kastīlijas-Leonas ziemeļos un dienvidos Kantabrijas dienvidos	Kastīlija-Leona un Kantabrija	1998	Kultūra	ii, iii, iv	1017
	Pierobežas nocietinājumi	Katalonija un Kastīlija-Leona	1998	Kultūra	ii, iii, iv	1021
	Sudraba ceļš	Kastīlija-Leona un Estremadura	1998	Kultūra	ii, iii, iv	1024
	San Lorenso de el Eskorjals klosteris un dabiskā vide	Madride 40°35′20″N 4°8′52″W	1998	Kultūra	iii, iv	1026
	Vidusjūras vēja dzirnavas	Kastīlija-Lamanča, Valensijas apgabals un Mursija	1998	Kultūra	ii, iii, iv, v	1030
	Sausā mūra arhitektūra	Valensijas apgabals	1998	Kultūra	ii, iii, iv, v	1038
	Vīna un vīnogulāju kultūras ceļš caur Vidusjūras pilsētām	Galisija, Kastīlija un Leona, Larjoha, Navarra, Aragona, Katalonija, Baleāru Salas, Valensijas apgabals, Estremadura, Mursija un Kastīlija-Lamanča	1998	Kultūra	ii, iii, iv, v	1060
	Francisa Ksavjēra kultūras maršruts	Navarra (kopā ar Franciju)	2001	Kultūra	i, ii, vi	1534
	Grieķu arheoloģiskais ansamblis Empúries, l'Escala un Žironā	Katalonija 42°8′6″N 3°7′10″E 42°7′29″N 3°7′54″E 41°59′4″N 2°49′16″E	2002	Kultūra	iii, iv	1051
	Dinozauru Ihnīta vietas Ibērijas pussalā	Astūrija, Kantabrija, Larjoha un Kastīlija un Leona	2002	Daba	vii, viii, ix	1059
	Vidusjūras iespaids Pirenejos	Aragona (kopā ar Franciju)	2004	Jaukti	ii, iv, v, vii, ix, x	1986
	Mestas mājlopu takas	Kastīlija un Leona	2007	Kultūra	v, vi	5128
	Romiešu ceļi. Romas impērijas maršruti	Kastīlija-Lamanča, Andalūzija, Katalonija un Valensijas apgabals	2007	Kultūra	i, ii, iv, v, vi	5130
	Ankaresa—Somjedo	Astūrija, Galisija un Kastīlija un Leona	2007	Jaukti	v, vii, ix, x	5132
	Laspalmasas de Grankanārijas vēsturiskais pilsētas centrs	Kanāriju salas 28°6′0″N 15°24′57″W	2007	Kultūra	ii, iv	5134
	Loares pils	Aragona 42°19′33″N 0°36′43″W	2007	Kultūra	iv	5135
	Ferola — vēsturiskā mantojuma attēlojums	Galisija 43°30′0″N 8°10′19″W	2007	Kultūra	i, ii, iii, iv	5138
	Kalnrūpniecības vēsturiskais mantojums	Aragona, Baleāru Salas, Kastīlija un Leona, Kastīlija-Lamanča, Katalonija, Mursija, Basku Zeme, Astūrija un Andalūzija	2007	Kultūra	i, ii, iv	5139
	Plasensija — Monfražē — Truhiljo	Estremadura 40°2′0″N 6°6′0″W 39°50′27″N 6°1′48″W 39°29′0″N 5°53′0″W	2009	Jaukti	ii, iv, v, x	5417
	Heanas katedrāle (Uvedas un Baesas renesanses pieminekļu ansambļi paplašinājums)	Andalūzija 37°45′54″N 3°47′23″W	2012	Kultūra	i, ii, iv	5667
	Antekveras dolmeņa vietas	Andalūzija 37°1′28″N 4°32′46″W 37°1′26″N 4°32′54″W	2012	Kultūra	i, ii, iii, iv	5668
	Valle Salado de Aņana	Basku Zeme 42°48′4″N 2°59′6″W	2012	Kultūra	iii, iv, v	5693
	Talaiotiku kultūra Menorkā	Baleāru Salas	2013	Kultūra	i, iii, iv	3433
	Larjohas un Rjoha Alavesas vīnogulāju un vīna kultūras ainava	Larjoha un Basku Zeme	2013	Kultūra	ii, iii, iv, vi	5793
	Prioratas — Montsantas — Siuranas lauksaimniecības ainava Vidusjūras kalnu reģionā	Katalonija	2014	Kultūra	v, vi	5854
	Retiro un Prado vietas Madridē	Madride	2015	Kultūra	ii, iv, vi	5977
	Al-Zahra medīna	Andalūzija 37°53′16″N 4°52′1″W	2015	Kultūra	i, iii, v, vi	5978
	Ripoli klostera portāls	Katalonija 42°12′5″N 2°11′26″E	2015	Kultūra	ii, iii, vi	5979
	Dabiskie un pirmatnējie dižskābāržu meži Karpatu kalnu apkārtnē (Ukrainā, Slovākijā, Vācijā u.c.)	(kopā ar Albāniju, Austriju, Beļģiju, Bulgāriju, Horvātiju, Itāliju, Poliju, Rumāniju, Slovēniju un Ukrainu)	2015	Daba	ix	6014
	Ljeidas vecā katedrāle	Katalonija 41°37′4″N 0°37′36″E	2016	Kultūra	ii, iv, vi	6079
	Santa María de La Rabida klosteris un Kristofora Kolumba piemiņas vietas Velvā	Andalūzija 37°12′28″N 6°55′33″W	2016	Kultūra	ii, iii, vi	6080
	Risko Kaido un Svētie kalni Grandkanārijas kultūrainavā	Kanāriju salas	2016	Kultūra	i, iii, iv	6081

Atsauces

1. Spānija
2. «Spain – Properties inscribed on the World Heritage List». UNESCO. Skatīts: 2010. gada 17. septembris.
3. «Report of the Rapporteur». UNESCO. 1984. gada 2. novembris. Skatīts: 2010. gada 17. septembris.
4. «Historic Centre of Cordoba». UNESCO.
5. «Alhambra, Generalife and Albayzín, Granada». UNESCO.
6. «Burgos Cathedral». UNESCO.
7. «Works of Antoni Gaudí». UNESCO.
8. «Monastery and Site of the Escurial, Madrid». UNESCO.
9. «Cave of Altamira and Paleolithic Cave Art of Northern Spain». UNESCO.
10. «Old Town of Segovia and its Aqueduct». UNESCO.
11. «Monuments of Oviedo and the Kingdom of the Asturias». UNESCO.
12. «Santiago de Compostela (Old Town)». UNESCO.
13. «Old Town of Ávila with its Extra-Muros Churches». UNESCO.
14. «Mudejar Architecture of Aragon». UNESCO.
15. «Historic City of Toledo». UNESCO.
16. «Garajonay National Park». UNESCO.
17. «Old Town of Cáceres». UNESCO.
18. «Cathedral, Alcázar and Archivo de Indias in Seville». UNESCO.
19. «Old City of Salamanca». UNESCO.
20. «Poblet Monastery». UNESCO.
21. «Archaeological Ensemble of Mérida». UNESCO.
22. «Royal Monastery of Santa María de Guadalupe». UNESCO.
23. «Routes of Santiago de Compostela: Camino Francés and Routes of Northern Spain». UNESCO.
24. «Doñana National Park». UNESCO.
25. «Historic Walled Town of Cuenca». UNESCO.
26. «La Lonja de la Seda de Valencia». UNESCO.
27. «Pyrénées - Mont Perdu». UNESCO.
28. «Las Médulas». UNESCO.
29. «Palau de la Música Catalana and Hospital de Sant Pau, Barcelona». UNESCO.
30. «San Millán Yuso and Suso Monasteries». UNESCO.
31. «Prehistoric Rock Art Sites in the Côa Valley and Siega Verde». UNESCO.
32. «Rock Art of the Mediterranean Basin on the Iberian Peninsula». UNESCO.
33. «University and Historic Precinct of Alcalá de Henares». UNESCO.
34. «Ibiza, Biodiversity and Culture». UNESCO.
35. «San Cristóbal de La Laguna». UNESCO.
36. «Archaeological Ensemble of Tárraco». UNESCO.
37. «Palmeral of Elche». UNESCO.
38. «Roman Walls of Lugo». UNESCO.
39. «Catalan Romanesque Churches of the Vall de Boí». UNESCO.
40. «Archaeological Site of Atapuerca». UNESCO.
41. «Renaissance Monumental Ensembles of Úbeda and Baeza». UNESCO.
42. «Aranjuez Cultural Landscape». UNESCO.
43. «Vizcaya Bridge». UNESCO.
44. «Teide National Park». UNESCO.
45. «Tower of Hercules». UNESCO.
46. «Cultural Landscape of the Serra de Tramuntana». UNESCO.
47. «Heritage of Mercury. Almadén and Idrija». UNESCO.
48. «Antequera Dolmens Site». UNESCO.