Wikimedia projekta saraksts From Wikipedia, the free encyclopedia
Sarakstā apkopotas tās vietas Čehijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Čehijas ir iekļautas 11 vietas (visi kultūras objekti), savukārt 19 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā.[1] Čehija Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1993. gada 26. martā.
Šajā rakstā nav ievēroti latviešu valodā pieņemtie pareizrakstības principi. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, izlabojot pareizrakstības kļūdas. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Attēls | Nosaukums | Atrašanās vieta | Datums | Tips | Kritēriji | Paskaidrojums | Aizsardzības nr. |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Prāgas vēsturiskais centrs | Prāga 50°5′19″N 14°25′17″E | 1992 | Kultūra | ii, iv, vi | Prāgas vēsturiskais centrs celts starp 11. un 18. gadsimtu. Vecpilsēta, Mazā pilsēta un Jaunā pilsēta apvieno lielo arhitektūras un kultūras ietekmi, kas valda šajā viduslaiku pilsētā. Pilsētā ir daudz lielisku pieminekļu, piemēram, Hradčani pils, Svētā Vīta katedrāle, Kārļa tilts, daudzas baznīcas un pilis, kas galvenokārt būvētas 14. gadsimtā pēc Svētās Romas imperatora Kārļa IV pavēles.[2] | 616 | |
Česki Krumlovas vēsturiskais centrs | Dienvidčehijas apgabals 48°48′38″N 14°18′53″E | 1992 | Kultūra | iv | Pilsēta atrodas Vltavas upes krastā. Pilsētā ir 13. gadsimtā celta gotikas stila pils ar renesanses un baroka elementiem. Česki Krumlova ir izcils Centrāleiropas viduslaiku pilsētas mazo pilsētu piemērs, kuras arhitektūras mantojums ir palicis neskarts, pateicoties mierīgajai attīstībai vairāku gadsimtu laikā.[3] | 617 | |
Telčas vēsturiskais centrs | Visočinas apgabals 49°11′4″N 15°28′11″E | 1992 | Kultūra | i, iv | Telčas ēkas, kas atrodas kalna galā, sākotnēji ir celtas no koka. Pēc ugunsgrēka 14. gadsimta beigās, pilsēta tika pārbūvēta no akmens, tika izveidotas aizsardzības sienas un izveidota mākslīgo dīķu sistēma. 15. gadsimtā tika rekonstruēta Gotikas pils.[4] | 621 | |
Svētā Jana Nepomuka svētceļojumu baznīca pie Zeleņa Horas | Visočinas apgabals 49°33′54″N 15°56′26″E | 1994 | Kultūra | iv | Šī svētceļojumu baznīca celta par godu Svētajam Janam no Nepomukas. Baznīca adrodas netālu no Ždjāra pie Sāzavas pilsētas Morāvijā. Baznīca veidota 18. gadsimtā zvaigznes formā, celta neogotikas un baroka stilā. Tās arhitekts ir Jans Blazejs Santini.[5] | 690 | |
Kutna Hora: Pilsētas vēsturiskais centrs ar Svētās Barbaras baznīcu un Sedlecas Dievmātes katedrāli | Centrālčehijas apgabals 49°56′54″N 15°16′5″E | 1995 | Kultūra | ii, iv | Kutnas Horas pilsēta veidojusies netālu no sudraba raktuvēm. 14. gadsimtā pilsēta kļuva par karalisko pilsētu un tajā tika veidoti dažādi pieminekļi, kas simbolizē tās labklājību. Svētās Barbaras baznīca ir vēlās gotikas baznīca, savukārt Sedlecas Dienvmātes katedrāle ir baroka stila baznīca, kas 18. gadsimtā tikusi atjaunota.[6] | 732 | |
Lednices-Valtices kultūrainava | Dienvidmorāvijas apgabals 48°46′32″N 16°46′30″E | 1996 | Kultūra | i, ii, iv | No 17. līdz 20. gadsimtam šajā reģionā valdīja Lihtenšteinas hercogi, kas pārveidoja Morāvijas dienvidus par pārsteidzošu ainavu. Šajā reģionā ir vairākas baroka, klasicisma un neogotikas pilis. Pilīm apkārt ir veidoti angļi romānikā veidota ainavu arhitektūra. 200 km² lielā kultūrainava ir lielākā šāda tika ainava Eiropā.[7] | 763 | |
Kromeržīžas pils un dārzi | Zlīnas apgabals 49°18′0″N 17°22′38″E | 1998 | Kultūra | ii, iv | Kromeržīžas pils atrodas pie Moravas upes. Kromeržīžas pils un dārzi ir ļoti labi saglabājušies, un ir labs piemērs Eiropas baroka karaliskajām dzīvesvietām.[8] | 860 | |
Vēsturiskais Holašovices ciema rezervāts | Dienvidčehijas apgabals 48°58′0″N 14°16′0″E | 1998 | Kultūra | ii, iv | Holašovice ir ļoti labi saglabājies tradicionāls Centrāleiropas ciemata piemērs. Ciemā ir liels skaits 18. un 19. gadsimtā celtas ēkas, ko sauc par "Dienvidbohēmijas tautas baroku". Ciema zemes plānojums saglabājies no viduslaikiem.[9] | 861 | |
Litomišlas pils | Pardubices apgabals 49°52′25″N 16°18′52″E | 1999 | Kultūra | ii, iv | Litomišlas pils sākotnēji bija renesanses stila pils, kas veidota pēc Itālijas parauga 16. gadsimtā. Pils dizains un apdari ir īpaši saglabājies, tas 18. gadsimtā ir papildināts ar baroka stila elementiem.[10] | 901 | |
Svētās Trīsvienības kolonna Olomoucā | Morāvijas-Silēzijas apgabals 49°35′38″N 17°15′1″E | 2000 | Kultūra | i, iv | Svētās Trīsvienības kolonna veidota 18. gadsimta sākumā un ir izcils šāda veida pieminekļu piemērs Centrāleiropā. Pieminekļa augstums ir 35 m un tas veidots baroka stila. Tā autors ir mākslinieks Ondrejs Zahners.[11] | 859 | |
Tugendātas villa Brno | Dienvidmorāvijas apgabals 49°12′26″N 16°36′57″E | 2001 | Kultūra | ii, iv | Tugendātas villu ir veidojis arhitekts Mīss van der Rohe, un tā ir izcils piemērs mūsdienu arhitektūras stilu sajaukumam. Pils būvēta 1920. gadā. Villa apvieno inovatīvu telpisko un estētisko koncepciju, kuras mērķis ir apvienot jauna dzīvesveida mājas, izmantojot iespējas, ko dod mūsdienu rūpnieciskā ražošana.[12] | 1052 | |
Tršebīčas Ebreju kvartāls un Svētā Prokopija bazilika | Visočinas apgabals 49°13′2″N 15°52′38″E | 2003 | Kultūra | ii, iii | Tršebīča ebreju kvartāls, vecā ebreju kapsēta un Svētā Prokopija bazilika ir pierādījums ebreju un kristiešu kultūru līdzpastāvēšanai no viduslaikiem līdz 20. gadsimtam. Svētā Prokopija bazilika ir celta kā daļa no benediktiešu klostera 13. gadsimta sākumā un ir ievērojams Rietumeiropas arhitektūras piemineklis šajā reģionā.[13] | 1078 |
Attēls | Nosaukums | Atrašanās vieta | Datums | Tips | Kritēriji | Aizsardzības numurs |
---|---|---|---|---|---|---|
Slavonicas renesanses mājas | Dienvidčehijas apgabals 48°59′52″N 15°21′10″E | 2001 | Kultūra | i, ii, iv | 1507 | |
Velkes Losini papīrfabrika | Olomoucas apgabals 50°1′44″N 17°2′6″E | 2001 | Kultūra | ii, iv | 1508 | |
Zivju dīķu tīks Tršebonas baseinā | Dienvidčehijas apgabals 49°0′10″N 14°45′50″E | 2001 | Kultūra | i, ii, iii, iv, v | 1509 | |
Čehijas akmens pilsētas | Centrālbohēmijas un Hradeckrāloves apgabali | 2001 | Daba | 1511 | ||
Lielmorāvijas vietas: Slāvu nocietinātā vieta Mikulčicē - Svētās Margaretas baznīca pie Kopčani | Dienvidmorāvijas apgabals 48°48′18″N 17°5′16″E | 2001 | Kultūra | iii, iv | 1559 | |
Ostravas industriālā ainava | Morāvijas-Silēzijas apgabals 49°50′38″N 18°16′51″E | 2001 | Kultūra | i, iv, v | 1560 | |
Terezinas nocietinājumi | Ūstu apgabals 50°30′0″N 14°9′0″E | 2001 | Kultūra | i, ii, iv | 1561 | |
Luhacovices Spa | Zlīnas apgabals 49°6′36″N 17°45′46″E | 2001 | Kultūra | i, ii, iii, iv | 1562 | |
Bētlemes akmens skulptūras Kuksas tuvumā | Hradeckrāloves apgabals 50°23′52″N 15°50′52″E | 2001 | Kultūra | i, ii, iv | 1563 | |
Karlštejnas pils | Centrālbohēmijas apgabals 49°56′27″N 14°11′16″E | 2001 | Kultūra | i, ii, iv | 1564 | |
Pasaules mantojuma pieminekļa "Prāgas vēsturiskais centrs" paplašināšana ar svarīgākajiem pieminekļiem tās tuvumā | Prāga 50°5′2″N 14°21′25″E | 2001 | Kultūra | i, ii, iv | 1565 | |
Kladrubi pie Labas saimniecības un kultūrainavas | Liberecas apgabals 50°3′25″N 15°29′2″E | 2007 | Kultūra | ii, iv, v | 5151 | |
Ještedas kalnu viesnīca un televīzijas radītājs | Liberecas apgabals 50°43′58″N 14°59′6″E | 2007 | Kultūra | i, ii, iv | 5152 | |
Žateca - apiņu pilsēta | Ūstu apgabals 50°19′44″N 13°32′34″E | 2007 | Kultūra | ii, iii, iv | 5153 | |
Rieumbohēmijas Spa trīsstūris | Karlovi Varu apgabals 50°13′19″N 12°53′6″E | 2008 | Kultūra | ii, iii, iv | 5378 | |
Rūdu kalnu ieguves kultūrainava | Karlovi Varu un Ūstu apgabali | 2012 | Kultūra | ii, iii, iv, v, vi | 5691 | |
Erzgebirges/Krušnohotži ieguves kultūrainava | Karlovi Varu un Ūstu apgabali (kopā ar Vāciju) | 2012 | Kultūra | ii, iii, iv, v, vi | 5775 | |
Eiropas lielais Spa | Čehija (kopā ar Lielbritāniju, Beļģiju, Austriju, Franciju, Itāliju un Vāciju) | 2014 | Kultūra | ii, iii, iv, vi | 5929 | |
Mūžīgā humānisma Jožes Plečnika arhitektūra Ļubļanā un Prāgā | Prāga (kopā ar Slovēniju) | 2015 | Kultūra | i, ii, iv | 5967 |
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.