From Wikipedia, the free encyclopedia
Trents Džons Aleksandrs-Arnolds (angļu: Trent John Alexander-Arnold; dzimis 1998. gada 7. oktobrī) ir Anglijas futbolists, aizsargs, Anglijas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2016. gada spēlē Anglijas Premjerlīgas kluba Liverpool sastāvā. Tiek uzskatīts par vienu no labākajiem labās malas aizsargiem pasaulē, viņš ir pazīstams ar savu piespēļu, centrējumu un rezultatīvo piespēļu diapazonu.[1][2][3][4][5] Pateicoties šīm spējām, viņš laiku pa laikam ir ticis izmantots kā pussargs gan klubā, gan izlasē.[6][7][8]
 Aleksandrs-Arnolds ar Anglijas izlasi 2018. gada FIFA Pasaules kausā | |||||||||||||
| Personas dati | |||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Pilns vārds | Trents Džons Aleksandrs-Arnolds | ||||||||||||
| Dzimis | 1998. gada 7. oktobrī | ||||||||||||
| Dzimšanas vieta |  Liverpūle, Anglija | ||||||||||||
| Augums | 175 cm | ||||||||||||
| Sporta veids | futbols | ||||||||||||
| Pozīcija | Aizsargs | ||||||||||||
| Kluba informācija | |||||||||||||
| Klubs | Liverpool | ||||||||||||
| Numurs | 66 | ||||||||||||
| Jauniešu klubi | |||||||||||||
| 2014–2016 | Liverpool | ||||||||||||
| Profesionālie klubi (dati uz 19.10.2023.) | |||||||||||||
| Sezonas | Klubs | Sp† | (v)† | ||||||||||
| 2016– | Liverpool | 204 | (12) | ||||||||||
| Nacionālā izlase (dati uz 19.10.2023.) | |||||||||||||
| 2013–2014 | Anglija U16 | 6 | (0) | ||||||||||
| 2014–2015 | Anglija U17 | 11 | (0) | ||||||||||
| 2016 | Anglija U18 | 2 | (0) | ||||||||||
| 2016–2017 | Anglija U19 | 10 | (7) | ||||||||||
| 2017–2018 | Anglija U21 | 3 | (0) | ||||||||||
| 2018– | Anglija | 21 | (2) | ||||||||||
Apbalvojumi
| |||||||||||||
| † Spēles (gūti vārti) tikai līgas spēlēs profesionālos klubos | |||||||||||||
Aleksandrs-Arnolds pievienojās "Liverpool" akadēmijai 2004. gadā un bija kluba kapteinis visos tās jauniešu līmeņos. Viņš debitēja 2016. gadā, 18 gadu vecumā, un 2018. gadā, kā arī 2019. gadā spēlēja UEFA Čempionu līgas finālos, uzvarot pēdējo, kā arī tika iekļauts "Čempionu līgas sezonas izlasē". Šīs spēles padarīja viņu par jaunāko spēlētāju, kurš startējis divos sacensību finālos pēc kārtas. Tajā pašā gadā viņš ieguva UEFA Superkausu un FIFA Pasaules klubu kausu. Pašmāju futbolā Aleksandrs-Arnolds tika atzīts par 2019.–2020. gada "PFA gada jauno spēlētāju" un par "Premjerlīgas sezonas labāko jauno spēlētāju", trīsreiz tika iekļauts "PFA Gada komandā" un palīdzēja izbeigt "Liverpool" 30 gadu ilgo līgas titula "sausuma" periodu, uzvarot 2019.–2020. gada Premjerlīgā. Viņa panākumi 2020. gadā noveda pie tā, ka viņš tika izvēlēts FIFA FIFPRO Men's World 11. 2021.–2022. gada sezonā viņš izcīnīja gan EFL kausu, gan FA kausu.
Aleksandrs-Arnolds ir arī pārstāvējis Angliju dažādos jaunatnes līmeņos un debitēja pieaugušo izlasē 2018. gadā. Kopš tā laika viņš ir piedalījies 2018. gada FIFA Pasaules kausa izcīņā, kur viņš kļuva tikai par ceturto pusaudzi, kurš šajā turnīrā sācis spēli Anglijas izlasē, 2018.–2019. gada UEFA Nāciju līgā, kur viņa valsts ieņēma trešo vietu un 2022. gada Pasaules kausā.
Trents Džons Aleksandrs-Arnolds[9] dzimis 1998. gada 7. oktobrī[10] Liverpūlē.[11] Viņš gāja "St Matthew's" katoļu pamatskolā, bet vēlāk iestājās "St Mary's" koledžā Krosbijā, Mērzisaidā.[12][13][14] Kad viņam bija seši gadi, vietējais futbola klubs Liverpool rīkoja pustermiņa nometni, uz kuru tika uzaicināti vairāki skolēni no viņa skolas, un viņa vārds bija viens no tiem, kurš tika izvilkts no cepures, lai apmeklētu nometni. Tur viņu pamanīja akadēmijas treneris Īans Barigans, kurš pēc tam vērsās pie viņa vecākiem, lai piedāvātu viņam iespēju pievienoties kluba akadēmijai. Viņš sāka trenēties divas līdz trīs reizes nedēļā un dažādās pozīcijās, bet vēlāk kļuva par kluba kapteini U16 un U18 līmenī trenera Pepina Lindersa vadībā.[15][16][17][18][19] Tajā pašā laikā 14 gadu vecumā viņš pameta "St Mary's", lai iestātos "Rainhill" vidusskolā, izglītības iestādē, kas ir saistīta ar futbola klubu.[20]
"Liverpool" akadēmijā pavadītajā laikā Aleksandrs-Arnolds no malējā pussarga pārtapa par labās malas aizsargu.[21] Straujā progresa rezultātā un, gatavojoties 2015.—2016. gada sezonai, Aleksandrs-Arnolds tika izvēlēts pirmajā komandā, kad komandas galvenais treneris Brendans Rodžerss viņu izraudzījās komandas pēdējai pirmssezonas draudzības spēlei pret Swindon Town, kurā viņš atzīmēja savu neoficiālo debiju, klubam uzvarot ar 2:1.[22][23]
Iepriekš piedalījies "Liverpool" pirmssezonas tūrē Amerikas Savienotajās Valstīs, Aleksandrs-Arnolds profesionāli debitēja 2016. gada 25. oktobrī, EFL kausa izcīņas ceturtajā kārtā ar 2:1 uzvarot Tottenham "Hotspur". Pirmajā puslaikā viņš tika brīdināts par pārkāpumu pret Benu Deivisu, bet pēc tam 68. minūtē tika nomainīts pret labās malas aizsargu Natenjelu Klainu.[15][24][25] Aleksandra-Arnolda izrāviens pirmajā komandā tika atalgots ar jaunu ilgtermiņa līgumu novembrī, un vēlāk tajā pašā mēnesī viņš sāka "Liverpool" nākamao EFL kausa izcīņas spēli pret Leeds United. Viņš tika atzīts par mača labāko spēlētāju par savu sniegumu, iedodot savu pirmo rezultatīvo piespēli klubā, uzbrucējam Divokam Origī gūstot vārtus, "Liverpool" uzvarā ar 2:0.[26][27][28] Pēc tam 14. decembrī viņš debitēja Premjerlīgā, iznākot uz maiņu 3:0 uzvarā pret Middlesbrough, un pirmo reizi startēja līgā, 2017. gada 15. janvārī spēlējot neizšķirti 1:1 ar Manchester United.[29][30] Maijā, aizvadot 12 spēles visos turnīros, viņš tika atzīts par "Liverpool" sezonas labāko jauno spēlētāju un tika nominēts arī Premeier League 2 sezonas labākā spēlētāja balvai.[31][32][33][34]
Gatavojoties 2017.–2018. gada sezonai, labās malas aizsargs Klains guva nopietnu muguras savainojumu, kas deva Aleksandram-Arnoldam iespēju rotēt ar Džo Gomesu turnīra sākuma stadijā.[35] 2017. gada 15. augustā viņš guva savus pirmos vārtus kluba labā, kad viņš no brīvsitiena guva vārtus mājās spēlē Čempionu līgas izslēgšanas spēļu kārtas pirmajā spēlē, ar 2:1 uzvarot Bundeslīgas komandu 1899 Hoffenheim.[36] Tādā veidā viņš kļuva par trešo jaunāko spēlētāju, kurš guvis vārtus savā debijā Eirokausos, aiz Maikla Ouena un Deivida Fērklova.[37] Sacensību grupu turnīrā Aleksandrs-Arnolds vēlreiz guva vārtus, 17. oktobrī Čempionu līgā ar 7:0 uzvarot Maribor, kas bija visu laiku lielākā uzvara Anglijas klubam uzvarot izbraukumā.[38] Pēc tam viņš 26. decembrī guva savus pirmos Premjerlīgas vārtus "Liverpool" labā, mājās ar 5:0 uzvarot Swansea City.[39]
Viņš kļuva par jaunāko angļu spēlētāju, kurš startējis Čempionu līgas ceturtdaļfināla spēlē, un aprīlī rādīja spēcīgu sniegumu 3:0 uzvarā pār sāncensi Mančestras "City". Pēc viņa snieguma viņš tika atzīts par mača labāko spēlētāju un izpelnījās atzinību no plašsaziņas līdzekļiem par spēju neitralizēt "City" malējo uzbrucēju Leroju Sanē.[40][41] Viņš atkal pārsteidza nakamajā spēlē, jo "Liverpool" izslēdza "City" ar 5:1 divu spēļu summā, pirmo reizi 10 gadu laikā iekļūstot sacensību pusfinālā.[42] 10. maijā viņa pašmāju un Eirokausu sniegums tika apbalvots, kad viņš otro sezonu pēc kārtas ieguva "Liverpool" labākā spēlētāja balvu.[43] Vēlāk tajā pašā mēnesī viņš kļuva par jaunāko "Liverpool" spēlētāju, kurš startējis Čempionu līgas finālā, kad tika pieteikts sākumsastāvā pret divu iepriekšējo sezonu čempioni Madrides "Real". Uzdots segt Krištianu Ronaldu, viņš darbojās lieliski, lai gan "Liverpool" galu galā piekāpās ar 3:1.[44][45] Pēc sezonas beigām, kurā viņš guva trīs vārtus 33 spēlēs visos turnīros, viņš tika nominēts "Zelta zēna balvai", kur viņš balsojumā ieņēma otro vietu aiz Ajax aizsarga Matisa de Lihta.[46][47]
Nākamās sezonas sākumposmā viņš "Liverpool" rindās aizvadīja 50. spēli, kad ar 2:1 uzvarēja Tottenham; to pašu pretinieku, pret kuru viņš debitēja gandrīz divus gadus iepriekš.[48] Pēc gadu mijas Aleksandrs-Arnolds paspilgtināja savu spēli vēl vairāk un 2019. gada 27. februārī kļuva par jaunāko spēlētāju 20 gadu un 143 dienu vecumā, kurš vienā Premjerlīgas mačā iedevis trīs rezultatīvas piespēles, divreiz Sadio Manē un vienreiz Virgilam van Deikam, uzvarot Watford ar 5:0.[49] Mazāk nekā divus mēnešus vēlāk viņš kļuva par piekto jaunāko spēlētāju, kurš šajā klubā sasniedzis 50 spēles Premjerlīgā, aiz Ouena, Rahīma Stērlinga, Robija Faulera un Džerarda, kad viņš, sākot spēli sākumsastāvā, ar 3:1 uzvarēja Southampton.[50][51]
Aleksandra-Arnolda radošās spējas vēlreiz izcēlās maijā, kad, uzvarot Ņūkāslas "United" ar 3:2, Aleksandrs-Arnolds ar divām rezultatīvām piespēlēm sasniedza Premjerlīgas rekordu aizsarga visvairāk rezultatīvo piespēļu skaita ziņā sezonā. Rezultātā viņš un Robertsons, kuram pašam bija 11 rezultatīvas piespēles, kļuva par pirmo vienas komandas aizsargu komplektu, kas tajā pašā sezonā reģistrēja divciparu skaitli rezultatīvo piespēļu ziņā.[52] Trīs dienas vēlāk, kad "Liverpool" pēc sakāves pirmajā spēlē ar 3:0 FC Barcelona, viņš "ierakstīja" vēl divas rezultatīvas piespēles, palīdzot klubam ar 4:3 izcīnīt uzvaru divu spēļu summā un progresēt uz otro Čempionu līgas finālu pēc kārtas.[53] Vietējās sezonas pēdējā dienā Aleksandrs-Arnolds atdeva rezultatīvu piespēli Manē, ar 2:0 uzvarot Vulverhemptonas "Wanderers", labojot Premjerlīgas rekordu par visvairāk rezultatīvo piespēļu, ko aizsargs izdarījis vietējā turnīrā, ar 12, apsteidzot iepriekšējos īpašniekus Endiju Hinčklifu, Leitonu Beinsu un Robertsonu.[54][55] Pēc tam viņš startēja Čempionu līgas finālā, ar 2:0 uzvarot "Tottenham" un kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš startējis divos finālos pēc kārtas, labojot rekordu, ko 1995. gadā uzstādīja A.C. Milan spēlētājs Kristians Panuči.[56]
Aleksandrs-Arnolds 2019.–2020. gada sezonu sāka ar nostiprināšanos "Liverpool" labās malas aizsarga pozīcijā un nodrošināja rezultatīvu piespēli Origī vārtu guvumā kluba atklāšanas spēlē ar 4:1 pār Norwich City.[57] Tādējādi viņš kļuva tikai par astoto spēlētāju Premjerlīgas ērā, kurš reģistrējis rezultatīvu piespēli piecās spēlēs pēc kārtas un par pirmo, kurš to izdarījis "Liverpool" rindās.[58] Viņš piedalījās nākamajās uzvarās pār Southampton un Arsenal, kā arī "Liverpool" triumfā pār Chelsea UEFA Superkausa izcīņā, kur viņš iesita soda sitienu 11 metru soda sitienu sērijā.[59] Pēc tam viņš guva savus pirmos vārtus šajā sezonā no standartsituācijas, kad "Liverpool" ar 2:1 uzvarēja "Blues", kuri vēlāk tika nominēt "Premjerlīgas mēneša labāko vārtu" balvai.[60] Nākamajā mēnesī viņš kopā ar sešiem saviem "Liverpool" komandas biedriem tika nominēts 2019. gada Zelta bumbas balvai.[61]
2. novembrī 21 gada un 26 dienu vecumā viņš kļuva par ceturto jaunāko spēlētāju, kurš "Liverpool" rindās aizvadījis 100 spēles, aiz Ouena, Stērlinga un Faulera, atzīmējot šo notikumu, palīdzot Manē gūt uzvaras vārtus 2:1 uzvarā pār Aston Villa.[62] Tieši mēnesi vēlāk viņš tika iebalsots par 19. labāko spēlētāju pasaulē Zelta bumbas ceremonijā un visaugstāk novērtēto malējo aizsargu.[63][64] Pēc tam viņš debitēja FIFA Klubu Pasaules kausa izcīņā, kad "Liverpool" pusfinālā ar 2:1 uzvarēja pašreizējo CONCACAF čempioni Monterrey, kā arī nodrošināja rezultatīvu piespēli Roberto Firmino spēles kompensācijas laikā pēc tam, kad nāca uz maiņu Džeimsa Milnera vietā.[65] Trīs dienas vēlāk viņš sāka un nospēlēja visas 120 minūtes, kad "Liverpool" pirmo reizi kluba vēsturē tika kronēta par čempioni pēc uzvaras ar 1:0 pēc papildlaika pār Copa Libertadores čempioni Flamengo.[66]
Atgriežoties no Kataras, "Liverpool" ar 4:0 uzvarēja otrajā vietā esošo Leicester City mačā, kurā Aleksandrs-Arnolds piedalījās visos četros vārtu guvumos, gūstot vienus vārtus, asistējot divreiz un izcīnot 11 metru soda sitienu, kuru realizēja Milners.[67] Vēlāk viņš par savu sniegumu tika apbalvots ar Premjerlīgas mēneša labākā spēlētāja balvu, kļūstot par pirmo malējo aizsargu, kurš ieguva šo godu kopš Maika Ričardsa 2007. gadā.[68] Turpmāka atzinība sekoja gadu mijā, kad viņš tika iekļauts 2019. gada UEFA gada komandā.[69] Pēc tam Aleksandrs-Arnolds spēlēja galveno lomu "Liverpool" uzvarā pret "Wolves" ar 2:1, klubam pagarinot savu nezaudēto spēļu sēriju līgā līdz 40 mačiem. Viņš asistēja kapteinim Džordanam Hendersonam vārtu guvumā un kļuva par pirmo aizsargu sacensību vēsturē, kurš vairākās kampaņās sasniedzis divciparu skaitli rezultatīvo piespēļu ziņā.[70]
Februāra beigās pēc uzvaras pār West Ham United ar 3:2, viņš sasniedza savu iepriekšējās sezonas līgas rezultatīvo piespēļu rekordu un sasniedza kopējo rezultātu Premjerlīgā līdz 25, kļūstot par trešo jaunāko spēlētāju sacensību vēsturē, sasniedzot 25 rezultatīvas piespēles, aiz Seska Fabregasa un Veina Rūnija.[71] Sezona no marta līdz jūnijam uz laiku tika apturēta COVID-19 pandēmijas uzliesmojuma dēļ, pēc kuras Aleksandrs-Arnolds palīdzēja "Liverpool" izcīnīt pirmo līgas titulu 30 gadu laikā un pirmo Premjerlīgas ērā.[72] Kad tituls bija nodrošināts, viņš sezonas priekšpēdējā dienā laboja savu rezultatīvo piespēļu rekordu, panākot Firminu, uzvarot "Chelsea" ar 5:3.[73] Par savu ieguldījumu sezonas laikā viņam tika piešķirta "Premjerlīgas sezonas labākā jaunā spēlētāja" balva, viņš ieguva "PFA Gada jaunā spēlētāja" apbalvojumu un tika iekļauts "PFA Gada komandā.[74][75][76]
2020.–2021. gada sezonā Aleksandrs-Arnolds turpināja spēlēt "Liverpool" komandā un 9. decembrī kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš ir bijis kluba kapteinis Eiropas sacensībās, un trešo jaunāko jebkurās sacensībās, kad uzvilka kapteiņa apsēju Čempionu līgas neizšķirtā 1:1 pret Midtjylland.[77]
Tomēr gan viņa, gan kluba forma sezonas otrajā pusē pasliktinājās un tas vainagojās ar Aleksandra Arnolda daudz publiski apspriesto neiekļaušanu Gereta Sautgeita Anglijas izlases 2022. gada marta FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas spēlēm pret Sanmarīno, Albāniju un Poliju.[78][79][80] Rezultātā viņa sniegums tika rūpīgi pārbaudīts pēc izlašu pārtraukuma, un viņš tika kritizēts par kļūdām aizsardzībā, kad "Liverpool" ar 3:1 zaudēja Madrides "Real" Čempionu līgā.[81] Premjerlīgā viņa forma uzlabojās, un viņš tika slavēts par sniegumu uzvarā pret Arsenal un Aston Villa, gūstot uzvaras vārtus pēdējā spēlē 90. minūtē, kā arī tika izvēlēts Premjerlīgas aprīļa mēneša labākā spēlētāja balvai.[82][83][84] Nākamajā mēnesī viņš izpildīja rezultatīvu piespēli, uzvarot izbraukumā pret Mančestras "United", kur "Liverpool" uzvarēja pirmo reizi pēdējo septiņu gadu laikā, un pret West Bromwich Albion, kur viņa 94. minūtē izpildīto stūra sitienu ar galvu vārtos ieraidīja vārtsargs Bekers, saglabājot kluba cerības kvalificēties nākamās sezonas Čempionu līgai dzīvas.[85][86]
_23.jpg)
30. jūlijā Aleksandrs-Arnolds parakstīja jaunu ilgtermiņa līgumu ar "Liverpool".[87] 16. decembrī Aleksandrs-Arnolds guva "Liverpool" trešos vārtus mājas uzvarā ar 3:1 pret Newcastle United ar 25 jardu sitienu vārtu augšējā kreisajā stūrī, kas bija 2000. "Liverpool" uzvara augstākās līgas turnīrā, pirmais klubs Anglijas vēsturē, kurš to sasniedzis.[88] 2022. gada maijā pēc "Liverpool" uzvaras pār "Chelsea" 2022. gada FA kausa finālā, Aleksandrs-Arnolds kļuva par visu laiku jaunāko spēlētāju, kurš izcīnījis sešas galvenās trofejas, proti, FIFA Pasaules klubu kausu, UEFA Čempionu līgu, UEFA Superkausu, Premjerlīgu, FA kausu un Līgas kausu Anglijas klubam, to izdarot 23 gadu un 219 dienu vecumā.[89] Aleksandrs-Arnolds tika izvēlēts kā daļa no "Čempionu līgas sezonas komandas".[90]
"Liverpool" galvenais treneris Jirgens Klops nolēma nomainīt Aleksandru-Arnoldu "apgrieztā" malējā aizsarga lomā, ļaujot viņam vairāk būt ar bumbu un spēlēt tālāk laukumā. Šajā lomā Aleksandrs-Arnolds novietojās blakus balsta pussargam, trīs aizsargu priekšā, kad "Liverpool" kontrolēja bumbu.[6] Šī maiņa izrādījās katalizators, lai uzlabotu individuālo un kluba formu.[91][92][93] 2023. gada 17. aprīlī Aleksandrs-Arnolds sniedza savu 50. rezultatīvo piespēli Premjerlīgā, uzvarot izbraukumā pret Leeds United.[94] 2023. gada 30. aprīlī Aleksandrs-Arnolds kļuva par pirmo cilvēku, kurš divreiz asistēja vārtu guvumā piecos Premjerlīgas mačos pēc kārtas.[95] Tomēr 2022.–2023. gada sezonas beigās Liverpūle nedaudz pietrūka, lai kvalificētos UEFA Čempionu līgai.[96]
2023. gada 31. jūlijā pēc Džeimsa Milnera aiziešanas, Aleksandrs-Arnolds tika iecelts par "Liverpool" jauno vicekapteini, pildot Virgila van Deika vietnieka pienākumus.[97]
Aleksandrs-Arnolds ir pārstāvējis Anglijas izlasi dažādos jaunatnes līmeņos un piedalījies 2015. gada FIFA U-17 Pasaules kausa izcīņā Čīlē.[98] Viņš arī guva trīs vārtus Anglijas U19 izlasē, tostarp spēlē pret Horvātiju un vēl vienus pret Spāniju, kas nodrošināja Anglijas kvalifikāciju 2017. gada UEFA Eiropas U-19 čempionātam.[99][100] Pašā turnīrā viņš nepiedalījās, jo "Liverpool" panāca vienošanos ar Angliju, lai viņu atpūtinātu pirms nākamās sezonas līgas kampaņas, taču "Trīs lauvas" finālā uzvarēja Portugāli un ieguva savu pirmo titulu šajās sacensībās.[31][101] Mēnesi pēc turnīra viņš pirmo reizi tika izsaukts uz Anglijas U21 izlasi UEFA Eiropas U21 čempionāta kvalifikācijas spēlē pret Nīderlandi un Latviju, piedzīvojot debiju, uzvarot pēdējo ar 3:0. Sekoja vēl divas spēles U21 komandā, pirms viņš tika paaugstināts un nostiprināja savu statusu Anglijas senioru nometnē.[102][103]
2018. gada martā, būdams U21 komandas sastāvā, Aleksandrs-Arnolds pirmo reizi tika uzaicināts trenēties ar pieaugušo izlasi pirms viņu draudzības spēlēm pret Itāliju un Nīderlandi.[104] Pirmo izsaukumu viņš saņēma 2018. gada maijā, kad tika iekļauts Gereta Sautgeita izlasē dalībai 2018. gada FIFA Pasaules kausa izcīņā.[105] Viņa debija sekoja 2018. gada 7. jūnijā, kad viņš pirms turnīra Elland Road laukumā draudzības spēlē ar 2:0 uzvarēja Kostariku.[106] Pirms spēles viņam viņa spēles kreklu pasniedza princis Viljams.[107] Pēc tam Aleksandrs-Arnolds debitēja sacensībās 28. jūnijā, sākot ar 1:0 zaudējumu grupu turnīrā pret Beļģiju, pēc tam, kad abas puses jau bija nodrošinājušas savu iekļūšanu izslēgšanas turnīrā. Tādējādi viņš kļuva tikai par ceturto pusaudzi, kurš uzsācis spēli Anglijas izlasē Pasaules kausa izcīņā.[108] Tomēr tā palika viņa vienīgā spēle, par cik Kīranam Tripjēram, tika dota priekšroka labās puses aizsarga lomā.[109]
2018. gada 15. novembrī draudzības izlašu spēlē, kas notika par godu Veinam Rūnijam, Aleksandrs-Arnolds guva savus pirmos augsta līmeņa vārtus, kad Anglija Vemblija stadionā ar 3:0 uzvarēja ASV.[110] Tādējādi 20 gadu un 39 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko "Liverpool" spēlētāju kopš Maikla Ouena 1999. gadā, kurš guvis vārtus valstsvienības labā.[111] 2019. gada jūnijā viņš bija Anglijas izlases sastāvā, kura ierindojās trešajā vietā UEFA Nāciju līgas atklāšanas turnīrā un nospēlēja pilnu maču, 11 metru soda sitienu sērijā uzvarot Šveici izslēgšanas spēlēs par trešo vietu.[112] Divus gadus vēlāk viņš tika iekļauts Anglijas 26 cilvēku izlasē dalībai UEFA Euro 2020 turnīrā, taču astoņas dienas pirms sacensību sākuma bija spiests izstāties, jo pirms turnīra draudzības spēlē pret Austriju guva augšstilba savainojumu.[113]
2022. gada 10. novembrī viņš tika iekļauts Anglijas 26 cilvēku izlasē dalībai 2022. gada FIFA Pasaules kausa izcīņā.[114] 2023. gada 16. jūnijā Aleksandrs-Arnolds guva vārtus ar tālsitienu, ar 4:0 UEFA Euro 2024 kvalifikācijas turnīrā uzvarot Maltu.[115][116][117]
Pazīstams ar savu piespēļu, centrējumu un rezultatīvo piespēļu klāstu, viņš tiek uzskatīts par vienu no labākajiem labās malas aizsargiem pasaulē,[1][2][3][4] neskatoties uz iespējamiem viņa aizsardzības spēju trūkumiem.[118][119][120][121]
Savas karjeras pirmajos gados viņš kļuva par vienu no Premjerlīgas radošākajiem spēlētājiem, pateicoties viņa lomai asistējot vārtu guvumos no centrējumiem un standartsituācijām.[122] Viņam ir iespaidīgs piespēļu diapazons, kas ir saistīts ar viņa attīstību kā pussargam "Liverpool" jaunatnes akadēmijā, un kopš 2017.–2018. gada sezonas viņš ir bijis viens no "Liverpool" standartsituāciju speciālistiem.[123][124]
"Liverpool" galvenā trenera Jirgena Klopa vadībā, kura taktiskā uzbūve radošo atbildību uzlika uz kluba labās malas aizsargu pleciem, Aleksandrs-Arnolds pārsvarā tika izvietots labajā flangā, kur viņa spēles maiņa, centrējumu precizitāte un darba apjoms kļuva par svarīgu figūru sānu pārejas, pretuzbrukumu spēles stilā.[125][126][127]
Pasaules kausa ieguvējs Kafu slavējis Aleksandru-Arnoldu, sakot: "Viņš ir sensacionāls spēlētājs, rets talants. Viņš ir tehniski izcils, viņam ir tik daudz kvalitātes. Viņam ir brazīliešu spēles stils. Man patīk skatīties, kā viņš spēlē. Un spēlējot šādā lieliskā komandā palīdzēs viņam augt."[128] Lionels Mesi viņu nodēvējis par "iespaidīgu" un atzīmējis: "[Viņš ir] nākotne, malējais aizsargs, kurš ir iespaidīgs dodoties uz priekšu."[129] Bijušais Manchester United aizsargs Gerijs Nevils paziņoja: "Viņš ir labākais labās malas piespēlētājs, kādu esmu redzējis. Viņš ir Deivids Bekhems un Kevins de Bruine labajā malā."[1]
Aleksandrs-Arnolds bieži ir saņēmis kritiku par iespējamo aizsardzības spēju trūkumu.[130][131] Tomēr 2020.—2021. un 2022.—23. gada sezonās, kuru laikā šī kritika pastiprinājās, viņa rādītāji, salīdzinājumā ar citiem angļu labās malas aizsargiem, tostarp Rīsu Džeimsu un Kailu Volkeru, bija vislabākie starp tiem.[132][133][134][135] Viņu aizstāvēja viņa galvenais treneris, kurš teica: "Ja kāds saka, ka Trents nemāk aizsargāt, viņam vajadzētu atnākt pie manis un es viņam sadošu. Es to vairs nevaru klausīties, es nezinu, kas zēnam ir jādara!"[136]
Ārpus futbola Aleksandrs-Arnolds brīvprātīgi darbojas kā vēstnieks Liverpūlē bāzētajā labdarības organizācijā An Hour for Others, kuras mērķis ir nodrošināt trūcīgos sabiedrības locekļus ar jebko, sākot no ēdiena trauciņiem un rotaļlietām līdz kulinārijas un zinātnes stundām. Viņš ir atbalstījis labdarības organizāciju, kopš viņa māte pusaudzes vecumā viņu iepazīstināja ar to. Laikā, kad viņš bija "Liverpool" akadēmijā, viņš un komandas biedrs Kriss Ouenss apņēmās atbalstīt iniciatīvu, ja kāds no viņiem "izdosies" kā profesionāli futbolisti.[137] Viņa filantropija izvēršas arī ārpus labdarības, un 2019. gada martā pēc tam, kad parakstīja jaunu sponsorēšanas līgumu ar Under Armour (otrs ienesīgākais apavu darījums Anglijā aiz Harija Keina), viņš uzsāka plānus iegādāties zemes gabalus Liverpūlē un izmantot līdzekļus priekš jaunu laukumu būvniecības kopienai.[138]
2020. gada aprīlī Aleksandrs-Arnolds sadarbojās ar uzņēmumu "Under Armour", lai atbalstītu ārstus, medmāsas un galvenos darbiniekus cīņā ar COVID-19 pandēmiju. Aleksandrs-Arnolds un "Under Armour" nodrošināja vairāk nekā 2000 produktu "Karaliskās Liverpūles universitātes slimnīcas" darbiniekiem.[139]
Viņš ir Black Lives Matter kustības atbalstītājs, valkājot īpašu buču pāri ar šo frāzi un izsolīja tos "Nelsona Mandelas fonda" izsolē, tādējādi savācot 27 000 mārciņu.[140] Buči vēlāk tika izstādīti Nacionālajā futbola muzejā Mančestrā un FIFA muzejā Cīrihē.[141]
2023. gada aprīlī viņš izveidoja "The After Academy" – iniciatīvu, ko turpmākos piecus gadus finansē Aleksandrs-Arnolds, kas atbalstīs un palīdzēs bijušajiem akadēmijas futbolistiem. "The After Academy" mērķis ir nodrošināt treniņu un karjeras iespējas gan futbolā, gan ārpus tā tiem futbolistiem, kuri nav pārsnieguši akadēmijas līmeni, un tā tiek vadīta, sadarbojoties "PFA" un Aleksandra-Arnolda sponsoriem Red Bull, Under Armour un "Therabody".[142]
Aleksandrs-Arnolds ir bijušā Reading un Millwall futbolista un bijušā Manchester United kluba sekretāra Džona Aleksandra brāļadēls.[143] Viņa vecmāmiņa no mātes puses Dorīna Kārlinga savulaik bija arī attiecībās ar bijušo "United" galveno treneri Aleksu Fergusonu, pirms pārcēlās uz Ņujorku, kur vēlāk apprecējās. Tādējādi Aleksandrs-Arnolds pirms debijas Anglijā bija tiesīgs spēlēt ASV izlasē.[137] Viņam ir divi brāļi; Tailers, kurš ir četrus gadus vecāks par viņu un darbojās kā viņa aģents, un Marsels, kurš ir trīs gadus jaunāks.[144][145]
Viņš ir arī kaislīgs šahists, jo bērnībā ar spēli viņu iepazīstināja viņa tēvs, un 2018. gadā viņš aizvadīja ielūguma maču pret pasaules čempionu Magnusu Karlsenu. Mačs, kas tika aizvadīts sporta veida popularizēšanas kampaņas ietvaros, pēc septiņpadsmit gājieniem beidzās ar Aleksandra-Arnolda sakāvi; par astoņiem vairāk nekā tehnoloģiju uzņēmējam Bilam Geitsam, kad viņš 2014. gadā tikās ar Karlsenu.[146] Aleksandrs-Arnolds vēlāk paskaidroja, ka šahs bija vairāk nekā tikai izklaide, un palīdzēja viņam futbolista karjerā, mācot viņam domāt "divus vai trīs gājienus priekšā pretiniekam".[20]
2020. gadā viņš kopā ar "Liverpool" malējo aizsargu Endrū Robertsonu filmējās savā digitālajā seriālā IGTV ar nosaukumu Wingmen.[147]
| Klubs | Sezona | Līga | FA kauss | EFL kauss | Eiropa | Cits | Kopā | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Divīzija | Spēles | Vārti | Spēles | Vārti | Spēles | Vārti | Spēles | Vārti | Spēles | Vārti | Spēles | Vārti | ||
| Liverpool | 2016–17 | Premier League | 7 | 0 | 2 | 0 | 3 | 0 | — | — | 12 | 0 | ||
| 2017–18 | Premier League | 19 | 1 | 2 | 0 | 0 | 0 | 12[a] | 2 | — | 33 | 3 | ||
| 2018–19 | Premier League | 29 | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 11[a] | 0 | — | 40 | 1 | ||
| 2019–20 | Premier League | 38 | 4 | 0 | 0 | 0 | 0 | 7[a] | 0 | 4[b] | 0 | 49 | 4 | |
| 2020–21 | Premier League | 36 | 2 | 1 | 0 | 0 | 0 | 8[a] | 0 | 0 | 0 | 45 | 2 | |
| 2021–22 | Premier League | 32 | 2 | 3 | 0 | 3 | 0 | 9[a] | 0 | — | 47 | 2 | ||
| 2022–23 | Premier League | 37 | 2 | 2 | 0 | 0 | 0 | 7[a] | 1 | 1[c] | 1 | 47 | 4 | |
| 2023–24 | Premier League | 6 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1[d] | 0 | — | 7 | 0 | ||
| Karjerā kopā | 204 | 12 | 10 | 0 | 6 | 0 | 55 | 3 | 5 | 1 | 280 | 16 | ||
| Nacionālā izlase | Gads | Spēles | Vārti |
|---|---|---|---|
| Anglija | 2018 | 5 | 1 |
| 2019 | 4 | 0 | |
| 2020 | 3 | 0 | |
| 2021 | 4 | 0 | |
| 2022 | 2 | 0 | |
| 2023 | 3 | 1 | |
| Kopā | 21 | 2 | |
Vārtu kolonna parāda rezultātu pēc katriem Aleksandra-Arnolda gūtajiem vārtiem[148]
| Nr. | Datums | Stadions | Spēle (pēc kārtas) | Pretinieks | Vārti | Rezultāts | Turnīrs | Ats. |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1 | 15 November 2018 | Vemblija stadions, Londona, Anglija | 5 |  ASV |
2–0 | 3–0 | Draudzības spēle | [149] |
| 2 | 16 June 2023 | National Stadium, Ta' Qali, Malta | 19 |  Malta |
2–0 | 4–0 | 2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija | [150] |
Liverpool
Anglija
Individuālie sasniegumi
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
