From Wikipedia, the free encyclopedia
Slēptkakla bruņurupuči jeb slēptkakla bruņrupuči (Cryptodira)[1] ir bruņurupuču kārtas (Testudines) apakškārta, kurai pieder lielākā daļa mūsdienās dzīvojošo bruņurupuču sugu. Visi Ziemeļamerikas, Eiropas un Āzijas bruņurupuči pieder šai apakškārtai,[2] bet slēptkakla bruņurupuču sugas mājo arī Dienvidamerikā, Āfrikā un Austrālijā. Arī Latvijas vienīgā bruņurupuču suga — purva bruņurupucis (Emys orbicularis) pieder pie slēptkakla bruņurupuču apakškārtas. Mūsdienās dzīvojošās vai salīdzinoši nesenā pagātnē izmirušās dzimtas tiek iedalītas Eucryptodira infrakārtā, bet izmirušās arhaiskās dzimtas Paracryptodira infrakārtā.[3]
Slēptkakla bruņurupuči Cryptodira (Cope, 1868) | |
---|---|
Vidusjūras bruņurupucis (Testudo graeca) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Rāpuļi (Reptilia) |
Kārta | Bruņurupuči (Testudines) |
Apakškārta | Slēptkakla bruņurupuči (Cryptodira) |
Sinonīmi | |
| |
Iedalījums | |
| |
Slēptkakla bruņurupuči Vikikrātuvē |
Slēptkakla bruņurupuči no otras bruņurupuču apakškārtas — sānkakla bruņurupučiem (Pleurodira) atšķiras ar to, ka tie galvu paslēpj zem bruņām, vispirms to noliecot uz leju un tad ar taisnu kustību uz atpakaļu ievelkot bruņās. Sānkakla bruņurupuči galvu noliec uz sāniem un paslēpj zem bruņu priekšējās malas. Pie slēptkakla bruņurupučiem pieder gan jūru un okeānu, gan saldūdens, gan sauszemes bruņurupuči. Jūras bruņurupuči tiek uzskatīti par slēptkakla bruņurupučiem, bet tie savas galvas pilnībā ievilkt zem bruņām nespēj.[2]
Senākās zināmās slēptkakla bruņurupuča — Juras perioda Kayentachelys aprix bruņurupuča fosilijas, kas atrastas Arizonā, ir apmēram 190 miljonus gadu vecas.[4] Kopumā slēptkakla bruņurupuču grupa attīstījās un izveidojās Juras periodā un perioda beigās gandrīz visas sānkakla bruņurupuču sugas ezeros un upēs tika aizvietotas ar slēptkakla bruņurupučiem, Šajā periodā izveidojās arī sauszemes bruņurupuču agrīnās bāzes sugas.
Slēptkakla bruņurupuču mūsdienās dzīvojošās sugas ilgstoši tika iedalītas 3 virsdzimtās: jūras bruņurupuču (Chelonioidae), mīkstbruņrupuču (Trionychoidae) un sauszemes bruņurupuču virsdzimtā (Testudinoidea). Mūsdienās tiek izdalīta arī ceturtā virsdzimta — dūņu bruņurupuču virsdzimta (Kinosternoidae), kurā izdalītas primitīvākās mīkstbruņrupuču dzimtas.[3] Tajā pašā laikā dažas primitīvās bāzes dzimtas un ģintis netiek klasificētas nevienā no esošajām virsdzimtām.[3] Paralēli šajā rakstā piedāvātajai sistemātikai pastāv arī citas klasifikācijas, kuru galvena atšķirība ir primitīvo bāzes sugu sistematizācijā.[3][1]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.