Slocene
upe Latvijā, Kaņiera pieteka From Wikipedia, the free encyclopedia
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
Slocene (arī Pulkaine, Pulkaiņu upīte, Pulkaiņupīte, Sloce, augštecē - Vēžupe, Vēžupīte, lejtecē atteka - Samulomi, Samuloms)[1] ir upe Latvijā, Kaņiera ezera pieteka Zemgales ziemeļrietumos. Augštecē tiek saukta arī par Vēžupi, bet starp Valgumezeru un Kaņiera ezeru par Pulkaiņu upi. Vēstures avotos atrodams arī nosaukums Sloka un Sloce. Upes sākums atrodas uz Tumes un Degoles pagastu robežas. Tā tek cauri Tukuma novada vidusdaļai, caur Tukumu un Valgumezeru, ietek Kaņiera ezerā.
| Slocene | |
|---|---|
 | |
  izteka ieteka | |
| Izteka | pie Degoles skolas 56°54′14″N 23°5′43″E |
| Nosaukums augštecē | Vēžupe |
| Ieteka | Kaņiera ezers 57°0′27″N 23°27′43″E |
| Caurteces valstis |  Latvija |
| Garums | 44 km |
| Kritums | 58 m |
| Baseina platība | 314 km² |
| Galvenās pietekas | Skujupīte, Vašleja |
 Slocene Vikikrātuvē | |
Slocene tiek izmantota elektrības ražošanai divās hidroelektrostacijās, kas atrodas Tukuma novadā netālu no Milzkalnes un Smārdes ciemiem. Uzceļot HES netālu no Milzkalnes, tika atjaunots Šlokenbekas ezers. Vairākās vietās Sloceni izmantoto kā peldvietu.
Upi šķērso valsts autoceļi P121 (Tukums—Kuldīga), V1445 (Tukums–Kandava), V1481 (Jaunmokas–Sloklejas), A10 (Rīga—Ventspils) un V1446 (Tukums–Milzkalne–Smārde–Slampe). Tās krastos atrodas Sloklejas, Līdums, Pārupe, Tukums, Milzkalne, Bērzāji, Radziņciems.
Upe veidojusies apmēram pirms 12 000 līdz 13 000 gadiem, kad no šīs teritorijas atkāpās pēdējie ledāji. Ledus laikmeta beigu posmā upes straume gāja pretējā virzienā, respektīvi, no austrumiem uz rietumiem. Šajā laika posmā kopā ar Abavu bija lielākā upe tagadējās Latvijas teritorijā.[2] Veidošanas stadijā tai bija ledus gultne. Šajā periodā izveidojās terases, kuras ir aplūkojamas arī šodien.
Vēstures avotos pirmoreiz minēta 1225. gadā. Vēl Kurzemes hercogistes laikā tā bija kuģojama upe un tika izmantota kā ūdens satiksmes ceļš. Dažādās vietās un laikos pie tās ir bijušas dzirnavas, cepļi. 20. gadsimta sākumā tika izrakts savienojums starp Kaņiera ezeru un Rīgas līci (Starpiņupīte) un ietece no tā brīža ir Kaņiera ezers. Pirms tam Slocene caur Kaņieri, Duņieri un Slokas ezeru ietecēja Lielupē. Tagad bijusī Slocenes lejtece (Vecslocene) novada Duņiera un Slokas ezeru ūdeņus Lielupē.
Kādreiz arī Tukumā bija no Slocenes ūdeņiem uzpludināts ezers, kurš tika iznīcināts Otrā pasaules kara beigās, uzspridzinot tiltu un aizsprostu. Šobrīd aktīvi notiek centieni to atjaunot.[3]
