Svilpējzosis
From Wikipedia, the free encyclopedia
From Wikipedia, the free encyclopedia
Svilpējzosis, svilpējzosu ģints (Dendrocygna) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ģintīm, kas pieder svilpējzosu apakšdzimtai (Dendrocygninae). Svilpējzosu apakšdzimtā ir tikai viena ģints. Svilpējzosu ģintī ir 8 mūsdienās dzīvojošas sugas. Lai arī svilpējzosis latviešu valodā sauc par zosīm, tās tomēr ir pīles. Kādu laiku atpakaļ svilpējzosis tika sistematizētas zosu apakšdzimtā (Anserini), bet pēdējo gadu ģenētiskie pētījumi likuši zinātniekiem tās izdalīt atsevišķā apakšdzimtā.[1]
| Svilpējzosis Dendrocygna (Swainson, 1837) | |
|---|---|
 Sarkanknābja svilpējzoss (Dendrocygna autumnalis) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zosveidīgie (Anseriformes) |
| Dzimta | Pīļu dzimta (Anatidae) |
| Apakšdzimta | Svilpējzosu apakšdzimta (Dendrocygninae) |
| Ģints | Svilpējzosis (Dendrocygna) |
 Svilpējzosis Vikikrātuvē | |
Svilpējzosis mājo visā pasaulē tropu un subtropu biomā. Tās ir sastopamas Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, Austrālijā, Indonēzijā, Jaungvinejā, Dienvidaustrumāzijā un Āfrikā.
Abi dzimumi izskatās vienādi, un visām sugām ir raksturīgs kūkumains izskats, kā arī to spārni lidojumā no apakšas ir melni. Tām ir gari kakli un kājas. Svilpējzosis veido lielus barus, kas kopā nakšņo un barojas. Atbilstoši savam nosaukumam tām ir svilpjošs sauciens. Dažas no sugām ligzdo kokos. Dažas sugas ļoti labi nirst un līdzīgi nirpīlēm šādā veidā barojas.[2]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
