Tatra T6B5

Tatra T6B5
	Tramvajs Tatra T6B5 Minskā.
Pamatinformācija
Ražotājs	ČKD, Tatra, JuMS
Rūpnīca	Čehija,
Ražots	1983 — 2003
Modifikācijas	Tatra T6B5, Tatra T3M, Tatra T6B5B, Tatra T6B5K
Tehniskā informācija
Garums	15,3 m
Platums	2,5 m
Augstums	3,145 m
Pašmasa	18,4 t
Druvju skaits	3
Dzinējs	Elektrodzinējs
Dzinēja jauda	4 x 45 kW
Maks. ātrums	65 km/h
Sēdvietu skaits	40
Stāvvietu skaits	80
Pasažieri kopā	120
Pilsētas, kurās izmanto

Tatra T6B5 (apakštips tramvajam Tatra T6, Padomju Savienībā pazīstams kā Tatra T3M) ir tramvaju modelis, kuru ražoja Čehoslovākijā, vēlāk — Čehijā. To ražoja rūpnīcā ČKD laikā no 1980. gadu vidus līdz 20. gadsimta beigām. Tramvajs Tatra T6B5 bija pirmais T6 sērijas modelis.

Ātrie fakti Pamatinformācija, Tehniskā informācija ...

Aizvērt

Tramvajs Tatra T6B5, tāpat kā citi Čehoslovākijā ražotie tramvaji 1980. gados, ir balstīts uz tramvaja Tatra T5 bāzes, kuru radīja 1970. gados. Tas ir vienvirziena ar četriem motoriem, tam ir trīs durvis un standarta augstā grīda. Visi tramvaji ir aprīkoti ar elektrisko tiristoru TV3.

1993. gadā tika dibināts čehu—ukraiņu uzņēmums "Tatra-Jug", tas pabeidza tramvaju, saņemtu no Prāgas, montāžu. Uzņēmums pasūtītājiem pārdeva tikai 39 tramvajus. 2003. gadā 10 šādi tramvaji tika remontēti, remontu pabeidza Ostravas firmā "Inekon", pēc tam tos pārdeva Iževskas pilsētai. Pēdējo četru tramvaju remonts tika pabeigts 2007. gadā, tie bija paredzēti Krievijas pilsētai Ufai.

Tramvajam Tatra T6B5 riteņus var uzstādīt standarta atstatumā — 1435 mm. Ir iespējams uzstādīt arī, pēc pasūtītāja vēlmes, citus gabarītus un citādu atstatumu starp riteņiem, pārsvarā uzstādīja 1524 mm, kas bija sliežu atstatums lielākajā daļā Krievijas pilsētu.

Tatra T3M

1983. gadā pirmie divi šādu tramvaju prototipi ar reģistrācijas numuriem 0016 un 0017 tika sākti testēt Čehoslovākijas galvaspilsētas Prāgas ielās. Prototipi tika izgatavoti, balstoties uz priekšgājēja, tramvaja Tatra T5, bāzes. Šai modifikācijai jau no paša sākuma bija tiristoru vadība. 1984. gadā pēc veiksmīgas testēšanas abi tramvaju prototipi tika piegādāti Maskavai, tur tie saņēma šādus reģistrācijas numurus: 0001 un 0002. 1985. gadā tika uzsākta šīs modifikācijas sērijveida ražošana.

Pavisam kopā 1037 Tatra T6B5 tramvaji tika piegādāti bijušās Padomju Savienības teritorijā. 23 no šiem tramvajiem, ar Tatras licenci, tika izgatavoti uz vietas JuMS darbnīcās Dņipro. Tas Tatras vēsturē bija vienīgais izņēmums, jo vairāk nekā 10 000 Tatra T3 tramvaju tika izgatavoti tikai un vienīgi Tatra-Smichow darbnīcās. Padomju Savienībā ražotie 23 tramvaji saņēma apzīmējumu Tatra T3M-Jug, kamēr pārējie Padomju Savienībai piegādātie tramvaji saņēma apzīmējumu Tatra T3M.

Tatra T6B5B

Sākoties pārmaiņām Bulgārijas galvaspilsētas Sofijas tramvaju satiksmē, tramvaju satiksmi nodrošinošais uzņēmums nolēma pats ražot tramvajus uz vietas. Pēc šī plāna izgāšanās tika nolemts vērsties pie uzņēmuma Tatra. Vēlāk tika piegādāti 37 Tatra T6B5B tramvaji, tie bija speciāli paredzēti Bulgārijai. Tramvaji no ārienes un arī tehniski ne ar ko neatšķīrās no Padomju Savienībai piegādātajiem. Pamatā šos tramvajus ekspluatē pa 22. tramvaju maršrutu.

T6B5K

1991. gadā arī Ziemeļkorejas galvaspilsēta Phenjana izteica vēlmi iegādāties šādus tramvajus. Phenjana saņēma 129 Tatra T6B5K tipa tramvajus. Līdz tam Phenjanai jau bija piegādāti 50 Tatra KT4 tramvaji, kā arī 45 Tatra KT8D5 tramvaji, tos piegādāja jau 1990. gadā. Phenjanā tramvaji Tatra T6B5K pamatā tiek ekspluatēti kā divi sakabināti vagoni.

Garums (bez sakabes āķa): 15,3 m
Garums (ar sakabes āķi): 16,3 m
Platums 2,5 m
Augstums: 3,145 m
Pašmasa: 18,4 t
Pasažieru ietilpība: 120 cilvēki
- Sēdvietas: 40
- Stāvvietas: 80
Dzinēja jauda: 4 x 45 kW
Spriegums: 600 V (standarts ar normālu prioritāti) (+ riteņi, — kontaktstieņi), var mainīt atbilstoši pārvadātāja prioritātei (Brno, Ostrava, Košice)
Maksimālais ātrums: 65 km/h

1980. gadu sākumā radās nepieciešamība modernizēt jau novecojušo tramvaju Tatra T3. Tika radīti daudzi prototipi, bet tikai Tatra T6B5 izrādījās veiksmīgs, tas tika piegādāts pasūtītājiem ārzemēs.

1983. gadā tika radīti divi tramvaja Tatra T6B5 prototipi, kas pēc tam tika testēti pa Prāgas tramvaju līnijām (reģ. nr. 0016 un 0017). Gadu vēlāk tie tika piegādāti Maskavai, tur tie saņēma reģistrācijas numurus 001 un 002, un tie tika tālāk testēti. Nedaudz vēlāk tika uzsākta šādu tramvaju ražošana. 1994. gadā abus prototipa tramvajus pārnumurēja, jaunie numuri — 0301 un 0302. Patlaban ekspluatācijā ir palicis tikai tramvajs ar numuru 0301. Interesanti ir tas, ka Maskavai ne šādi vien tramvaji ir piegādāti, proti, ir piegādāti vēl daudz dažādu modeļu tramvaji.

Vispārīgi

Tramvajs Tatra T6B5 (T3M) ir četru motoru tramvajs, kurš var braukt tikai viena virzienā.

Šādi tramvaji var braukt gan kā viens vagons, var būt sakabināti kopā arī divi vai trīs vagoni. Vagonu sakabju daļu izmantošana šo tramvaju ekspluatācijā nav atļauta. Divu sakabinātu vagonu ekspluatācijā ir jāizmanto tikai viens no pantogrāfiem. Ja kādam no pantogrāfiem rodas defekts, var izmantot otru pantogrāfu, respektīvi ir vienalga, vai izmanto pirmā vai otrā vagona pantogrāfu.

Riteņi

Tramvaja konstrukcija nodrošina tam liela ātruma sasniegšanas iespēju, līdzenu braukšanu, kā arī tramvajam ir liela kravnesība. Tramvaja pamatā ir izmantoti smagās automašīnas rāmji, kura nesošās daļas ir sametinātas kopā. Tramvaja apakšā atrodas divi motori, kuri atrodas uz ass, tāpat tie atrodas paralēli gareniskajai tramvaja asij. Motora griezes moments tiek pārnests uz pārnesumkārbas teleskopisko kardānu vilni. Starp riteņiem un virsbūves elementiem atrodas divas tērauda spirālatsperes. Tērauda spirālatsperu kustība rada arī teleskopiskā amortizatora kustības. Tramvajam daļēji tiek izmantota mehāniskā berzes bremze, kas atrodas uz motora vārpstas, kā arī elektromagnētiskā dzelzceļa bremze. Var būt trīs veidu atstatums starp riteņiem: 1000 mm, 1435 mm un 1524 mm.

Vagona uzbūve

Tramvaja virsbūve ir veidota no presēta un velmēta tērauda, kas sametināts kopā vairākās sekcijās. Nesošie elementi gan garumā, gan platumā ir slēgti montēti. Bāzes augšējā daļā atrodas brīva vieta kabeļiem, gaisa plūsmai uz griezes motoriem, apakšējos skapjos atrodas dažas elektroiekārtas un palīgagregāti. Tramvaja priekša, aizmugure, sāni un jumts ir klāti ar tērauda plāksnēm, kas nokrāsotas ar triecienabsorbējošu krāsu. Vagona grīda ir izgatavota no saplākšņa, uz kura ir uzlīmēta neslīdošas gumijas grīda.

Lai piekļūtu kabeļiem zem grīdas, tramvaja grīdas vidusdaļa ir noņemama. Iekšējā odere ir izgatavota no kokšķiedras plākšņu seguma. Tramvaja vagonam ir trīs durvis, kuras atveroties ielokās, nevis izbīdās. Durvis tiek kontrolētas elektromehāniski, kontroles mehānisms atrodas virs durvīm slēgtā skapītī. Attālums no lampiņas virs durvīm līdz apakšai ir 1300 mm. Vienlaicīgi tramvajā pa vienām durvīm var iekāpt vai izkāpt divi cilvēki. Durvju mehānisms ir aprīkots ar drošības sakabi.

Visi tramvaja logi ir no rūdītā stikla un tie ir iemontēti gumijas profilos. Logi ir neverami, atverama ir tikai augšdaļa, arī vadītāja kabīnes logs kreisajā pusē ir atverams tāpat. Pasažieru sēdekļi ir vai nu polsterēti, vai arī no lamināta. Lai būtu ērtāka tramvaja tīrīšana, zem sēdekļiem ir daudz brīvas vietas (izņemot dažus sēdekļus, zem kuriem atrodas agregāti un bateriju atdalītājs).

Tramvaja salona ventilāciju nodrošina trīs lūkas griestos, atvērtie logi, kā arī pieturās atvērtās durvis. Tramvaja salona apsildi nodrošina elektriskie sildītāji, kas atrodas tramvaja abu sānu apakšā pie grīdas. Tramvajam ir regulējama divpakāpju apsilde.

Salonā ir luminiscentais pārklājums, kā arī notiek akumulatora barošana ar atsevišķiem tranzistoru pārveidotājiem. Avārijas gadījumā tiek iedegts avārijas apgaismojums, proti, deg tikai lampiņas virs durvīm. Standarta apgaismojums atrodas pie griestiem pie tramvaja abiem sāniem.

Vadītāja kabīne

Tramvaja priekšā atrodas slēgta vadītāja kabīne, no salona tā ir atdalīta ar sienu. Tā ir arī stiklota un tās labajā pusē (no salona) atrodas durvis. Lielie logi garantē plašu redzamību no vadītāja vietas. Polsterēto vadītāja sēdekli var regulēt kā garumā, tā augstumā. Pogu un kloķu, kā arī mērinstrumentu izvietojums vadības panelī tika pielāgots atbilstoši pareizas ergonomikas noteikumiem. Vadītāja kabīnē ir arī savs apgaismojums, kas nodrošina tās pārredzamību. Vadītāja kabīnes augšpusē atrodas aptieciņa un saulessargs. Vadītāja kabīnes ventilācija notiek, atverot logu tās kreisajā pusē vai arī ieslēdzot ventilatoru. Ziemā no kalorifera plūst silts gaiss, tā nodrošinot vadītāja kabīnes ventilāciju.

Elektroiekārtas

Pamatā tiek izmantotas TV3 elektroiekārtas, tajās iekļauti ir arī vilces motori TE 023, kuriem pašiem ir sava ventilācija, tie ir kā neatņemama elektroiekārtu sastāvdaļa. Vilces motori ar atsevišķiem riteņiem ir savienoti virknē un tie kontrolē tiristoru pulsu pārveidotāju. Tāpat tie kopā ar braukšanas režīma slēdzi uz bremzēm, atpakaļgaitas pārslēdzēju, komutācijas droselēm un kondensatoriem ir ievietoti ventilējamā skapī. Ņemot vērā to, ka pārslēdzēji ieslēdz un izslēdz elektriskās ķēdes, bez pašreizējās slodzes, to mūžs ir pagarināts. Vēl pie tā ir pieskaitāma bateriju vadība izmantojot statisko pārveidotāju. Tas nodrošina tramvajam lielāku drošību un labāku energoefektivitāti. Daļa no elektroiekārtām ir vērstas uz aizsardzību pret apgāšanos vai noslīdēšanu, to panāk ideālās pulsu tiristoru pārvaldes spējas, kuras ātri pielāgojas arī ātruma izmaiņām dažādos riteņos. Tas nodrošina ne tikai drošu bremzēšanu, bet arī samazina nodilumu saitēs. Nepieciešamo braukšanas kvalitāti nodrošina elektroniskais kontrolieris (regulētājs). Tas ir aprīkots ar shēmām, kas saņem signālus no tramvaja vadības paneļa un vadības pults.

Laikā no 1983. gada līdz 2003. gadam tika saražoti aptuveni 1279 tramvaji.