Stārķveidīgie, stārķveidīgo kārtas putni (Ciconiiformes) ir lieli, garkājaini putni. Pasaulē ir 19 stārķveidīgo sugas, kuras visas pieder vienai dzimtai — stārķu dzimtai (Ciconiidae). Pazīstamākā suga no tām ir baltais stārķis.
| Stārķveidīgie Ciconiiformes (Bonaparte, 1854) | |
|---|---|
 Baltais stārķis (Ciconia ciconia) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Apakšklase | Īstie putni (Neornithes) |
| Infraklase | Neognati (Neognathae) |
| Kārta | Stārķveidīgie (Ciconiiformes) |
| Iedalījums | |
| |
 Stārķveidīgie Vikikrātuvē | |
Tradicionāli stārķveidīgo kārtā tika iedalīta ne tikai stārķu dzimta, bet arī ibisu dzimta (Threskiornithidae), gārņu dzimta (Ardeidae), tupeļknābju dzimta (Balaenicipitidae) un āmurgalvju dzimta (Scopidae). Tomēr veicot padziļinātus pētījumus, zinātnieki secināja, ka šo dzimtu sugas ir tuvāk radniecīgas pelikānveidīgajiem (Pelecaniformes) putniem nekā stārķveidīgajiem putniem. Tādēļ gandrīz visas tradicionālās stārķveidīgo kārtas dzimtas, izņemot stārķu dzimtu, mūsdienās tiek sistematizētas kā pelikānveidīgie putni.[1] Reizēm pie stārķveidīgajiem sistematizē flamingo dzimtu (Phoenicopteridae), bet arī šie putni mūsdienās tiek sistematizēti flamingoveidīgo kārtā (Phoenicopteriformes).[1]
Stārķveidīgie putni ir sastopami gandrīz visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Tiem patīk siltums, tādēļ tie nedzīvo arī galējos ziemeļos un dienvidos.[2] Latvijā saskaņā ar jauno sistemātiku sastopamas 2 stārķveidīgo putnu sugas: baltais stārķis (Ciconia ciconia) un melnais stārķis (Ciconia nigra)[3]
Pēdējos gados veicot DNS pētījumus, zinātnieki ir ieguvuši daudz jaunas informācijas, kas liek pārvērtēt esošo sistematizāciju. Bieži putnu sugas, kuras ārēji izskatās diezgan atšķirīgas, ir daudz tuvāk savstarpēji radniecīgas, kā tas tika pieņemts līdz šim. Saskaņā ar šiem pētījumiem daži zinātnieki ierosina esošo sistemātiku mainīt daudz radikālāk kā līdz šim. Siblija—Alkvista (Sibley-Ahlquist) sistemātikā tiek piedāvāts ievērojami paplašināt stārķveidīgo (Ciconiiformes) putnu kārtu, tajā ietverot putnu sugas, kas šobrīd tiek sistematizētas pingvīnveidīgo (Sphenisciformes), gārgaļveidīgo (Gaviiformes), dūkurveidīgo (Podicipediformes), vētrasputnu (Procellariiformes), tārtiņveidīgo (Charadriiformes), pelikānveidīgo (Pelecaniformes) un piekūnveidīgo (Falconiformes) kārtās. Daži sistemātiķi lieto Siblija- Alkvista sistemātiku, tomēr pasaulē visbiežāk lieto tradicionālo kārtu dalījumu ar nelielām izmaiņām.
Balstoties uz morfoloģiskajiem pētījumiem, zinātnieki ir nevis stārķveidīgo kārtu paplašinājuši, bet sadalījuši, lielāko daļu pievienojot pelikānveidīgo kārtai.[4] Par Dienvidamerikas katartidām joprojām nav vienprātības, daži rosina tās saglabāt stārķveidīgo kārtā (Ciconiiformes)[5] vai sistematizēt vanagveidīgo (Accipitriformes) kārtā,[6] vai izveidot jaunu kārtu — katartidveidīgo putnu kārtu (Cathartiformes).[7] Dienvidamerikas sistemātikas komisija šobrīd Amerikas grifus ir izņēmusi no stārķveidīgo kārtas (Ciconiiformes), kur tie ilgstoši tika sistematizēti, un iedalījusi tos Incertae sedis kārtā (nezināma kārta) ar piezīmi, ka dzimta, iespējams, tiks sistematizēta vanagveidīgo kārtā (Accipitriformes) vai piekūnveidīgo kārtā (Falconiformes), vai katartidveidīgo kārtā (Cathartiformes).[4] Lai arī šobrīd sistemātikā ir daudz neskaidrību un starp zinātniekiem nav vienprātības, tomēr, iegūstot arvien jaunus datus un zināšanas, domstarpības laika gaitā vienmēr atrisinās.
- Stārķveidīgo kārta (Ciconiiformes)[1]
- Stārķu dzimta (Ciconiidae)
- ģints Adjutanti (Leptoptilos)
- ģints Jabiru (Jabiru)
- ģints Melnkakla stārķi (Ephippiorhynchus)
- ģints Spraugknābji (Anastomus)
- ģints Stārķi (Ciconia)
- ģints Tropu stārķi (Mycteria)
- Stārķu dzimta (Ciconiidae)
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
