From Wikipedia, the free encyclopedia
Spirit jeb MER-A (angļu: Mars Exploration Rover - A) ir pirmais no diviem Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) nosūtītajiem pašgājējiem MER uz Marsa. Spirit nolaidās uz Marsa virsmas 2004. gada 4. janvārī, trīs nedēļas pirms uz Marsa nolaidās otrs pašgājējs Opportunity (MER-B).
Sākotnēji bija plānots, ka Spirit darbosies tikai trīs mēnešus, bet tas ir aktīvs vēl joprojām. Kopš 2009. gada 1. maija tas bija iestrēdzis smiltīs, bet turpināja darboties kā stacionāra laboratorija. Kopš 2010. gada 22. marta no Spirit nav saņemts nekāds signāls.
Spirit 2004. gada 4. janvārī 4:35 UTC nolaidās lielajā Guseva krāterī (14,5718° D, 175,4785° A)[1] un tur neko interesantu neatrada. Pirmajos krāsainajos pašgājēja nosūtītajos attēlos redzamas nosēšanās laikā atstātās gaisa spilvena pēdas. Fotogrāfijās tika fiksēts arī Adirondaka akmens — pirmais konkrētais objekts, ko Spirit pētījis uz Marsa. Pēc tam Spirit pētīja Bonevila krāteri.[2]
Aptuveni 27 kilometru attālumā no nolaišanās vietas tika novēroti pakalni, savukārt tuvāk atradās klajš lauks, kura virsma bija nosēta ar akmeņiem.[3] Nolaišanās vieta tika nodēvēta par "Columbia Memorial Station", piemiņai 2003. gada 1. februārī avarējušā Space Shuttle Columbia komandai. Vēlāk NASA nodēvēja septiņas virsotnes uz austrumiem no nolaišanas vietas Columbia apkalpes vārdos.
2004. gadā no aprīļa līdz jūnijam, pēc Bonevila krātera izpētes, Spirit devās uz divus kilometrus attālajiem Kolumbijas kalniem. Lēnām virzoties augšup pa Kolumbijas kalniem, Spirit veica akmens Clovis izpēti un atrada pierādījumus tam, ka reiz te ir bijis ūdens.[2]
2005. gada martā Spirit novēroja nelielu putekļu virpuli, kāds līdz tam uz Marsa virsmas nebija novērots.[2]
Sākotnēji NASA necerēja, ka Spirit izdodies pētīt Marsu ilgāk par trim mēnešiem. Gandrīz gadu pēc nolaišanās NASA paziņoja, ka misija tiek pagarināta līdz 2006. gada septembrim.
Pārvietošanās laikā tika piedzīvotas arī dažādas grūtības. Vienubrīd Spirit saules baterijas bija pilnībā noklātas ar putekļiem, taču laimīgā kārtā vējš tās atkal notīrīja.[2] 2006. gada 16. martā NASA paziņoja, ka Spirit labais priekšējais ritenis ir pārstājis griezties. Tālāka pārvietošanās uz priekšu tika veikta atmuguriski, aiz sevis velkot salūzušo riteni.[4]
2009. gada 1. maijā (5 gadus 3 mēnešus 27 Zemes dienas pēc nolaišanās) Spirit iestrēga smiltīs. Šis nebija pirmais līdzīgs gadījums, un speciālisti uz Zemes vairākus mēnešus analizēja situāciju, veica teorētiskas un praktiskas simulācijas. 2009. gada 17. novembrī tika sākta visurgājēja atbrīvošana. Panākumi nebija lieli, izdevās pavirzīties tikai par milimetriem. 28. novembrī pārstāja darboties labais aizmugurējais ritenis, toties 17. decembra operācijās priekšējais kreisais ritenis vairākos mēģinājumos bija sācis kustēties, kas bija liels pārsteigums inženieriem, jo tas nebija darbojies jau vairākus gadus. 2010. gada 26. janvārī NASA paziņoja, ka Spirit nav izdevies atbrīvot no smilšu gūsta, un turpmāk tiks izmantots kā stacionāra pētnieciska stacija. Inženieri tomēr turpināja izkustināšanas operācijas, un līdz 9. februārim Spirit izdevās pavirzīt uz priekšu 34 cm. Turpmākie manevri tika pārtraukti, jo tuvojās ziema ar enerģijas nepietiekamību.
2010. gada 30. martā ar Spirit bija plānots sakaru seanss caur Mars Odyssey pavadoni, bet Odyssey no pašgājēja neuztvēra nekādu signālu. Pēdējais sakaru seanss notika 22. martā, un kopš tā laika nav izdevies atjaunot sakarus. Speciālisti cerēja, ka pēc Marsa ziemas līdz ar Saules spīdēšanas palielināšanos, Spirit "atdzīvosies".[5] 2011. gada 25. maijā NASA pārtrauca mēģinājumus nodibināt sakarus ar Spirit.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
